FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Izglītības likumā 6. martā spēkā stājas vairākas jaunas normas. Piemēram, izglītības iestādēm vajadzēs īstenot vardarbību mazinošus pasākumus, savukārt izglītojamajiem turpmāk būs liegts vienlaikus apgūt vispārējās un profesionālās izglītības programmu. Noteiktas arī stingrākas prasības bērnu izmitināšanai internātos un izglītības iestāžu tiesības vērtēt Eiropas skolās iegūtu izglītības dokumentu atbilstību.
Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka no 2026. gada 1. septembra izglītības iestāde pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas īsteno, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus, tai skaitā īsteno programmu, kas ietver vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu un atbalstu iesaistītajām pusēm.
Izglītības iestādei, izvērtējot situāciju vardarbības mazināšanas jomā, būs rīcības brīvība izvēlēties sev atbilstošāko programmu vai īstenot citus sistēmiskus pasākumus vardarbības mazināšanas jomā.
Vienlaikus grozījumos noteikts pienākums gan pedagogiem, gan izglītojamajiem piedalīties izglītības iestādes vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos.
No 2026. gada 1. septembra izglītojamais par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus drīkstēs apgūt tikai vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu neatkarīgi no tā, vai attiecīgo izglītības programmu no valsts budžeta līdzekļiem finansē pilnībā vai daļēji.
Līdz šim normatīvais regulējums neierobežoja iespēju vienlaikus apgūt vispārējās un profesionālās izglītības programmu.
Tāpēc, kā skaidrots anotācijā, mācību gada sākumā bieži veidojās situācijas, kad skolēni tika uzņemti gan vispārējās, gan profesionālās vidusskolas programmās vienlaikus, taču nepaziņoja par savu izvēli tai skolai, kurā nolēma nemācīties.
“Tādējādi būtībā izglītojamais nepamatoti aizņem vietu, t. sk. valsts finansētu, kas nav atbalstāms. Neskatoties uz to, ka vispārējā un profesionālā izglītības iestāde šādu situāciju var konstatēt, reģistrējot izglītojamo Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), nav instrumenta, kas ļautu šo situāciju novērst,” paskaidrots anotācijā.
Pēc jaunā regulējuma ieviešanas izglītības iestāde, reģistrējot izglītojamo VIIS un konstatējot, ka izglītojamais reģistrēts arī citā izglītības iestādē, varēs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz mācību sākumam novērstu situāciju, ka izglītojamais apgūst vairākas izglītības programmas, kuras pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka šo normu nepiemēros izglītojamajiem, kas uzņemti arodizglītības programmā pēc daļējas pamatizglītības apguves (vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, kārtoti valsts pārbaudes darbi, un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā – eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā).
Izglītojamie, kuri līdz 2026. gada 31. augustam uzsākuši par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vairākas izglītības programmas, ir tiesīgi turpināt to apguvi līdz attiecīgo izglītības programmu pabeigšanai.
Turpmāk Latvijas izglītības iestādes, tai skaitā augstākās izglītības iestādes, pašas pārbaudīs to, vai pretendentu iesniegtie dokumenti par Eiropas skolās iegūto izglītību ir atbilstoši.
Šīs izmaiņas Izglītības likumā nostiprinātas, lai mazinātu administratīvo un finanšu slogu Eiropas skolu absolventiem un Akadēmiskās informācijas centram, kas izsniedz izziņu par izglītības dokumenta akadēmisko atzīšanu Latvijā, ja vidējā izglītība iegūta ārvalstīs.
Turklāt, kā uzsvērts anotācijā, Eiropas skolu izglītības programma un noslēguma eksāmeni visās Eiropas skolās un akreditētajās Eiropas skolās tiek nodrošināti pēc vienotām prasībām. Izglītības kvalitātes nodrošināšana Eiropas skolās tiek veikta sistēmiskā līmenī, iesaistot ES dalībvalstu norīkotos inspektorus, starp kuriem ir arī divi IZM norīkoti inspektori, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par izglītības saturu un vērtēšanu, kā arī eksāmenu norisē. Tāpat Eiropas skolās Briselē un Luksemburgā strādā vairāki skolotāji no Latvijas, un Latvija ir pārstāvēta arī Eiropas skolu valdē.
Grozījumos paskaidrots, ka par Eiropas skolu vai akreditētu Eiropas skolu uzskatāma izglītības iestāde, kas dibināta vai akreditēta atbilstoši 1994. gada 21. jūnija Konvencijai, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus.
Eiropas skolu un akreditēto Eiropas skolu saraksts ir pieejams Eiropas skolu vienotajā tīmekļvietnē.
Grozījumos papildināti izglītības iestādes vadītāja pienākumi, tiesības un atbildība. Turpmāk izglītības iestādes vadītājam noteikts pienākums pārliecināties, vai pedagogs prot un lieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, un nodrošināt, ka pedagogi amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamajiem, lieto valsts valodu, ja vien normatīvie akti neparedz citādi.
Vienlaikus papildināti arī pedagoga vispārīgie pienākumi. Proti, noteikts, ka pedagogam ir pienākums izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, ar savu rīcību neradīt šaubas par valsts valodas nozīmību, kā arī, ja vien normatīvie akti neparedz citādi, amata pienākumu izpildē, tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamajiem, lietot valsts valodu.
Lai novērstu izglītības iestāžu pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu tiesiskā regulējuma trūkumu, likuma grozījumos iekļauts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2026. gada 31. maijam noteikt izglītojamo uzņemšanas kritērijus, kārtību un prasības pirmsskolas izglītības iestādes diennakts uzraudzības, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes dienesta viesnīcas vai speciālās izglītības iestādes internāta pakalpojumam izglītības apguves laikā.
Izmaiņas veiktas, reaģējot uz Valsts kontroles 2021. gada revīzijas ziņojumu “Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?”. Tajā tika secināts, ka nereti bērna dzīvošana internātā nav pamatota ne ar attālumu, ne citiem objektīviem apstākļiem. Revīzijas ziņojumā tika aktualizēta vēsturiski izveidojusies situācija, kad ar internāta pakalpojumu un dienesta viesnīcu nodrošināšanu tiek risinātas sociālas problēmas ģimenēs, kurās bērnam netiek nodrošināti pilnvērtīgi sadzīves apstākļi un aprūpe.
“Ņemot vērā tiesiskā regulējuma trūkumu, tiek mākslīgi radīti apstākļi, ka dažkārt internāta pakalpojuma nodrošina tiem izglītojamiem, kuriem tas nav nepieciešams, līdz ar to tiek pārkāpti vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi un nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi šādu pakalpojuma segšanai,” skaidrots anotācijā.
Līdz ar grozījumiem likumam pievienots jauns pants par individuālo mācību kontu sistēmu. Likumā paskaidrots, ka individuālo mācību kontu sistēma ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir pārvaldīt pieaugušo izglītības piedāvājumu un ar to saistītos atbalsta pasākumus, nodrošināt pieeju informācijai par pieaugušo izglītību, kā arī uzglabāt personas mācību rezultātus, informāciju par pieaugušo izglītības ieguvi un ar to saistīto atbalsta pasākumu izmantošanu.
Individuālo mācību kontu sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, sistēmas pārzini, sistēmas lietotāju tiesības un pienākumus, personas datu apstrādes noteikumus, datu pieejamības un aprites kritērijus un kārtību, tehnoloģisko resursu aprites kārtību, kā arī finansēšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
Izglītības likuma grozījumos veiktas arī vēl citas izmaiņas.
