Bulings un mobings nav viens un tas pats
Ja termins “bosings”, kas apzīmē darba devēja īstenotu psiholoģisku teroru, lielākoties tiek lietots konsekventi un nerada pārpratumus, tad ar terminiem “bulings” un “mobings” ir citādi. Nereti šie termini tiek izmantoti kā sinonīmi, vai arī visos gadījumos, neatkarīgi no vides, kurā tas notiek, lietots termins “mobings”.
Tomēr, lai gan minētās sociālās izpausmes ir līdzīgas, abi termini skaidrības labad ir šķirami.
LV portālam sazinoties ar Valsts valodas centru (VVC), galvenais lingvists Agris Timuška pastāstīja, ka jautājums par šo nosaukumu lietošanu latviešu valodā VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē tika izskatīts 2023. gada 8. martā. Sēdē vienprātīgi tika nolemts, ka termins “mobings” lietojams, lai apzīmētu darbavietā realizētu apzinātu psiholoģisku terorizēšanu, savukārt “bulings” – mācību vidē īstenotu apzinātu psiholoģisku terorizēšanu.
Upuris, varmāka un skatītāji
Lai noskaidrotu, kas bulinga gadījumā slēpjas aiz vārdiem “psiholoģiska terorizēšana”, sazinājāmies ar Pusaudžu resursu centra izglītības programmu vadītāju, klīnisko un veselības psiholoģi Elīnu Bārtuli un sociālā projekta “Neklusē”, kura mērķis ir ar izglītojošiem, atbalstošiem un praktiskiem pasākumiem mazināt bulinga līmeni Latvijā, pārstāvi Mariku Andžāni.
“Bulings ir vardarbīga uzvedība, tā ir mērķtiecīga un atkārtota agresija. Noteikti pastāv varas disbalanss starp to, kurš kaitē un kuram tiek darīts pāri,” LV portālam šo negatīvo sociālo parādību skaidro E. Bārtule.
Turpretī sociālā projekta “Neklusē” pārstāve norāda, ka bulinga gadījumā vardarbīgā uzvedība var izpausties dažādi, proti, tā var būt fiziska (grūšana, sišana utt.), verbāla (izsmiešana, draudēšana), sociāla (“izstumšana” no draugu loka vai klases, nesarunāšanās), kā arī realizēta internetā jeb kiberbulings (pazemojošu ziņu sūtīšana, izsmiešana sociālajos tīklos).
“Bulings ir varas pozīcijas, tas ir kā trīsstūris – tur ir upuris, varmāka un skatītāji. Iesaistīti ir visi,” bulinga raksturojumu papildina psiholoģe E. Bārtule.
Ietekmēti tiek visi iesaistītie
Pusaudžiem identitātes veidošanā un stiprināšanā ļoti nozīmīgas ir attiecības ar vienaudžiem, taču, piedzīvojot bulingu, šis process tiek nelabvēlīgi ietekmēts, LV portālam norāda E. Bārtule.
“Līdz ar to var ciest pašcieņa, pašvērtējums, rasties grūtības veidot attiecības, bērns var izvairīties no sociāliem kontaktiem, draugiem, ģimenes. Bieži novērots arī akadēmiskā snieguma kritums. Var parādīties agresija – reizēm bulinga upuris kļūst par varmāku.”
Savukārt varmākam piemītošā vara un kontrole pār situāciju ir tikai monētas redzamā puse.
“Arī varmākām noteikti ir attiecību problēmas. Viņi var izjust trauksmi, jo arī uzbrucējs nejūtas drošībā, tāpat var pasliktināties mācību sasniegumi, rasties grūtības attīstīt sociālās prasmes. Ir vērojams empātijas trūkums, kas var kaitēt nākotnē, veidojot tuvību, partnerattiecības. Var rasties tendence iekulties nepatikšanās, nonākt policijas redzeslokā, kas saistīts ar izteikti agresīvu uzvedību,” turpina psiholoģe E. Bārtule.
To, ka bulingā iesaistīti ir visi, tostarp pasīvie vērotāji, atzīst arī M. Andžāne. Viņa skaidro: “Ja klasē notiek bulings, tad visiem skolēniem ir lielāka iespēja saskarties ar problēmām – var pasliktināties atzīmes, veidoties psiholoģiskās veselības traucējumi, trauksme, nomākt slikts garastāvoklis.”
Bulingu “baro” vide, kurā to pieņem
“Uzvedība izpaužas konkrētā vidē. Videi ir liela nozīme tajā, vai bulings notiks vai nenotiks,” par vides ietekmi bulinga attīstībā stāsta E. Bārtule.
Bulinga izplatībai nepiemērota ir tāda vide, kurā to atpazīst un neuztver kā normu.
Svarīgi, lai bulinga apturēšanā iesaistītos visi, tai skaitā notiekošā vērotāji. Tāpat nepieciešamas skaidras vadlīnijas, kurās noteikts, ko darīt, ja bulings tiek piedzīvots vai pamanīts.
