Publiskajā apspriešanā noteikumi izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē

Vecākam iesniegumā jāpamato konkrētās mācību formas nepieciešamība

Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā 1.–6. klases izglītojamie vienu mācību gadu var mācīties tālmācībā vai ģimenē, ja pašvaldība konstatējusi, ka pastāv īpaši apstākļi, kuru dēļ izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm. Par īpašajiem apstākļiem noteikti sociālie, veselības, izglītības pieejamības un citi apstākļi.

MK noteikumu projektā “Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē” skaidrots, ka pašvaldība, saņemot bērna vecāka iesniegumu, izvērtē bērnam atbilstošāko mācību formu.

Iesniegumam jābūt pamatotam, un tajā jānorāda, kādi īpašie apstākļi ietekmē bērna izglītības ieguvi un kādēļ izvēlētā mācību forma atbilst konkrētā bērna vajadzībām. Tāpat jānorāda, vai ir izvērtēti citi iespējamie risinājumi (cita klātienes izglītības iestāde, individuāli atbalsta pasākumi, veselības vajadzībām pielāgots izglītības režīms, īslaicīgi kombinēto mācību risinājumi), jāapraksta mācību procesa organizēšana un bērnam paredzētais atbalsts, kā arī jāapliecina, ka tiks gādāts par bērna drošību un regulāru dalību mācību procesā.

Iesniegumā atspoguļojama arī vecāka izpratne par savu vadošo lomu mācību procesā attiecībā uz izglītību ģimenē, bet attiecībā uz izglītības apguvi tālmācībā – izpratne par vajadzīgā atbalsta nodrošināšanu. Tāpat jāapstiprina gatavība sadarboties ar izglītības iestādi bērna izglītības procesa īstenošanā, sekot bērna mācību sasniegumiem u. c.

Vienlaikus, kā uzsvērts anotācijā, vecākam nav pienākuma pierādīt, ka izvēlētā izglītības apguves forma ir labāka par visām citām izglītības apguves formām.

Ko ņems vērā pašvaldība, veicot izvērtējumu un pieņemot lēmumu

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izvērtēs un nolems, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst konkrētā bērna labākajām interesēm.

Anotācijā paskaidrots, ka pašvaldībai bērna piemērotība izglītības apguvei ģimenē būtu jāvērtē nevis pēc bērna patstāvības līmeņa, bet gan pēc mācību procesa organizēšanas un atbalsta modeļa savietojamības. Savukārt bērna spēja patstāvīgi piedalīties izglītības apguvē tālmācībā vērtējama kā bērna gatavība patstāvīgi izmantot tiešsaistes mācību platformas, organizēt savu ikdienas mācību darbu un uzturēt regulāru digitālo saziņu ar izglītības iestādi.

Savukārt, izvērtējot īpašos apstākļus, uzsvars tiks likts, piemēram, uz bērna individuālās mācīšanās vajadzībām (tostarp apdāvinātību vai mācīšanās grūtībām), veselības stāvokli, kas objektīvi ierobežo iespēju apgūt izglītību klātienē, izglītības iestādes ģeogrāfisko vai infrastruktūras nepieejamību un citiem ar bērna attīstību, veselību vai ģimenes situāciju saistītiem apstākļiem.

Noteikts, ka pašvaldība lēmuma pieņemšanai var uzklausīt arī bērna viedokli par izvēlēto izglītības apguves formu.

Pašvaldība izvērtējumu sniegs uz vienu mācību gadu. Pastāvot pamatam turpināt mācības ģimenē vai tālmācībā, var tikt pieņemts lēmums pagarināt izvērtējumu.

Norādīts, ka vecākam ir tiesības piekļūt visai informācijai, kuru pašvaldība ir vērtējusi, lemjot par izglītības apguves iespējām, kā arī apstrīdēt pašvaldības lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kritēriji un kārtība izglītības programmas apguvei ģimenē

Projekts noteic, ka izglītības iestāde sadarbībā ar vecāku (vai personu, kas realizē aizgādību) īsteno izglītības apguvi ģimenē vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmā, izņemot speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Mācību formas apguvē pārņemtas MK noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” prasības. Papildus iekļautas arī jaunas prasības.

Piemēram, noteikts izglītības iestādes pienākums pēc katras mācību sasniegumu vērtēšanas sniegt vecākam un izglītojamajam viņa vecumam un briedumam atbilstošā veidā saprotamu atgriezenisko saiti. Noteikts arī, ka izglītības iestādei jāvienojas ar vecāku par saprātīgu termiņu mācību sasniegumu uzlabošanai un atbalsta pasākumiem, ja tie būs nepieciešami.

