Labdien! Lūdzu, izskaidrojiet, kā sociālajā dienestā tiek vērtēts, vai vienā mājoklī dzīvo viena vai vairākas mājsaimniecības? Pārvācos pie drauga, jo dzīvokļa izīrētājs lika atbrīvot īrēto dzīvokli. Visu laiku saņēmu sociālo palīdzību, bet tagad mūs grib vērtēt kā kopīgu mājsaimniecību. Meklēju likumā un saprotu, ka tur nav pateikti konkrēti kritēriji, kā šo vērtēt. Dzīvoju vienā no istabām, katru mēnesi maksāju 100 eiro komunālo pakalpojumu sniegšanai. Kas jāizdara, lai mani vērtētu kā atsevišķu mājsaimniecību? Vērsties dienestā nav variants, jo tur jau izteica savu nostāju, tāpēc gribētu saprast kritērijus, jo tie nekur nav atrodami. Vai samaksātie 100 eiro skaitās kā kopīga izdevumu segšana? Paldies par ieguldīto darbu, atbildot uz jautājumu.
Pašvaldības sociālās palīdzības mērķiem tiesību aktos ir definēta mājsaimniecība, kas var būt arī viena persona. Proti, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 40. punktā noteikts, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Ne likums, ne Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” nenosaka konkrētus kritērijus, pēc kuriem vienā mājoklī dzīvojošas personas varētu uzskatīt par atsevišķām mājsaimniecībām.
Līdz ar to, ja nepieciešama pašvaldības sociālā palīdzība, sociālais dienests vērtēs situācijas atbilstību likuma definīcijai, pamatojoties uz konkrētiem faktiem. Sociālā dienesta ziņā ir arī noteikt, vai jūsu gadījumā kokrētas naudas summas samaksa komunālo maksājumu segšanai ir pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka jums ir atsevišķa mājsaimniecība jūsu drauga dzīvoklī, kurā dzīvojat vienā no istabām.
No jūsu izklāstītās informācijas izriet, ka daļēji sedzat izdevumus par dzīvokli, kas savukārt norāda uz likumā definēto mājsaimniecību, kurā “ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus”.
Labklājības ministrijas informatīvajā materiālā Vadlīnijas sociālās palīdzības piešķiršanai (2026. gada aprīlis) par atsevišķu mājsaimniecību noteikšanu norādīts: vispirms jānovērtē tas mājsaimniecības locekļu kopums, kuriem ir kopēji izdevumi par uzturu, mājokli, nekustamā īpašuma nodokli u. c. un kuri mitinās vienā mājoklī. Mājoklī varētu būt arī vairākas mājsaimniecības. Piemēram, ja mājoklī mitinās ģimene – māte ar 3 bērniem un pārējie mājsaimniecības locekļi –, viņi var veidot divas vai trīs mājsaimniecības. Tādā gadījumā katrai mājsaimniecībai ir jāspēj pierādīt dalītus izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai. Piemēram, tie varētu būt atsevišķi maksājumi interneta bankā, īres līgums utt.
Šādos gadījumos dienestam obligāti jāapseko dzīvesvieta un apsekošanas aktā jāfiksē, vai mājsaimniecības ir dalītas.
LM Vadlīnijās ir paskaidrots šāds vienā mājoklī mītošu vairāku mājsaimniecību piemērs:
LM norāda, ka Vadlīniju mērķis ir iedibināt vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos, apkopojot vienkopus un saprotami informāciju par sociālās palīdzības sniegšanas principiem, piešķiršanas kritērijiem un nosacījumiem to saņemšanai, īpašu uzmanību pievēršot raksturīgām kļūdām, kas konstatētas praksē.
Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, jo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17. pantam tiesību normu interpretāciju katrā konkrētā gadījumā veic to piemērotājs, konkrētajā gadījumā – pašvaldības sociālais dienests.
MK noteikumi Nr. 809 paredz, ka sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko norādīto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.
Sociālajā dienestā varat lūgt izskaidrot, kā jūsu gadījumā būtu pierādāms divu atsevišķu mājsaimniecību statuss, ja pašreiz tiek vērtēts, ka tā ir viena mājsaimniecība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!