“Ja ir detalizēti izstrādāta sistēma, zināms, kas jādara un kas notiks tālāk, rodas drošība. Piemēram, bērnam ir jārada sajūta, ka viņš būs drošībā un pasargāts, kādam izstāstot par paša vai cita piedzīvoto. Arī pedagogiem jābūt priekšstatam, ka iestāšanās pret bulingu tiks atbalstīta. Nereti tieši bailes un neziņa attur rīkoties,” akcentē psiholoģe.
Visbeidzot būtiski ir arī pasākumi, kas veicina empātiju, draudzīgas vides veidošana un uzturēšana. E. Bārtule paskaidro: “Draudzīga vide rada drošību, tas ir patīkami. Bērniem, uzturoties šādā vidē, tā iepatīkas.”
Bulinga līmenis Latvijā ir nemainīgi augsts
Ir veikti vairāki pētījumi, kas ataino bulinga situāciju Latvijā. Minēsim tikai dažus no tiem, jo rezultāti visos iezīmē līdzīgu ainu.
2018. gadā tika izstrādāts OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (OECD PISA) pētījums, kurā tika vērtēta bulinga izplatība un attieksme pret to 15 gadu vecu skolēnu mērķgrupā 75 pasaules valstīs.
Iegūtie dati liecina, ka Latvijā 35,5% bērnu dažas reizes mēnesī un biežāk piedzīvojuši savu skolas biedru ņirgāšanos par viņiem.
Tas bija augstākais rādītājs ne tikai Baltijas valstīs (Lietuvā attiecīgais rādītājs sasniedza 22,6%, Igaunijā – 25,4%), bet arī visā Eiropas Savienībā.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) sadarbībā ar Edurio LTD filiāli Latvijā 2021./2022. mācību gadā veiktajā aptaujā iegūtie dati par emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs analizēti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) šī gada sākumā publicētajā
informatīvajā ziņojumā.
Arī šajā aptaujā secinātais apstiprina, ka vardarbība izglītības iestādēs ir klātesoša un aktuāla.
IZM informatīvajā ziņojumā vēstīts, ka aptauja tika veikta 16 pašvaldībās, noskaidrojot 24 000 skolēnu, 19 000 vecāku un 7 000 skolotāju viedokli. 24% aptaujāto skolēnu atzina, ka izjutuši fizisku vardarbību no vienaudžiem, bet 37% – emocionālu vardarbību. Zīmīgi, ka 97% pedagogu aptaujā atbildēja, ka nav emocionāli darījuši pāri skolēniem, taču tikai 72% skolēnu nav izjutuši pedagogu emocionālos pāridarījumus.
Atšķirīgas bija arī atbildes uz jautājumu, kā skolēns rīkojas, sastopoties ar vardarbības gadījumu. 58% skolotāju atbildēja, ka skolēni, viņuprāt, nekavējoties informē skolotāju vai skolas vadību, turpretī skolēnu vidū tikai 14% atbildēja, ka šādi rīkotos. Lielākā daļa skolēnu norādīja, ka primāri vērstos pie draugiem (37%) vai vecākiem (35%). Satraukumu rada fakts, ka 30% respondentu atbildēja, ka par to nevienam nestāstītu, jo nekas nemainītos, bet 13% norādīja, ka notikušo nevienam neatklātu, jo kaunas par to.
Iepriekšējā mācību gada izskaņā Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), gatavojoties antibulinga programmas KiVa ieviešanai Latvijā, veica aptauju 120 Latvijas skolās, mērķgrupā no 1. līdz 9. klasei. Aptaujā tika noskaidrots, ka 40% mērķgrupas pēdējo mēnešu laikā saskārušies ar bulingu, turklāt tas ir klātesošs kā mazo, tā vecāko bērnu klasēs.
Skolu pieredze cīņā ar bulingu
Lai noskaidrotu, kā praktiski skolās norisinās cīņa ar bulingu, sazinājāmies ar divām izglītības iestādēm.
Ādažu vidusskolas atbalsta komandas vadītājas Līga Danča-Pētersone un Ilze Medne LV portālam pastāstīja, ka bulings skolā nav sveša lieta. Mazāk ar to saskaras sākumskolā, jo tur, skolēniem esot pastāvīgā pieaugušo uzraudzībā, šādus gadījumus ir vieglāk pamanīt un apturēt.
Tam, ka cīņa ar bulingu ir komandas darbs, piekrīt arī Ādažu vidusskolas atbalsta komandas vadītājas. “Pieaugušā lomai ir ļoti liela nozīme tā apkarošanā. Arī vecāku iesaiste un izpratne par bulingu ir ļoti nozīmīga, lai veiksmīgāk ar šo problēmu cīnītos,” viņas uzsver.
Lai mazinātu bulinga gadījumus, Ādažu vidusskolā tiek realizēti vairāki izglītojoši pasākumi. Piemēram, sākumskolā preventīvi tiek vadītas nodarbības klasēm, skaidrojot bulinga būtību, izpausmes, sniegti algoritmi tā risināšanai, tiek izglītoti arī pedagogi.
