Attēlā robežšķērsošanas muitas kontroles punkts.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Stājies spēkā aizliegums importēt Latvijā grāmatas, laikrakstus, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbu, apavus un citas rūpniecības preces, kuru izcelsmes valsts ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika.
To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kas stājās spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Ministru kabineta noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus Saeima steidzamības kārtībā pieņēma šovasar, 23. jūlijā.
Ar likumu tika aizliegta:
Ministru kabinets, pieņemot noteikumus, ir konkretizējis, uz kādām rūpniecības precēm attiecas importa aizliegums.
Importa aizliegums attiecas uz rūpniecības precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras1:
|
KO NOZĪMĒ IMPORTĒŠANA Valsts ieņēmumu diensts skaidro, ka ar preču importēšanu šajā gadījumā saprot minēto preču izlaišanu šādās muitas procedūrās:
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta trešā daļa. |
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka joprojām spēkā ir arī plaši ierobežojumi preču ievešanai no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kas noteikti ar Eiropas Savienības regulām.2
|
Plašāk par tēmu → VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/sankcijas. |
“Ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktais nacionālais importa aizliegums attiecas uz atsevišķām rūpniecības precēm. Šādā veidā tiks sekmēta Latvijas ekonomisko saišu ar Krievijas Federāciju kā agresijas akta īstenotāju un Baltkrievijas Republiku kā agresijas atbalstītāju pārtraukšana un turpmāka preču importa no tām samazināšana,” skaidro VID.
Patlaban plānots, ka aizliegums būs spēkā līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. matam būs jāizvērtē, vai importēšanas aizliegums joprojām nodrošina Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai un atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī jāiesniedz Saeimai ziņojums par izvērtējumu un, ja nepieciešams, jāizstrādā grozījumi attiecīgos normatīvajos aktos.
1 Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikums un tā ikgadējie grozījumi.
2 Padomes 2014. gada 31. jūlija Regula (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; Padomes 2006. gada 18. maija Regula (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Plašāks skaidrojums par ES regulās noteikto pieejams LV portālā https://lvportals.lv/skaidrojumi/375829-kadas-preces-nevar-izvest-un-ievest-no-krievijas-un-baltkrievijas-2025 un VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/sankcijas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
“Moneyval” 6. kārtas novērtējuma ziņojums 2026. gada februārī
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām