Attēlā: kravas automašīnu rinda pierobežā.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
27. jūnijā stājās spēkā grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz Centrālās statistikas pārvaldei pienākumu savā tīmekļvietnē reizi mēnesī publicēt informāciju par uzņēmumiem, kuri eksportē vai importē preces uz vai no Krievijas un Baltkrievijas.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pants paredz, ka nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst izpaust tikai ierobežota apjoma informāciju. Tādējādi līdz šim nepastāvēja tiesisks pamats publiskot detalizētus datus par konkrētu uzņēmumu saimniecisko darbību, tostarp darījumiem ar noteiktām valstīm (konfidencialitātes ierobežojums).
Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (turpmāk – grozījums) ir papildinājis likumu ar jaunu 24. pantu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz konkrētu datu izplatīšanu:
“Lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importu no Krievijas vai Baltkrievijas, un norāda eksportētāja vai importētāja identifikācijas numuru un nosaukumu. CSP šos datus publicē savā tīmekļvietnē reizi mēnesī. Uz šajā pantā noteiktās informācijas nodošanu un publicēšanu neattiecas likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais konfidencialitātes ierobežojums.”
Kā paskaidrots grozījuma anotācijā, pieņemtās izmaiņas stiprinās Latvijas ārpolitisko, ekonomisko un drošības solidaritāti, kas savukārt pastiprinās reģionālo drošību un radīs stabilāku vidi tautsaimniecības attīstībai:
“Komercsabiedrību, kas sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, publiskošana ļaus citiem komersantiem izvairīties no sadarbības ar šiem uzņēmumiem un tādējādi neatbalstīt agresorvalstu ekonomiku.”
Jāatgādina, ka preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju vai preču imports no šīm valstīm nav aizliegts, ja attiecīgās preces nav iekļautas Eiropas Savienības (ES) sankciju regulās noteiktajos aizliegto preču sarakstos un ja komercsabiedrība nav ietverta sankciju sarakstos.
Saeimas Juridiskais birojs izmaiņu pieņemšanas gaitā norādīja uz vairākiem riskiem (negodīgu konkurenci, investīciju strīdiem, tirgus kropļošanu u. tml.), kas uzņēmējus var nostādīt nevienlīdzīgā situācijā. Cita starpā pēc grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (stājās spēkā šā gada 9. jūnijā) saraksts ar uzņēmumiem, kuri eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importē tās no minētajām valstīm, vairs nebūs tikai informatīvs, kas savukārt var radīt juridiskas sekas.
Proti, no 9. jūnija Publisko iepirkumu likuma 42. pantā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā arī gadījumā, ja persona pēdējo četru mēnešu laikā pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām vai dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir veikusi importu no Krievijas vai Baltkrievijas vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju, un tas ir konstatējams no publiski pieejamā saraksta, kurā atbilstoši normatīvajiem aktiem apkopota valsts rīcībā esošā informācija par uzņēmumiem, kas veikuši importu no Krievijas vai Baltkrievijas vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju.
Pēc Saeimas Juridiskā biroja paustajām bažām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (turpmāk – komisija) vērsās pie Ministru kabineta (MK) ar vēstuli minētās situācijas risinājumam.
MK atbildes vēstulē (turpmāk – vēstule) komisijai norādīja, ka regulējums, kas paredz publicēt informāciju par tādām Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kuras eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importē tās no šīm valstīm, ir iekļaujams tajā normatīvajā aktā, kura darbības sfēra atbilst informācijas publicēšanas mērķim, tas ir, atbalstīt Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas izraisīto bruņoto konfliktu:
“Šāds normatīvais akts ir Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Tā mērķis ir sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai, kā arī atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai nevar atgriezties Ukrainā Krievijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ tā norises laikā.”
Tāpat MK vēstulē akcentēja, ka informācijas publiskošana par tām komercsabiedrībām, kas veic darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, pati par sevi nerada juridiskas un ekonomiskas sekas, ja vien nozares normatīvie akti attiecībā uz publiskotajā sarakstā iekļautajām komercsabiedrībām neparedz papildu ierobežojumus vai aizliegumus.
“Publisko iepirkumu likuma 42. panta sestās daļas 2. punktā paredzēts vispārējs izņēmums, kad pasūtītājs ir tiesīgs īpašā izņēmuma gadījumā neizslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja attiecībā uz to ir konstatēts kāds no likumā noteiktajiem izslēgšanas iemesliem (t. sk. jaunie izslēgšanas iemesli saistībā ar kandidāta vai pretendenta saikni vai darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju), bet attiecīgā iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai, piemēram, drošības, veselības vai vides aizsardzības nodrošināšanai.”
Vēstulē atzīts, ka, publicējot informāciju par komercsabiedrībām, netieši varētu tikt skartas arī fizisko personu tiesības uz personas datu aizsardzību. Proti, ņemot vērā valsts reģistros reģistrētās ziņas par komercsabiedrības pārvaldi, kur daļa ir publiski pieejama informācija, sabiedrībai uzzinot komercsabiedrības nosaukumu, kura eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importē tās no minētajām valstīm, varētu rasties vēlme noskaidrot arī to fizisko personu identitāti, kuras, iespējams, ir pieņēmušas lēmumu par šādu komercdarbību:
“Vienlaikus, vērtējot kaitējumu, kas šādas informācijas publicēšanas gadījumā tiktu radīts fiziskajām personām, jānorāda, ka iesaistīšanās komercdarbībā pati par sevi nav uzskatāma par būtiski aizsargājamu privātās dzīves sastāvdaļu.
Personas, iesaistoties atklātā saimnieciskajā darbībā un reģistrējot komersantu, nevar cerēt un paļauties, ka šīs ziņas netiks izpaustas vai nenonāks citu personu rīcībā. Attiecīgi arī personām, lemjot par to, vai komercsabiedrības nolūkos eksportēt preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importēt preces no šīm valstīm, jārēķinās, ka tās varētu tikt identificētas kā šī lēmuma pieņēmējas.
Tāpat komercsabiedrībai jārēķinās, ka par tās darbībām neatkarīgi no nolūkiem (labticīgi, prettiesiski utt.) sabiedrības locekļiem var būt savs vērtējums un komercsabiedrības darbības var tikt identificētas ar konkrētām fiziskajām personām.”
Vēstulē uzsvērts, ka informācijas publiskošana var radīt ietekmi uz attiecīgo komercsabiedrību reputāciju un konkurētspēju tirgū, ņemot vērā, ka preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju vai preču imports no šīm valstīm nav aizliegts, ja attiecīgās preces nav iekļautas ES sankciju regulās noteiktajos aizliegto preču sarakstos un ja komercsabiedrība nav ietverta sankciju sarakstos:
“Saskaņā ar CSP sniegto informāciju pastāv vairāki aspekti, kas liedz izdarīt nepārprotamus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas (piemēri pieejami CSP tīmekļvietnē).
Tādēļ, lai novērstu publisku negatīvas reputācijas risku komercsabiedrībām, kuras nav izdarījušas tiesisku pārkāpumu, publiskojot uzņēmumu sarakstus, ir nozīmīgi, lai sabiedrībai tiktu sniegts skaidrojums, kādēļ komercsabiedrība eksportējusi preces uz Krieviju un Baltkrieviju vai importējusi tās no minētajām valstīm.”