Sākumskolas klasēs vismaz divas reizes gadā tiek veikta sociometrija ar mērķi noskaidrot, kāda ir sociālo lomu sadale klasē.
Bērniem vecākajās klasēs tiek organizētas izglītojošas nodarbības “Attiecības, pozitīva saskarsme”. Skola piedalās sociālajā projektā “Neklusē”. Šī mācību gada sākumā skolēniem, vecākiem un pedagogiem tika izsūtīta atbalsta komandas kontaktinformācija gadījumam, ja skolā radušās problēmas. Problēmsituāciju risināšanā tiek izmantota sociometrija. Apkopojot rezultātus, tiek īstenotas grupu nodarbības, kurās piedalās skolas psihologi un sociālie pedagogi. Ja nepieciešams, notiek individuāla konsultēšana.
Turpretī Rīgas Teikas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā 1.–6. klasēs un KiVa programmas koordinatore skolā Evija Augustāne stāsta, ka bulinga problēma Rīgas Teikas vidusskolā nav īpaši aktuāla.
Skolas veiksmes atslēga ir atbalsta personāla komanda, kuras sastāvu veido speciālie pedagogi, sociālie pedagogi, psihologi, pedagogu palīgi un mediators.
Skolas pārstāve akcentē, ka problēmas, tostarp bulinga gadījumi, tiek nekavējoties risinātas, tāpēc nevēršas plašumā.
“Sarežģītāk, protams, ir tajos gadījumos, kad pāridarītājs noliedz savu vainu un nesaskata tajā neko sliktu, turklāt to noliedz arī pāridarītāja vecāki, attaisnojot bērna rīcību. Mums šādas situācijas, vismaz manā pieredzē, bijušas tikai divas. Vienā gadījumā, iesaistot ārpusskolas dienestus, vecākiem skolēns bija jāizņem no skolas, otrā gadījumā – jācer, ka skolēns būs izaudzis un sapratis situācijas nopietnību,” pauž E. Augustāne.
Cīņā ar bulingu uzsākts jauns projekts
Jau tika vēstīts, ka šajā mācību gadā vairāk nekā 60 Latvijas skolās uzsākta KiVa bulinga novēršanas programma. Tā izstrādāta 2006. gadā Somijā esošajā Turku Universitātē un šobrīd ieviesta vairāk kā 20 valstīs, ievērojami samazinot bulinga gadījumu skaitu konkrēto valstu skolās.
KiVa programma balstās uz profilaksi, kas ietver nodarbības skolēniem, kurās bērni uzzina par bulingu, trenē sociālās prasmes un rosina empātiju, individuālu gadījumu risināšanu (intervenci) jeb strukturētu un standartizētu veidu, kā skola rīkojas bulinga gadījumā, un monitoringu – ikgadējas aptaujas, kas ļauj digitāli sekot līdzi bulinga izplatības izmaiņām katrā skolā un valstī kopumā.
Katrai skolai ir piesaistīta KiVa trenere, kura sniedz atbalstu programmas ieviešanā un palīdz apgūt metodiku sekmīgai programmas īstenošanai visu mācību gadu. Tāpat skolās ir izveidotas KiVa komandas trīs profesionāļu sastāvā, kuras ir īpaši apmācītas bulinga gadījumu risināšanā.
Lai noskaidrotu, cik ilgtspējīga un visaptveroša attiecīgā programma būs Latvijā, sazinājāmies ar KiVa programmas ieviešanas koordinatori Valsts kancelejā (VK) Sigitu Sniķeri.
KiVa programmas ieviešanas koordinatore LV portālam pastāstīja, ka programmas mērķgrupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 9. klasei. KiVa realizēšanas ilgums Latvijā pagaidām ir pieci gadi, kas atbilst KiVa programmas licences termiņam.
“Pirmo gadu dēvējam par “pilotgadu”, vairāk skatāmies uz to, kā veidot sadarbības modeļus ar skolām un organizēt darbu. Tādēļ pirmajā posmā ir tikai 60 skolas,” norāda S. Sniķere.
Programmas koordinatore atklāj, ka 60 skolas, kurās patlaban uzsākta programmas īstenošana, nejauši atlasītas no tikpat neparedzēti izvēlētām 120 Latvijas skolām, kurās veikts iepriekš minētais RSU pētījums par bulinga izplatību.
Pētījums konkrētajās 120 skolās tiks veikts arī šī mācību gada izskaņā, ar rezultātiem nosakot, vai un kā mainījies to skolu mikroklimats, kurās KiVa programma jau ieviesta. 60 skolas, kurās programma šogad vēl netika ieviesta, kļuvušas par tā saucamajām kontroles skolām.
Pēc gada, kad programmas ieviešanas posms būs noslēdzies un tiks saņemti pirmie rezultāti, paredzēts, ka programmā varēs iesaistīties jebkura skola, kas to vēlēsies. “Jau tagad interese no citām skolām Latvijā ir gana liela,” apgalvo S. Sniķere.
KiVa programmas pilotprojektu Latvijā īsteno Valsts kanceleja sadarbībā ar komandu “uzvediba.lv” un Rīgas Stradiņa universitāti.
