Īpašniekam nav aizliegts savu īpašumu, arī dzīvokli, iznomāt juridiskajām personām. 

Ja troksnis traucē pārējo kaimiņu mieru, viņiem ir tiesības vērsties pašvaldības policijā. 

Vienlaikus jāatceras, ka skaļa uzvedība pati par sevi nav aizliegta, tāpat nav noteikts kāds konkrēts laiks, pēc kura būtu jāievēro pilnīgs klusums daudzdzīvokļu namā, tomēr par apzinātu trokšņošanu personu var saukt pie atbildības, ja viņas darbības izpaužas kā sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot citu personu mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu.    

Noskaidrot, vai konkrētajā situācijā patiesi tiek traucēts citu personu miers un netiek ievērotas vispārpieņemtās uzvedības normas, ir policijas ziņā, izvērtējot visus apstākļus un personu paskaidrojumus kopsakarā.  

Plašāku skaidrojumu, vai kaimiņu var sodīt par trokšņošanu, sniedzis Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks Juris Inkins.  

Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valodas lietošanas jomā 11. pants noteic, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro). 

Pašvaldības policijas kontaktinformāciju aicinām meklēt attiecīgās pašvaldības policijas tīmekļvietnē.  

Vienlaikus norādām: gadījumā, ja jums ir aizdomas, ka attiecīgās telpas neatbilst to lietošanas mērķim, varat vērsties konkrētās pašvaldības būvvaldē. 

Savukārt, ja ir aizdomas par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, tostarp neatbilstošu elektrības instalāciju izmantošanu ražošanas procesā, jūs varat vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (kontaktinformācija pieejama šeit).