Savukārt vecākiem noteikti jau iesniegumā pašvaldībai iekļautie pienākumi: rūpēties par izglītojamā drošību un regulāru klātbūtni mācību procesā, mācībām piemērotu vidi un tehnisko nodrošinājumu, sadarboties ar izglītības iestādi u. c.

Kritēriji un kārtība, kādā izglītības iestāde īsteno tālmācību

Noteikumu projektā daļa uz tālmācību attiecināmo normu pārņemtas no MK noteikumiem Nr. 288 “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kas zaudēja spēku 2026. gada 1. septembrī.

Savukārt papildus noteiktas šādas prasības izglītības iestādēm:

• īstenot izglītības programmas apguvi tālmācībā tikai tad, ja ir ievēroti kritēriji attiecībā uz elektronisko vidi, tai skaitā attiecībā uz mācību materiālu sagatavošanu, mācību snieguma vērtēšanu un pārbaudes darbu saglabāšanu un izglītības iestādes pedagogi ir sagatavoti mācību procesa vadīšanai elektroniskā vidē;
• mācību procesā apvienot tehnoloģiju izmantošanu un patstāvīgas mācības, ievērojot izglītojamā vecumu un veselības stāvokli, tai skaitā vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmā nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošu līdzsvaru starp digitāliem un citiem, tostarp drukātiem, mācību materiāliem;
• organizēt individuālas konsultācijas pēc izglītojamā vai viņa vecāka pieprasījuma, vienojoties par norises formu un laiku ar mācību priekšmeta (kursa) pedagogu;
• organizēt regulārus summatīvās vērtēšanas darbus, kuru skaits mācību priekšmetā (kursā) ir ne mazāks kā tematu skaits;
• nodrošināt tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo ne mazāk kā 30% no kopējā valsts izglītības standartā noteiktā izglītības programmas apjoma;
• vismaz reizi semestrī organizēt izglītojamajiem diagnosticējošās vai summatīvās vērtēšanas darbu mācību priekšmetos (kursos), kuros attiecīgajā mācību gadā noteikti valsts pārbaudījumi u. c.

Skaidrots, ka tiešs kontakts starp pedagogu un izglītojamo var būt vienlaicīga atrašanās vienā fiziskā vietā klātienē vai sinhronas tiešsaistes nodarbības un konsultācijas reālaikā.

Atsevišķi izdalīti vecāku pienākumi, kuri pēc būtības pārklājas ar vecāku pienākumiem, bērnam apgūstot izglītību ģimenē, un sakrīt ar normām, kuru ievērošanu vecākam jāapstiprina, iesniedzot iesniegumu pašvaldībā.

Kritēriji un kārtība, kādā izglītības iestāde īsteno izglītības programmas nepilna laika klātienē

Nepilna laika klātienes mācības iecerēts organizēt, pārnesot jaunajā regulējumā spēkā vairs neesošo MK noteikumu Nr. 288  normas.

Papildus izglītības iestādēm noteikts:

• pēc izglītojamā uzņemšanas noteikt izglītojamā prasmju un zināšanu līmeni, kā arī diagnosticēt izglītojamā mācīšanās vajadzības un plānot turpmāko mācīšanās procesu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu (ja attiecināms);
• nodrošināt tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo ne mazāk kā 40% no kopējā valsts izglītības standartā noteiktā izglītības programmas apjoma;
• organizēt klātienē regulārus summatīvās vērtēšanas darbus, kuru skaits mācību priekšmetā (kursā) ir ne mazāks kā tematu skaits u. c.

Arī šajā gadījumā tiešs kontakts starp pedagogu un izglītojamo var būt vienlaicīga atrašanās vienā fiziskā vietā klātienē vai sinhronas tiešsaistes nodarbības un konsultācijas reālaikā.

Jauno kārtību plānots ieviest pakāpeniski

Lai būtu laiks sagatavoties jaunajai kārtībai, iepriekšminētās prasības izglītībai ģimenē un tālmācībā plānots ieviest pakāpeniski. Izglītībai ģimenē jaunais regulējums 1.–6. klasē varētu tikt piemērots no 2027. gada 1. septembra, bet tālmācībai – sākot ar 1. un 4. klasi 2027. gada 1. septembrī un turpinot ar pārējām klasēm līdz 2029. gadam.