Labdien! Vēlos lūgt skaidrojumu par situāciju Talsu novadā, kad sociālajā dzīvoklī dzīvo persona ar garīga rakstura traucējumiem, kura veselības stāvokļa dēļ nespēj pilnvērtīgi izprast savas saistības, radušās parādsaistības un iespējamo seku nopietnību, kā arī pati aizstāvēt savas intereses. Personai ir izveidojies īres maksas parāds, un pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu izbeigt īres līgumu, kā rezultātā tiek uzsākts process, kura noslēgumā persona var zaudēt vienīgo dzīvesvietu un nonākt patversmē vai bez mājokļa. Vai tādā situācijā pašvaldībai pirms šāda lēmuma īstenošanas nav pienākuma izvērtēt ne tikai parāda faktu, bet arī personas veselības stāvokli, spēju patstāvīgi izprast situāciju, aizstāvēt savas intereses un iespējamo seku ietekmi uz personas turpmāko dzīvi? Vai ir pieļaujama situācija, ka formālu iemeslu dēļ (piemēram, beidzies iepriekš noteiktais sociālā dienesta klienta statuss) tiek pārtraukta palīdzība personai, kura faktiski joprojām atrodas sociālā riska situācijā un nespēj pati atrisināt radušās problēmas? Vai pirms personas izlikšanas no sociālā dzīvokļa pašvaldībai nav pienākuma nodrošināt risinājumu, kas nepieļautu personas palikšanu bez mājokļa, vēl lielāku parādsaistību veidošanos un atkārtotu nepieciešamību pēc pašvaldības palīdzības nākotnē? Vēlos noskaidrot, kurai institūcijai šādā situācijā jāuzņemas atbildība par to, lai lēmuma sekas neradītu vēl smagāku sociālo krīzi cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pats nespēj pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses. Lūdzu sniegt skaidrojumu par pašvaldības un sociālā dienesta pienākumiem un rīcību šādās situācijās, kā arī par to, kā tiek nodrošināta neaizsargātu personu tiesību aizsardzība pirms personas palikšanas bez mājokļa.
Sociālo dzīvokļu piešķiršana noteikta likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Likumā (21.5–21.9 pantā) noteikta kārtība, kādā pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, un papildus to detalizētāk nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos. Sociālo dzīvokli izīrē, ievērojot minētā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus.
Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Pašvaldības atbildīgā institūcija ik pēc sešiem mēnešiem pārliecinās, vai nav zuduši apstākļi, uz kuru pamata sociālais dzīvoklis izīrēts attiecīgajai personai (ģimenei). Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, personai (ģimenei) ir tiesības prasīt, lai tiek noslēgts jauns sociālā dzīvokļa īres līgums. Ja pēc līguma termiņa beigām persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tai ir tiesības prasīt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot šā likuma noteikumus.
Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija. Sociālā dzīvokļa īres maksa ir zemāka par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības īpašumā esošajiem vai tās nomātajiem dzīvokļiem, kurus izīrē, ievērojot likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” III nodaļas noteikumus. Ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji vai pilnībā sedz pašvaldība.
Talsu novada domes saistošo noteikumu Nr. 17 “Kārtība, kādā Talsu novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 34. punkts noteic, ka īres līguma termiņš sociālajiem dzīvokļiem ir uz laiku līdz vienam gadam un īres līgumu atjauno ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par tā atjaunošanu, ja persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 45. panta otrās daļas 1. punktā paredzēts, ka sociālā dienesta sociālais darbinieks pēc apstākļu un materiālās situācijas izvērtējuma cilvēkam sniedz palīdzību un atbalstu (konsultāciju) sociālo problēmu risināšanā.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 40. pantā noteikto sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai, ģimenei un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.
Savukārt sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi ir noteikti likuma 45. pantā. Tie ir vērsti uz to, lai panāktu un veicinātu indivīda sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev, tai skaitā sociālais darbinieks pēc apstākļu izvērtēšanas sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
Sociālā darbinieka kompetencē neietilpst sniegt medicīniska rakstura aprūpi slimību saasinājumu gadījumos, kā arī sociālā darbinieka pienākums nav nodrošināt klienta uzraudzību pēc viņa tuvinieku pieprasījuma.
Kā iepriekš norādījusi Labklājības ministrija, sociālā darba labā prakse gadījumos, kad tiek saņemta informācija par klienta psihiskās veselības stāvokļa iespējamu pasliktināšanos, saasinājumu, ir sociālā darbinieka kompetences robežās rīkoties, lai novērstu turpmākos pasliktinājumus. Piemēram, sociālais darbinieks var sazināties ar klientu un noskaidrot viņa aktuālo situāciju, piedāvāt individuālu konsultāciju, lai sniegtu atbalstu, psihoterapiju u. tml.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto gadījumā, ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, tai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.
Turpretī personām, kuras atbilst Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma kritērijiem, ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To var saņemt, piemēram, personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nonākušas situācijā, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Plašāka informācija par valsts nodrošināto juridisko palīdzību pieejama Tiesu administrācijas tīmekļvietnes sadaļā “Juridiskās palīdzības saņemšanas kārtība” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
Vairāk par sociālās palīdzības jautājumiem lasi LV portāla publikācijās >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
