SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Kādas vēl Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces ir aizliegts ievest Latvijā no 1. septembra

Stājas spēkā 01.09.2026.

Attēlā robežšķērsošanas muitas kontroles punkts.

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Stājies spēkā aizliegums importēt Latvijā grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu, apavus un citas rūpniecības preces, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika.

To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kas stājās spēkā 2026. gada 1. septembrī.

Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus Saeima steidzamības kārtībā pieņēma šovasar, 23. jūlijā.

Ar likumu tika aizliegta:

  • atsevišķu rūpniecības preču importēšana no Krievijas un Baltkrievijas;
  • Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importēšana Latvijā no citām trešajām valstīm.

Ministru kabinets, pieņemot noteikumus, ir konkretizējis, uz kādām rūpniecības precēm attiecas importa aizliegums.

Importa aizliegums attiecas uz rūpniecības precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras1:

  • I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas “Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas “Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 62. nodaļas “Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 63. nodaļas “Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 64. nodaļas “Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XII sadaļas 65. nodaļas “Galvassegas un to daļas” visiem preču kodiem;
  • I pielikuma otrās daļas XX sadaļas 95. nodaļas “Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi” visiem preču kodiem.

KO NOZĪMĒ IMPORTĒŠANA

Valsts ieņēmumu diensts skaidro, ka ar preču importēšanu šajā gadījumā saprot minēto preču izlaišanu šādās muitas procedūrās:

  • laišana brīvā apgrozībā (izņemot gadījumu, kad preces laiž brīvā apgrozībā, lai tās piegādātu saņēmējam citā dalībvalstī, piemērojot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa);

  • ievešana pārstrādei;

  • ievešana galapatēriņam.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.panta trešā daļa.

Ievedot preces, jāņem vērā vēl citas Eiropas Savienības regulas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka joprojām spēkā ir arī plaši ierobežojumi preču ievešanai no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas noteikti ar Eiropas Savienības regulām.2

Plašāk par tēmu →

VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/sankcijas.

“Ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktais nacionālais importa aizliegums attiecas uz atsevišķām rūpniecības precēm. Šādā veidā tiks sekmēta Latvijas ekonomisko saišu ar Krievijas Federāciju kā agresijas akta īstenotāju un Baltkrievijas Republiku kā agresijas atbalstītāju pārtraukšana un turpmāka preču importa no tām samazināšana,” skaidro VID.

Patlaban plānots, ka aizliegums būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. matam būs jāizvērtē, vai importēšanas aizliegums joprojām nodrošina Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai un atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī jāiesniedz Saeimai ziņojums par izvērtējumu un, ja nepieciešams, jāizstrādā grozījumi attiecīgos normatīvajos aktos.

Vairāk par tēmu LV portālā →

1 Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikums un tā ikgadējie grozījumi.

2 Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Plašāks skaidrojums par ES regulās noteikto pieejams LV portālā https://lvportals.lv/skaidrojumi/375829-kadas-preces-nevar-izvest-un-ievest-no-krievijas-un-baltkrievijas-2025 un VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/sankcijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI