Vai Saeima var iekļaut sankcionēto preču sarakstā preces, kuras ir aizliegts sankcionēt Ministru kabinetam, t. i., pieņemt grozījumus ar šādu nodomu? Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ir noteikts, ka “nacionālās sankcijas – atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus šajā likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets”. Vienlaikus 23.07.2026. ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar ko plānots ierobežot atsevišķu rūpniecības preču ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas. Kaut arī grozījumu tekstā tas nekur nav iekļauts, tiek skaidrots, ka ar to tiek domāts arī grāmatu ievešanas aizliegums. Tātad formāli un tekstuāli Saeima nodod tiesības lemt par preču sarakstu Ministru kabinetam, taču nodoms ir ierobežot konkrētas preču kategorijas. Vai Ministru kabinets var izvēlēties sankcionējamo preču sarakstu, ja šāds saraksts nav tieši (teksta veidā) iekļauts grozījumu tekstā? Vai Krievijā un Baltkrievijā izdoto grāmatu ievešanas aizliegums nekļūst par Satversmes 114. panta pārkāpumu un attiecīgi neatbilst arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ietvertajam sankciju jēdzienam, jo jau pašlaik ar izmaiņām nodokļu sistēmā Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, tiek ierobežota piekļuve grāmatām krievu valodā?
Saeimai Latvijas Republikas Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros pieder likumdošanas tiesības. Ar likumdošanas procesu saprot gan jaunu likumu izstrādi un pieņemšanu, gan grozījumu izdarīšanu spēkā esošajos likumos. Likumam Latvijas normatīvo aktu hierarhijā ir augstākais juridiskais spēks (precīzāk par ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju skatīt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantu). Tas nozīmē, ka citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, jāatbilst spēkā esošajiem likumiem.
Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” anotācijā: “26.05.2026. Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par datos balstītiem iespējamiem tiesiskiem risinājumiem Krievijas izcelsmes preču mazumtirdzniecības aizliegumam Latvijā”. Saskaņā ar 26.05.2026. Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 29 102. paragrāfa 5. punktu Ārlietu ministrijai uzdots līdz 31.08.2026. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu grāmatām, laikrakstiem, videospēlēm, sporta precēm, rotaļlietām, apģērbiem un apaviem, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika. Nolūkā izpildīt minētajā protokollēmumā iekļauto uzdevumu Ārlietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Ir izvēlēts veikt grozījumus minētajā likumā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma, kas ir attiecināms uz atbalstu Ukrainai Krievijas Federācijas agresijas laikā, pārskatāmību. Likumprojektā tiek iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda rūpniecības preces, uz kurām attiecas minētais aizliegums. Papildus likumprojekts paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pārejas noteikumos iekļaut nosacījumus par attiecīgo preču ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmes uz Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību) ikgadēju izvērtējumu un gadījumos, ja tiek konstatēta šāda regulējuma turpmākas uzturēšanas nepieciešamība, tā ikgadēju pagarināšanu.”
Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli. Tas nozīmē, ka atbilstoši Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktajai kompetencei Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei.
Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņai Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības (personas pamattiesības ir noteiktas Satversmes 8. nodaļā).
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
