Attēlā: strādā IT speciālisti.
FOTO: Magnific.com.
Banku un apsardzes darbinieku, skolotāju, apdrošināšanas aģentu un vairāku citu profesiju pārstāvju sodāmības pārbaude Latvijā nav nekas neparasts. Šādu pārbaužu mērķis ir pasargāt klientus, sabiedrību un organizācijas no iespējamiem drošības riskiem. Kopš 2026. gada jūnija uzņēmumiem ir skaidrs tiesiskais pamats pārbaudīt arī informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistus, kam ir piekļuve uzņēmuma svarīgākajām informācijas sistēmām.
Darbinieki, kuriem ir piekļuve IT sistēmām, var ietekmēt ne tikai uzņēmuma darbību ikdienā, bet arī klientu datu un kritiski svarīgās informācijas aizsardzību. Šī iemesla dēļ darba devējs vēlas pārliecināties par konkrētā speciālista uzticamību. Ilgstoši Latvijā nebija tiesiska pamata veikt IT speciālistu sodāmības pārbaudi. Situācija radīja pretrunu: darba devējs drīkstēja pārbaudīt darbiniekus, kuri apkalpo bankas klientus, bet ne vienmēr to varēja darīt attiecībā uz cilvēku, kas pārvalda šīs pašas organizācijas kritiski svarīgās IT sistēmas.
Minētais jautājums kļūst arvien nozīmīgāks arī Latvijas drošības situācijas kontekstā. Valsts drošības dienests 2025. gadā pārbaudīja gandrīz 11 tūkstošus personu, kurām ir piekļuve kritiskās infrastruktūras informācijai vai iekārtām, un par 25 no tām sniedza negatīvu atzinumu. Šādas pārbaudes atgādina, ka darbinieku uzticamības izvērtēšana nav tikai formāla prasība, – tā ir viena no drošības risku pārvaldības sastāvdaļām.
Par to, cik nozīmīga var būt darbinieka piekļuve informācijai, liecina arī spiegošanas gadījumi Latvijā. Šogad Valsts drošības dienests informēja par kriminālvajāšanas uzsākšanai nodotu lietu, kurā viena no personām, izmantojot apsarga amata sniegtās piekļuves, iespējams, ieguva un nodeva informāciju Krievijas interesēs. Šis gadījums parāda, ka drošības riskus var radīt ne tikai ārējie kiberuzbrukumi, bet arī cilvēki, kam saskaņā ar darba pienākumiem ir uzticēta piekļuve sensitīvai informācijai. Sodāmības pārbaude pati par sevi šādus riskus neizslēdz, tomēr tā var būt viens no samērīgiem drošības pasākumiem.
Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija “ABSL Latvia”, kuras biedri ir “SEB Global Services”, “Circle K Business Centre”, “If apdrošināšana”, “Atea Global Services”, “Roche Services & Solutions Riga” un citi uzņēmumi, kuru darbība ir cieši saistīta ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu un tehnoloģijām, attiecīgo problēmu sāka risināt 2024. gada martā, vēršoties pie ekonomikas, aizsardzības un iekšlietu ministriem.
Tolaik darba devējiem nebija pietiekami skaidra tiesiskā pamata veikt sodāmības pārbaudi IT speciālistiem ar piekļuvi uzņēmuma kritiskajām sistēmām.
Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz, ka ziņas par sodāmību drīkst apstrādāt tikai ar atbilstošu tiesisko pamatu. Ar kandidāta piekrišanu vien nepietiek, jo darba attiecībās darba devējs un darbinieks nav līdzvērtīgās pozīcijās. Uz to norādījusi arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Rezultātā uzņēmumiem nācās meklēt citus risinājumus, tostarp uzticēt darbinieku atlasi ārvalstu personāla atlases partneriem valstīs, kur šādas pārbaudes bija atļautas.
Problēma nebija tikai administratīva. Tā ietekmēja arī Latvijas spēju konkurēt par starptautiskajām investīcijām.
“ABSL Latvia” pieredzē ir gadījums, kad 2023. gadā kāds starptautisks uzņēmums apsvēra biznesa pakalpojumu centra izveidi Rīgā, radot vairāk nekā 500 jaunu darba vietu. Tomēr, izvērtējot iespējas pārbaudīt darbiniekus un tiesisko regulējumu, uzņēmums nolēma centru izvietot citā Eiropas valstī ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Tas ir viens no piemēriem, kas apliecina, – starptautiskas uzņēmumu grupas rūpīgi izvērtē drošības riskus, lemjot par IT un biznesa pakalpojumu centru atrašanās vietu. Turklāt algu atšķirības starp Eiropas valstīm sarūk, tādēļ arvien lielāku nozīmi iegūst uzņēmējdarbības tiesiskā vide. Latvijai ir būtiski, lai tās regulējums nekļūtu par šķērsli jaunu investīciju piesaistei.
