Top likums sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzībai pret nepamatotām tiesvedībām

Lai nodrošinātu 2024. gada 11. aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību”) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums” un ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. 

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.

Stratēģiskās tiesvedības kļūst arvien izplatītākas

Likumprojekta anotācijā skaidrots: Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka stratēģiskās tiesvedības pēdējos gados ir arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā. Proti, ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto stratēģiskās tiesvedības kā instrumentu, lai vērstos pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs, tādējādi iebiedējot, nogurdinot, finansiāli un psiholoģiski izsmeļot kritiskā viedokļa paudējus. 

Parasti šādas prasības tiek celtas nevis tādēļ, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan lai radītu atturošu efektu konkrētajam atbildētājam lietā, kā arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savām tiesībām izmeklēt jautājumus, kas ir sabiedrības interesēs, un ziņot par tiem. 

Šādās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizskārumu, datu tiesību pārkāpumiem un intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. Piemēram:

• 2017. gadā Maltas žurnāliste Dafne Karuana-Galīcija tika nogalināta automašīnas sprādzienā, kad devās uz banku, lai mēģinātu atbloķēt savu bankas kontu, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Žurnāliste bija iesaistīta t. s. “Panamas dokumentu” publiskošanā, kas atklāja, kā pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ievērojamas personas apiet nodokļu maksāšanu (žurnālistes slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu Maltā, ASV un Apvienotajā Karalistē);
• 2018. gadā Nīderlandes uzņēmums “Elitech” iesūdzēja tiesā nevalstisko organizāciju “Friends of the Earth Croatia” Horvātijā, reaģējot uz tās kampaņu pret golfa kūrorta projektu Dubrovnikā (investori savā prasībā arī lūdza tiesu aizliegt organizācijai publiski paust viedokli par šo projektu);
• 2021. gada martā Polijas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors cēla tiesā prasību pret laikraksta “Gazeta Wyborcza” galveno redaktoru Adamu Mihņiku saistībā ar rakstu, ko bija sagatavojis laikraksta izmeklējošais žurnālists (viena no aptuveni 60 civillietām un krimināllietām, kas vērstas pret “Gazeta Wyborcza”, ko ierosinājuši partijas “Likums un taisnīgums” politiķi, dažādas ministrijas, valsts uzņēmumi un uzņēmēji, kuriem ir ciešas saites ar valdību).

Eiropas Komisija secinājusi, ka:

• stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības un pamattiesību, it īpaši vārda brīvības, īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai;
• var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas viņu var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaikus apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.

Latvijā šobrīd nav regulējuma, kas atbilstu direktīvas prasībām

Lai pārņemtu direktīvas prasības, likumprojekts paredz nacionālajā tiesību aktu sistēmā iekļaut vairākas definīcijas:

• Darbošanās sabiedrības interesēs

Darbošanās sabiedrības interesēs ir jebkāds fiziskas vai juridiskas personas vēstījums, kas pausts, vai darbība, kas veikta, īstenojot tiesības uz vārda brīvību, humanitāro un eksakto zinātņu brīvību vai pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp žurnālistikas, politisku, zinātnisku, akadēmisku, māksliniecisku, komentējošu vai satīrisku vēstījumu, publikāciju vai darbu radīšana, izstādīšana, reklāma vai cita veida popularizēšana un tirgvedības darbības un jebkādas ar tiem tieši saistītas sagatavošanas, atbalsta vai palīdzības darbības, un kas attiecas uz kādu sabiedrības interešu jautājumu.

• Sabiedrības interešu jautājums

Tas ir jebkāds jautājums, kas skar sabiedrību tādā mērā, ka sabiedrība varētu leģitīmi būt ieinteresēta tajā, tādās jomās kā, piemēram:

1. personas pamattiesības, sabiedrības veselība, drošība, vide vai klimats;
2. fiziskas vai juridiskas personas, kas ir sabiedrībā pazīstamas personas, darbības publiskajā vai privātajā sektorā;
3. jautājumi, ko izskata likumdevēja, izpildvaras vai tiesu iestāde vai kas tiek izskatīti jebkura cita oficiāla procesa ietvaros;
4. izteikumi par korupciju, krāpšanu vai jebkādu citu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar šādiem jautājumiem;
5. darbības, kuru mērķis ir aizsargāt Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā nostiprinātās vērtības, tostarp demokrātisko procesu aizsardzība pret nepamatotu iejaukšanos, jo īpaši apkarojot dezinformāciju.
   
   

• Ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes

Pazīmes, kas liecina par ļaunprātīgi celtu prasību pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, ir:

1. prasības vai tās daļas nesamērīgums, pārmērīgums vai nepamatotība, tostarp pārmērīgs prasības summas apmērs; 
2. tas, ka prasītājs vai iesaistītās personas ir cēluši vairākas prasības saistībā ar līdzīgiem jautājumiem; 
3. iebiedēšana, aizskaršana vai draudi no prasītāja vai prasītāja pārstāvju puses pirms tiesvedības vai tās gaitā, kā arī līdzīga prasītāja rīcība līdzīgās vai paralēlās lietās; 
4. negodprātīga procesuālās taktikas izmantošana, piemēram, tiesvedības novilcināšana, krāpnieciska vai ļaunprātīga labvēlīgākās tiesas izvēle vai negodprātīga lietu neturpināšana vēlākā tiesvedības stadijā.

Pret ļaunprātīgi celtu prasību paredzēs tiesību aizsardzības mehānismus

Ja pret personu tiesā tiks celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs un ja tiesa būs ierosinājusi civillietu, tad šī persona varēs lūgt tiesu:

• noteikt personai, kas cēlusi šādu prasību, pienākumu iemaksāt nodrošinājumu saprātīgi paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā (tiesa vai tiesnesis pēc motivēta pieteikuma izlemtu, vai celtajā prasībā pirmšķietami ir saskatāmas ļaunprātīgi celtas prasības pazīmes);
• izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasība ir celta ļaunprātīgi vai ir acīmredzami nepamatota;
• noteikt prasītājam pienākumu segt visus ar tiesvedību saistītos atbildētāja izdevumus.

Abi likumprojekti arī paredz, ka:

• biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti, ja tas saskan ar to darbības mērķiem, var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt tādu informāciju minētajā tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret viņu ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos;
• konstatējot, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar viņas darbošanos sabiedrības interesēs, tiesa var pēc savas iniciatīvas izbeigt tiesvedību un piemērot prasītājam naudas sodu;
• naudas sods prasītājam tiktu piemērots saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.¹ pantu, kas paredz atbildību par negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu vai necieņu pret tiesu. Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts paaugstināt naudas sodu, paredzot, ka šādā gadījumā tas var būt līdz 5000 eiro liels;
• noteikt, ka Latvijā neatzīst un neizpilda ārvalsts tiesas nolēmumu, ja tas atzīstams par tādu, kas pieņemts tiesvedībā, kurā celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs.