FOTO: Edijs Pālens, LETA.
19. martā stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz ierobežot tālmācības iespējas 1.–6. klašu skolēniem. Tālmācība vai izglītība ģimenē būs pieļaujama tikai īpašos gadījumos, izvērtējot bērna intereses.
Izglītības likuma 8. pantā skaidrotas izglītības ieguves formas. Līdz šim spēkā esošā redakcija paredzēja, ka izglītības programmas īstenojamas klātienē, neklātienē un tālmācības formā. Attiecībā uz neklātienes un tālmācības formu tika norādīts, ka pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā tā īstenojama, ievērojot Ministru kabineta noteikumus.
Taču, stājoties spēkā grozījumiem Izglītības likumā, skolēnu no 1. līdz 6. klasei mācības tiks organizētas tikai klātienē, atsevišķos gadījumos pieļaujot tālmācību vai mācības ģimenē.
Savukārt pamatskolēniem no 7. līdz 9. klasei un vidusskolēniem mācības varēs organizēt klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Izglītības programmas klātienē un nepilna laika klātienē varēs apgūt, organizējot un īstenojot arī kombinētas mācības atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.
Pirmsskolas izglītības programmas, tāpat kā līdz šim, varēs īstenot tikai klātienē.
Saskaņā ar grozījumiem 1. līdz 6. klases izglītojamie vienu mācību gadu varēs mācīties tālmācībā vai ģimenē, ja pašvaldība būs konstatējusi, ka pastāv īpaši apstākļi, kuru dēļ izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm. Kā īpašie apstākļi noteikti sociālie, veselības, izglītības pieejamības un citi.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izvērtējums izsniegts. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā no 1. līdz 6. klasei varēs mācīties izglītojamie, kuri atbildīs vismaz vienam no šiem kritērijiem:
Grozījumi paredz, ka jaunais regulējums stāsies spēkā pakāpeniski. Proti, no 2027. gada 1. septembra tas attieksies uz 1. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – arī uz 2. un 5. klasi, savukārt no 2029. gada 1. septembra – uz 3. un 6. klasi.
Līdz ar izmaiņām izglītības procesa organizēšanā likumā mainīti atsevišķu mācību formu skaidrojumi, kā arī iekļautas jaunas formas un izslēgtas vairs neīstenotās.
Piemēram, likums papildināts ar kombinētām mācībām. Paskaidrots, ka tā ir izglītības procesa organizēšana un īstenošana, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības.
Likumā iekļauts arī skaidrojums, kas ir izglītība ģimenē. Respektīvi, tā ir izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vadībā, izglītojamajam un viņa vecākiem sadarbojoties ar izglītības iestādi.
Turpretī likumā jau esošajā tālmācības skaidrojumā uzsvērts, ka šajā formā tiek izmantota izglītības iestādes piedāvātā mācību metodika un pieeja, īpaši strukturēta mācību līdzekļu un mācību atbalsta sistēma, un norādīts, ka nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu.
Tāpat grozījumos plašāk skaidrota iekļaujošas izglītības nozīme. Minēts, ka ikvienam ir tiesības uz iekļaujošu izglītību jeb tādu izglītības procesu, kas neatkarīgi no izglītojamā spējām un vajadzībām veicina viņa līdzdalības iespējas, nodrošinot viņam atbilstošas izglītības programmas, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi.
Līdz ar grozījumiem no likuma izslēgtas attālinātas mācības, bet neklātienes izglītības forma aizstāta ar nepilna laika klātienes formu, bet no klātienes izglītības formas skaidrojuma izslēgta iespēja tās saturu apgūt attālinātajās mācībās.
|