Starptautiskos projektos līdz šim mēdza rasties arī situācijas, kad priekšroka tika dota uzņēmumiem no valstīm, kurās sodāmības pārbaude bija iespējama. Latvijas profesionāļi netika izskatīti iesaistei projektā, jo Latvijas tiesiskā regulējuma dēļ tos nevarēja pārbaudīt.
Pēc vairāk nekā divus gadus ilga darba Saeima šī gada 4. jūnijā pieņēma grozījumus Nacionālās kiberdrošības likumā. Tie paredz iespēju noteiktos gadījumos pārbaudīt arī to IT speciālistu sodāmību, kuriem ir privileģēta piekļuve uzņēmuma kritiski svarīgajām sistēmām. Šādu pārbaudi darba devējs var veikt, ja uz uzņēmumu vai organizāciju attiecas Nacionālās kiberdrošības likums un konkrētais amats tieši ietekmē uzņēmuma pamatdarbību. Tādā gadījumā pirms darbinieka pieņemšanas darbā var pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.
Jāuzsver, ka regulējums neparedz jebkuras sodāmības automātisku uzskatīšanu par šķērsli nodarbinātībai. Tas attiecas uz konkrētu tīšu noziedzīgu nodarījumu loku, tostarp noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vērsti pret valsti un pārvaldības kārtību, kā arī pret īpašumu un tautsaimniecību. Tāpat dzēsta sodāmība netiek ņemta vērā un katrs gadījums jāizvērtē individuāli, ņemot vērā nozieguma raksturu, laiku kopš soda izciešanas un cilvēka piemērotību attiecīgajam amatam. Tas ir būtiski, jo sodāmības pārbaude nedrīkst kļūt par mehānismu, ar kuru cilvēkus automātiski izslēdz no darba tirgus. Tās uzdevums ir palīdzēt darba devējam pieņemt pamatotu lēmumu par drošības riskiem.
Turklāt skaidra pārbaudes kārtība ir arī pašu darbinieku interesēs. Ja nav iespējams izvērtēt konkrētu kandidātu, uzņēmumi var mēģināt par riskiem spriest pēc netiešām pazīmēm. Tas nav taisnīgi pret godprātīgiem IT speciālistiem.
Tomēr ne visi uzņēmumi var izmantot tiesības pārbaudīt IT speciālistu sodāmību, jo pašreizējais regulējums attiecas tikai uz Nacionālās kiberdrošības likuma subjektiem. Tie ir, piemēram, lieli saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojas tādās jomās kā ārstniecība, dzeramā ūdens piegāde, elektroniskie sakari vai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumi. Par likuma subjektiem var būt arī lieli mākoņpakalpojumu, datu centru un citi IKT pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā nozari un uzņēmuma veidu, nozīme ir arī tā lielumam un citiem likumā noteiktajiem kritērijiem.
Līdz ar to ārpus regulējuma var palikt, piemēram, neliels IT uzņēmums, kas apkalpo ārvalstu bankas, vai biznesa pakalpojumu centrs, kura speciālists pārvalda starptautiskas uzņēmumu grupas iekšējās IT sistēmas.
Lai gan šādu darbinieku piekļuves tiesības var būt tikpat plašas un drošības riski tikpat nozīmīgi vai pat lielāki, viņu darba devējs ne vienmēr ir Nacionālās kiberdrošības likuma subjekts.
Vai uzņēmuma lielumam un juridiskajam statusam tādā gadījumā vajadzētu būt galvenajam kritērijam? Nē, jo drošības risku primāri nosaka tas, kādām sistēmām darbinieks var piekļūt un ko ar šo piekļuvi iespējams izdarīt. Patlaban nav vispārīga tiesiskā regulējuma, kas uzņēmumiem ārpus Nacionālās kiberdrošības likuma subjektu loka ļautu veikt attiecīgo IT speciālistu sodāmības pārbaudi.
Lai minēto problēmu novērstu, Saeimai un Aizsardzības ministrijai jāturpina darbs pie regulējuma pilnveides, paredzot samērīgas sodāmības pārbaudes tiesības arī citiem darba devējiem, kuru darbiniekiem ir privileģēta piekļuve uzņēmumam svarīgām IT sistēmām. Latvijai ir vajadzīga tiesiskā vide, kas vienlaikus aizsargā uzņēmumam svarīgas sistēmas un palīdz piesaistīt starptautiskus uzņēmumus. Tas ir gan drošības, gan konkurētspējas jautājums. Abos gadījumos būtiskākais ir nevis uzņēmuma lielums, bet reālie riski.
