E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30351
Lasīšanai: 16 minūtes
1
1

Kā rīkoties, ja tuvinieks ar garīga rakstura traucējumiem nespēj par sevi parūpēties

J
jautā:
03. septembrī, 2023
Sintija

Labdien! Vīra mammai vairākus gadus ir šizofrēnija, bet tiesa nav viņu atzinusi par rīcībnespējīgu. Viņa ir sociālo dienestu redzeslokā. Vai sociālajam dienestam ir jābrauc ciemos pie šāda cilvēka un jāsniedz palīdzība? Cik bieži? Nesen cilvēks, kurš slimo ar šizofrēniju, nodedzināja māju. Vai sociālais dienests tiešām par to neatbild? Cilvēks ir ļoti slims, bet tuvinieki caur tiesu nekārto rīcībnespēju. Kas notiek tālāk, ja tagad lietu izmeklē policija, kāpēc māja aizdegās? Ja pierāda šī cilvēka vainu, vai viņam draud tāds pats sods kā citiem, vai tiesa sodu mīkstina? Pašreiz cilvēks, kurš ir slims šizofrēniju, atrodas slimnīcā, kad nāks ārā, viņam nav kur iet. Vai sociālajam dienestam ir jāpalīdz šādā situācijā? Vai likums nosaka, ka dēlam viņš jāņem pie sevis? Vai ir iespējams ar jurista palīdzību sakārtot dokumentus tā, lai viņas dēls vairs nebūtu viņai dēls? Piemēram, dzimšanas apliecībā ierakstīta svītriņa mātes vietā, balstoties uz visu, kas noticis. Jau esam teikuši sociālajam dienestam, ka šim cilvēkam saasinās slimība (neilgi pirms nodega māja), vajadzētu aizbraukt paskatīties. Mums atbildēja, vai paši nevarat aizbraukt. Vai drīkst šādi atbildēt? Vai viņiem bija jābrauc? Paldies par atbildi!

A
atbild:
12. septembrī, 2023

Juridiski nav tādas iespējas kā pieaugušā vecumā “atteikties no vecāka”. Bērnu tiesas ceļā var atbrīvot no pienākuma uzturēt savus vecākus vai vecvecākus tikai tad, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez pamatota iemesla ir izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Tas noteikts Civillikuma 188. pantā.

Tāpat nav iespējams labot dokumentu (ierakstīt svītriņu norādē par māti, it kā viņas nebūtu bijis) tikai tāpēc, ka vecāks savas veselības dēļ kļuvis par apgrūtinājumu. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. pantā noteikts: ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.

No jūsu izklāstītā noprotams, ka nav izdevusies saruna ar sociālo darbinieku. Tomēr komunikācija būs jāatjauno, jo klientam vai tuviniekiem pašiem jākārto un jāiesniedz dokumenti, lai situāciju atrisinātu.

Ja ugunsgrēkā nodegusi māja, visticamāk, ierosināts kriminālprocess. Tā laikā tiek izmeklēti aizdegšanās cēloņi un iespējamās vainīgās personas. Kriminālprocesa likums paredz: lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

Par pārstāvi var būt:

  • aizgādnis;
  • laulātais;
  • māte, tēvs vai aizbildnis;
  • viens no vecvecākiem, pilngadīgie – brālis vai māsa, dēls vai meita vai cits tuvinieks;
  • tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic personu ar garīgiem traucējumiem tiesību aizsardzības funkcijas;
  • bāriņtiesas pārstāvis.

Civillikuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrā apakšnodaļa regulē aizgādnību pār pilngadīgajiem. LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Par rīcībspējas ierobežošanu pilngadīgajam” varat atrast informāciju par rīcībspējas ierobežošanas veidiem, nosacījumiem, kā arī pieteikuma iesniegšanas kārtību.

Šādas dzīves situācijas vienmēr ir sarežģīti risināt, un nav iespējams sniegt konkrētu atbildi, kā pareizi būtu rīkoties katrā atsevišķā gadījumā. Tāpēc sniedzam izklāstu, kādi atbalsta pasākumi ir paredzēti tiesību aktos.

