FOTO: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija.
Preču klāsts, ko saskaņā ar regulām, ar kurām noteiktas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, nedrīkst ievest no šīm valstīm vai izvest uz tām, ir ļoti plašs. Sankciju regulās paredzētie preču pārvietošanas ierobežojumi attiecas gan uz juridiskajām, gan fiziskajām personām. Preces, kuras pakļautas sankcijām, aizliegts ievest un izvest personīgajā bagāžā, kā arī saņemt un nosūtīt pasta sūtījumos. LV portāls kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi apkopojis būtiskāko informāciju par precēm, ko privātpersona nevar vest pāri Latvijas robežai ar Krieviju un Baltkrieviju.
Uz akcīzes preču ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas attiecas stingri ierobežojumi. Fiziskajām personām, kuras iebrauc Latvijā no Krievijas vai Baltkrievijas, jāņem vērā, ka aizliegts ievest:
Degvielu drīkst ievest tikai transportlīdzekļa standarta degvielas tvertnē, ja nav pamatotu aizdomu, ka degviela paredzēta izmantošanai citiem mērķiem, nevis tiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums no muitas maksājumiem saskaņā ar tiesību aktos noteikto.
Ja fiziskā persona ceļo biežāk nekā reizi 30 dienās, tad, atgriežoties no Krievijas vai Baltkrievijas, atļauts ievest tikai mazāku degvielas daudzumu par to, kādu persona bija norādījusi Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumā, izbraucot no Eiropas Savienības (ES).
Kādas preces un cik lielā vērtībā var būt ceļotāja personīgajā bagāžā, iebraucot no trešās valsts, tai skaitā no Krievijas un Baltkrievijas?
Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 300 eiro, ja persona ceļo pa sauszemi, vai 430 eiro, ja ceļo ar gaisa vai jūras transportu.
Bērni līdz 15 gadu vecumam neatkarīgi no ieceļošanas veida drīkst ievest preces personiskai lietošanai, ja to vērtība nepārsniedz 285 eiro.
Personīgā bagāža ir preces, kas iegādātas trešajā valstī un paredzētas tikai ceļotāja vai viņa ģimenes personiskai lietošanai vai dāvanām, ja šādu preču veids un daudzums neliecina par to, ka tās ieved komerciāliem nolūkiem.
VID skaidro, ka drīkst ievest arī dārgākas preces, bet tādā gadījumā robežšķērsošanas vietā tās jādeklarē un jāsamaksā aprēķinātie nodokļi.
Jāņem vērā, ka ierobežojumi attiecas arī uz pārtikas preču ievešanu. Informācija par to pieejama VID tīmekļvietnē šeit.
Iebraucot Latvijā no Krievijas vai Baltkrievijas, personīgajā bagāžā var būt tikai tādas preces, kas nav pakļautas sankcijām.
Latvijā aizliegts ievest Regulas (ES) Nr. 833/2014 XXI pielikumā uzskaitītās preces, jo tās Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot veikt darbības, kas destabilizē situāciju Ukrainā.
Pielikumā minēts gandrīz 200 ES Kombinētās nomenklatūras preču pozīcijām/kodiem atbilstošu preču. Starp tām ir: apģērbi, apavi, somas, maki, čemodāni, kosmētikas līdzekļi, mobilie telefoni, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, automobiļi, piekabes, traktori, dažādas ķīmiskās vielas, minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, koka, plastmasas, papīra, stikla, metāla, akmens, betona izstrādājumi, gumijas riepas, instrumenti un darbarīki, elektroierīces, datu nesēji un daudz citu lietu.
Līdzīgi aizliegumi noteikti arī preču ievešanai no Baltkrievijas. Tie norādīti Regulas (EK) Nr. 765/2006 XXVII pielikumā. Starp precēm, ko aizliegts ievest no Baltkrievijas, ir: kaviārs, kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi, ādas kopšanas līdzekļi (izņemot medikamentozos), ieskaitot pretiedeguma un iedeguma līdzekļus, manikīra vai pedikīra līdzekļi, plastmasas, papīra, stikla izstrādājumi u. c.
Izņēmums attiecas uz XXI/XXVII pielikumā minētajām precēm, kas nepieciešamas personas ķermeņa kopšanai un izmantošanai ceļojuma laikā, – tādas preces ir atļauts ievest.
Uz Krieviju aizliegts izvest luksusa preces, tas ir, Regulas (ES) Nr. 833/2014 XVIII pielikumā norādītās jaunās preces, ja to vērtība pārsniedz regulas 3.h pantā noteikto vērtību par vienību – 300 eiro (attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, smaržām, dekoratīvās kosmētikas produktiem, ādas izstrādājumiem, apģērbiem, apaviem, paklājiem u. c. precēm) vai šī pielikuma attiecīgajā apakšpunktā noteikto vērtību par vienību:
Pielikumā iekļautās preces – juvelierizstrādājumus un to daļas no dārgmetāla vai ar dārgmetālu plaķēta metāla un zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumus un to daļas no dārgmetāliem vai metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem, – atļauts izvest tikai tādā gadījumā, ja tās ir paredzētas fizisko personu vai kopā ar tām ceļojošu tuvāko ģimenes locekļu personiskai lietošanai un ja tās pieder minētajām personām un nav paredzētas pārdošanai.
