Mēs dzīvojam daudzdzīvokļu mājā. Tajā ir seši dzīvokļi un vairākas atsevišķi esošas palīgēkas. Visas palīgēkas atbilstoši kopīpašnieku līgumam ir sadalītas, bet zeme ir kopīpašumā. Viens no kopīpašniekiem, nesaskaņojot un nebrīdinot ne mani, ne citus kopīpašniekus, piebūvēja pie manā pārvaldīšanā esošā šķūņa malkas nojumi, neskatoties uz to, ka viņam pašam ir četri šķūņi un apkārt tiem ir pietiekami daudz vietas malkas glabāšanai. Daudzkārt esmu dzirdējusi par 1 m zonu no šķūņa vai mājas sienām, kurā citi līdzīpašnieki bez saskaņošanas nedrīkst veikt nekādas saimnieciskās darbības. Tomēr nevaru atrast šo normu normatīvajos aktos. Tāpat normatīvajos aktos nevaru atrast definīciju, kas ir šķūnis un kas ir nojume. Būtu pateicīga, ja varētu norādīt, kur tas noteikts.
Tā kā nojumes būvniecība ir notikusi kopīpašumā, tad šādā situācijā vērā ņemams ir Civillikuma (skat. 1067. un turpm. p.) regulējums par kopīpašumu. Civillikuma 1068. pants noteic: “Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.
Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.”
No minētā izriet, ka strīda gadījumā ar kopīpašnieku jautājums jārisina, vadoties no Civillikuma regulējuma un noslēgtā kopīpašuma lietošanas kārtības līguma. Ja pašu spēkiem strīdu par kopīpašuma apbūvi neizdodas atrisināt, kopīpašnieki var vērsties tiesā.
Būvniecības likuma 1. pantā noteikts, ka būve ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids.
Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikumā ir definētas dažādas būves, piemēram, “palīgēkas” ir pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u. tml. ēkas.
Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 3. punktā “nojume” definēta kā pārsegta, daļēji slēgta vai atklāta ēka vai telpu grupa, piebūvēta pie ēkas vai brīvstāvoša.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