Pašvaldības un sociālā dienesta kompetence

Labklājības ministrija par iespējamajiem risinājumiem šajā situācijā sniedza šādu informāciju:

“Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktu pašvaldībās autonomā funkcija un reizē arī pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Attiecīgi pašvaldībai būtu jānodrošina atbilstoši sociālie pakalpojumi un atbalsts aprakstītajā gadījumā minētajai personai ar psihiska rakstura traucējumiem un viņas ģimenes locekļiem, piemēram, pašvaldības sociālā dienesta sociālo darbinieku konsultācijas, psihologa konsultācijas, ģimenes asistents, dienas centra pakalpojumi, atbalsta grupas cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, integrētā aprūpe mājās (sadarbībā ar ģimenes ārstu), asistentu atbalsta personas pakalpojums vai citi sociālie pakalpojumi atbilstoši pašvaldībā pieejamajiem resursiem.

Savukārt saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktu pašvaldībai ir jāsniedz iedzīvotājiem palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā. Ja persona zaudē mājvietu un pati nav spējīga sev atrast jaunu mājokli, pašvaldībai būtu jāsniedz atbalsts, piemēram, nodrošinot naktspatversmes vai krīzes centra pakalpojumu, vai arī jāpiedāvā izīrēšanai pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis (sociālais dzīvoklis).

Saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 13. panta pirmās daļas pirmo punktu pašvaldībai palīdzība ir jāsniedz neatliekami, izīrējot pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas vai sociālo dzīvokli vai nodrošinot ar pagaidu dzīvojamo telpu, vai piešķirot vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, – ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 40. pantā noteikto sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai, ģimenei un personu grupai noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

Sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi ir noteikti 45. pantā. Tie ir vērsti uz to, lai panāktu un veicinātu indivīda sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev, tai skaitā sociālais darbinieks pēc apstākļu izvērtēšanas sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Sociālā darbinieka kompetencē neietilpst sniegt medicīniska rakstura aprūpi slimību saasinājumu gadījumos, kā arī sociālā darbinieka pienākums nav nodrošināt klienta uzraudzību pēc viņa tuvinieku pieprasījuma. Ja persona psihiska rakstura saslimšanas dēļ apdraud sevi vai apkārtējos vai ja krasi pasliktinās personas psihiskās veselības stāvoklis, kā rezultātā persona nespēj parūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošajām personām, nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Sociālā darba labā prakse gadījumos, kad tiek saņemta informācija par iespējamu klienta psihiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos, saasinājumu, ir sociālā darbinieka kompetences robežās rīkoties, lai novērstu turpmākos pasliktinājumus. Piemēram, sociālais darbinieks var sazināties ar klientu un noskaidrot viņa aktuālo situāciju, atgādināt par medikamentu lietošanas nepieciešamību, piedāvāt individuālu konsultāciju, lai sniegtu atbalstu, psihoterapiju u. tml.

Būtisks resurss personu ar garīga rakstura traucējumiem atbalstam ir ģimenes asistenta pakalpojums.

Ģimenes asistenta pakalpojuma būtība ir saistīta ar atbalsta sniegšanu un prasmju attīstīšanu ciešā sadarbībā ar pakalpojuma saņēmēju, lai pilnveidotu ģimeņu un personu sociālo funkcionēšanu tādās jomās kā bērnu aprūpe un audzināšana, mājokļa uzturēšana, savas finanšu situācijas pārvaldība, jēgpilna brīvā laika pavadīšana u. c. Ģimenes asistenta pakalpojuma saņemšanai ģimene/persona vēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālā dienesta sociālais darbinieks, iepazīstoties ar ģimenes/personas sociālo situāciju, apzina tās vajadzības un vēlmes. Veicot sociālās situācijas novērtējumu un izvērtējot personas/ģimenes sociālās funkcionēšanas spējas un prasmes, noteiktās jomās var tikt konstatētas sociālās funkcionēšanas grūtības un tiek piedāvāts ģimenes asistenta pakalpojums. Pakalpojums tiek piešķirts ar noteiktu mērķi, un ģimenes asistents strādā tikai ar konkrētām pakalpojuma saņēmēja vajadzībām, veicot sociālā darbinieka noteiktus konkrētus un izpildāmus uzdevumus. Ģimenes asistents sniedz pakalpojumu regulārā sadarbībā ar sociālo darbinieku. Pakalpojums tiek nodrošināts individuāli, galvenokārt ģimenes/personas dzīvesvietā un apkārtējā vidē, kas nozīmē, ka ģimenes asistents regulāri ir tiešā kontaktā ar klientu un var operatīvi sniegt atbalstu vai informēt sociālo darbinieku par nepieciešamību piesaistīt papildu atbalsta resursus, ja, piemēram, gaidāms psihiskas saslimšanas saasinājums.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto gadījumā, ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.