Līdzīgi, taču ne tik plaši, aizliegumi attiecas arī uz preču izvešanu uz Baltkrieviju. Tie norādīti Regulas (EK) Nr. 765/2006 XXV pielikumā.
Starp luksusa precēm, kuras aizliegts izvest uz Baltkrieviju, ir: kaviārs, trifeles, paklāji, dārgmetālu vai ar dārgmetāliem pārklātu vai plaķētu metālu galda piederumi, nakts redzamības aprīkojums un termiskās redzamības aprīkojums, tēmēkļi ar sarkanu mērķpunktu u. c.
Tāpat uz Baltkrieviju nevar izvest elektrisko/elektronisko vai optisko skaņas vai attēlu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūru, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro.
Aizliegts arī izvest cilvēku pārvadāšanai pa zemi, gaisu vai jūru paredzētos transportlīdzekļus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro par katru, kā arī trošu ceļus, pacēlējkrēslus, slēpotāju pacēlājus, funikulieru vilces mehānismus, motociklus, kuru vērtība pārsniedz 5000 eiro par katru, to piederumus un rezerves daļas.
Atbilstoši ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegts izvest uz minētajām valstīm jebkurā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valūtā denominētas banknotes.
Izmantošanai komerciālos nolūkos vai nodošanai citām personām ES dalībvalstu oficiālo valūtu banknotes – eiro, Bulgārijas levas, Čehijas kronas, Dānijas kronas, Horvātijas kunas, Polijas zlotus, Rumānijas lejas, Ungārijas forintus un Zviedrijas kronas – izvest ir aizliegts.
Aizliegumu nepiemēro, ja skaidra nauda samērīgā apmērā tiek izvesta tikai personīgo ceļojuma vai diplomātisko vajadzību nodrošināšanai. Konkrētas summas samērīgam apmēram nav noteiktas.
Katra situācija tiek izvērtēta robežkontroles vietā, un, pamatojoties uz personas sniegto informāciju par maršrutu, galamērķi, ceļojumam paredzēto dienu skaitu, izmaksām par rezervētajām viesnīcām vai ciemošanos pie radiem utt., tiek pieņemts galīgais lēmums par izvešanai pieļaujamo naudas apjomu ceļojuma vajadzību nodrošināšanai.
VID akcentē, ka, neievērojot noteiktās sankcijas, fiziskās personas, proti, kravas un vieglo automašīnu vadītāji, pasažieri, mikroautobusu, autobusu pasažieri, no Krievijas vai Baltkrievijas lielākoties (aptuveni 80% gadījumu) mēģina ievest sankcijām pakļautās akcīzes preces – cigaretes, stipros alkoholiskos dzērienus, degvielu.
Neliels daudzums cigarešu un alkoholisko dzērienu pārsvarā tiek konstatēts, pārbaudot kravas transportlīdzekļu vadītāju personīgo bagāžu. Vairums no viņiem ir nevis Latvijas, bet citu valstu pārvadātāji.
Pārējos gadījumos (ap 20% gadījumu) fizisko personu bagāžā konstatētas tādas preces kā apģērbs, apavi, kosmētikas, mazgāšanās līdzekļi, saimniecības preces.
Izbraucot no Latvijas uz Krieviju vai Baltkrieviju, fiziskās personas mēģinājušas izvest sankcijām pakļautās preces: transportlīdzekļus, to rezerves daļas, rokas instrumentus u. c. Tāpat regulāri tiek konstatēti gadījumi, kad personas mēģina uz Krieviju un Baltkrieviju izvest skaidru naudu ES dalībvalstu oficiālo valūtu banknotēs.
Fizisko personu bagāžā konstatējot sankcijām pakļautās preces, tiek liegts tās ievest Latvijā. Piemēram, cigaretes, tabaka un alkoholiskie dzērieni tiek iznīcināti vienkāršotā kārtībā (sabojāti un izmesti atkritumu konteinerā, izlieti), savukārt automašīnas ar degvielu tiek noraidītas atpakaļ uz Krieviju vai Baltkrieviju.
Arī citas sankcijām pakļautās preces personai ir vai nu jāiznīcina, vai jāizved atpakaļ uz valsti, no kuras tās ir ievestas, līdz ar to robežas šķērsošana ar attiecīgajām precēm netiek atļauta.
Saeima 16. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz palielināt naudas sodus par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.
Likumu plānots papildināt ar 18. pantu, kura otrā daļa noteiks: “Par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 10 000 eiro, bet juridiskajai personai – no 10 000 līdz 30 000 eiro.”
