Sveiki! Pie notāra ir noslēgts uztura līgums. Ir pagājuši pāris gadi, un uztura ņēmējs izdomājis lauzt šo līgumu, jo “viena tante teica”, ka uztura devējs esot slikts cilvēks. Par mani ir iesniegta prasība tiesā.
Dažādos veidos viss tiek dramatizēts, pārspīlēts, izdomāti nepatiesi fakti. Kā tiek aprēķināts mans laiks un nauda, ko veltu prasītājai?
1) Respektīvi, uztura līgumam ir mēneša summa X.
Katru mēnesi šo konkrēto summu nedodu, visu rēķinu vidēji 12 mēnešu griezumā, lai vidēji būtu tā summa X mēnesī. Piemēram, malku pērku visai sezonai, tātad ieguldu palielu naudas summu, citreiz mēneša laikā izdevumi ir daudz mazāki nekā līgumā, citreiz daudz lielāki, bet vidēji 12 mēnešos tas atbilst summai, kas ir norādīta līgumā.
Vai tā ir pareizi?
2) Kā tiek aprēķināts mans laiks, ko veltu prasītājai?
Vedu uz veikalu, pie ārstiem, nesu kurināmo, daru ļoti daudz ko viņas labā, bet pasakiet konkrēti, cik es varu prasīt par to?
Mēnesī es viņai veltu, pieņemsim, ap 10 stundām, mans laiks maksā naudu, braukšanu, degvielu, amortizāciju, šo laiku varu veltīt jebkam citam.
Uzsvars uz šo jautājumu ir tāds, ka prasītājs to nenovērtē, bet es tomēr gribētu summu par katru stundu no uztura līguma summas X mēnesī aprēķināt, nofiksēt, saprast, cik viņa ir vērta.
3) Vai es drīkstu samaksāt uztura naudu gadu uz priekšu, ieskaitot to viņas norēķinu kontā? Esmu jau tā darījis, un prasītājs to labprāt tērē savām vajadzībām.
Diemžēl nav iespējams sniegt konkrētu atbildi uz jūsu jautājumu, jo nepieciešams izvērtēt noslēgtā uztura līguma saturu, proti, to, kā puses ir vienojušās par uztura došanas pienākumu, jo vienošanās par detaļām uztura līgumā ir būtiska.
Civillikuma 2098. pants noteic, ka ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, tad arī audzināšana un skološana obligātajās skolās. Ja par uztura daudzumu nav tiešas norunas, tad to noteic tiesa, ņemot vērā uztura saņēmēja dzīves apstākļus un to, kādu vērtību (2096. p.) saņēmis uztura devējs.
Piemēram, ja jums ir noteikts pienākums sniegt uzturu konkrētā summā katru mēnesi, tad šis pienākums ir jāpilda līgumā noteiktajā kārtībā, ja vien līgums neparedz arī citu kārtību, kā to iespējams izpildīt.
Civillikuma 2101. pants noteic, ka uzturs jānodod, ja nav norunāts citādi, par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad pusgadu uz priekšu. Saņemtais nav jāatdod, kaut arī uztura ņēmējs nenodzīvotu līdz nākamajam termiņam.
Ja uztura līgumā ir noteikta dodamā uztura vērtība, kas, piemēram, ir atbilstoša līgumā ierakstītā nekustamā īpašuma vērtībai, tad visi pakalpojumi, ko sniedz uztura devējs, tiek sniegti uztura vērtībā. Ja līgumslēdzēju pusē nav vienprātības par to, kā katram pakalpojumam aprēķina izmaksas, tad šis jautājums jārisina tiesā.
Civillikuma 2100. pants paredz: ja uztura devējam nodod nekustamo īpašumu, tad zemes grāmatās ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā. Uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskajiem procentiem (1765. p.).
Jūsu minētajā situācijā ieteiktu vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, kas palīdzētu izvērtēt konkrēta līguma nosacījumus un nodrošinātu jūsu interešu aizstāvību.
Jānorāda, ka saskaņā ar Civillikuma 2193. pantu abas puses var vienpusēji atteikties no līguma pirms norunātā laika notecējuma, ja viņām ir svarīgi iemesli. Par svarīgu iemeslu galvenā kārtā atzīstams katrs tāds apstāklis, kurš aiz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem neatļauj turpināt līguma attiecības. Jautājumu par tāda apstākļa esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