Sociālā dienesta viens no uzdevumiem ir sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams.

Sociālais dienests var piedāvāt sabiedrībā balstītus pakalpojumus dzīvesvietā, kas cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem, tai skaitā ar garīga rakstura traucējumiem, dod iespēju dzīvot sabiedrībā. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi attiecas arī uz specializētiem pakalpojumiem, piemēram, asistenta pakalpojumu, “atelpas brīža”, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, dienas aprūpes centra pakalpojumu u. tml.

Sociālais darbinieks atbilstoši nepieciešamībai vienojas ar klientu par apsekošanu mājās, ja tas ir nepieciešams sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības piešķiršanai. Ja personai ir nepieciešama periodiska uzraudzība, to var nodrošināt tuvinieks vai noteikta pakalpojuma ietvaros (asistents, aprūpe mājās, atbalsta personas). Ja persona dzīvo viena un tai ir nepieciešama diennakts uzraudzība, šādā gadījumā, iespējams, ir nepieciešams pakalpojums ar izmitināšanu grupu mājā (dzīvoklī) vai sociālās aprūpes centrā.

Par rīcībspējas ierobežošanu

Personas rīcībspēju var ierobežot tikai tiesa. Lai noteiktu rīcībspējas ierobežojumu, tam jābūt absolūti nepieciešamam un prasības pieteicējam būtu jānorāda, ka ar citiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizstāvību.

Rīcībspēju nevar atņemt pilnībā, bet var noteikt tikai ierobežojumus konkrētās jomās:

  • izdarīt un saņemt maksājumus;
  • slēgt darījumus;
  • rīcība ar mantu un tās pārvaldība;
  • komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.

Personiskās nemantiskās tiesības ierobežot nedrīkst, piemēram, tiesības brīvi pārvietoties, izvēlēties savu dzīvesvietu, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs, saņemt pakalpojumus, jautājumos par aizgādņa iecelšanu un atcelšanu u. c.

Pieteikumu rīcībspējas ierobežošanai var iesniegt tikai pati persona, tās tuvākie radinieki vai prokurors. Jebkura cita persona šajā jautājumā vispirms vēršas pie prokurora. Prokurors izvērtēs, vai iesniegums ir pamatots, un pats iesniegs pieteikumu tiesā, ja tas būs nepieciešams.

Kā pieteikties sociālajiem pakalpojumiem

Ja persona šobrīd atrodas slimnīcā, iesakām tuviniekam vērsties sociālajā dienestā, lai izvērtētu situāciju, likumisko apgādnieku iespējas palīdzēt, kā arī uzsāktu kārtot medicīniskos dokumentus, kamēr persona atrodas slimnīcā, un pēc tam iesniegtu nepieciešamos dokumentus sociālā pakalpojuma saņemšanai. Svarīgs ir pašas personas viedoklis, kurai ir jāparaksta iesniegums.

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz sociālajā dienestā:

  • iesniegumu;
  • ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā;
  • psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, īslaicīgās sociālās aprūpes jeb atelpas brīža pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā);
  • dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
  • citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

Papildus informējam, ka no 2023. gada 1. novembra personām ar garīga rakstura traucējumiem plānots nodrošināt jaunu sociālo pakalpojumu, proti, atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu, turpmāk – APLP pakalpojums (ja tiks pieņemti attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas pašreiz ir izskatīšanas procesā Saeimā). APLP pakalpojumu nodrošina biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” ”, un pakalpojuma ietvaros persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, varēs saņemt atbalstu juridiskās palīdzības, finanšu, ikdienas dzīves prasmju attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā. Pakalpojuma mērķis ir sekmēt personas ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 84 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas