Senāta rīcības sēdes lēmumā ir norādīts, ka Administratīvā rajona tiesa ir ne tikai pati vērtējusi pieteicēja argumentus par iespējamo privātās dzīves aizskārumu, bet arī pamatoti norādījusi, ka pieteicēja veiktās darbības, kas apdraud Latvijas drošību, iepriekš ir izvērtētas administratīvajā tiesvedībā par iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru pieteicējs bija iekļauts ārzemnieku sarakstā, kuriem aizliegts ieceļot Latvijā. Tajā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tika noraidīti pieteicēja argumenti, ka būtu tikušas pārkāptas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Rīcības sēdes lēmumā arī atzīts, ka, pretēji pieteicēja norādītajam, izraidīšana nav notikusi cilvēka cieņai neatbilstošā veidā, jo ar tās gaitā piedzīvotām atsevišķām sadzīviskām neērtībām nav pietiekami, lai konstatētu cilvēka cieņas pārkāpumu. Senatoru kolēģija arī noraidīja argumentu, ka robežsardze būtu rīkojusies patvaļīgi, izraidot pieteicēju no valsts bez norādes uz konkrētām prettiesiskām darbībām, jo izraidīšanas rīkojuma pamatā ir tie paši apstākļi, kas jau tikuši izvērtēti, lemjot par ieceļošanas aizliegumu, un nedz ieceļošanas aizlieguma, nedz piespiedu izraidīšanas procedūra neparedz, ka pret personu būtu jābūt uzsāktam administratīvā pārkāpuma procesam vai kriminālprocesam. Visbeidzot, Senāts atzina, ka pieteicējam, pretēji viņa argumentiem, ir bijusi iespēja apstrīdēt sākotnējo lēmumu par izraidīšanu, jo viņš par to bija ticis informēts viņam saprotamā valodā un šīs tiesības arī bija faktiski izmantojis.
No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicēju, kurš līdz 2012. gadam bija Latvijas nepilsonis, bet vēlāk ieguva Krievijas pilsonību, iekšlietu ministrs uz Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinuma pamata iekļāva to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta. Tā kā tika konstatēts, ka pieteicējs fiziski atrodas Latvijas teritorijā, Valsts robežsardze bija pieņēmusi un izpildījusi lēmumu par pieteicēja piespiedu izraidīšanu no valsts, aizturot un nogādājot viņu līdz robežkontroles punktam uz robežas ar Krieviju. Pēc Krievijas robežas šķērsošanas pieteicējs bija apstrīdējis lēmumu par piespiedu izraidīšanu, norādot, ka izraidīšana ir pārkāpusi viņa cilvēktiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un ka tās izpildē ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, liedzot pieteicējam sagatavoties izraidīšanai un aizstāvēt sevi pret pieņemto lēmumu. Administratīvā rajona tiesa šo pieteikumu bija noraidījusi un atzinusi piespiedu izraidīšanas lēmumu par tiesisku.
Lieta SKA-372/2025 (A420102924)
