Par tiesnešiem var kļūt augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība pēdējo reizi tika precizēta 2024. gada 23. jūlijā. Kāda ir rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, cik kārtās tā norisinās un kas tiek vērtēts – LV portāla infografikās.
Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” (turpmāk – likums) 51. pantam par tiesnesi var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:
Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.
Tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā, kura nolikumu pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Tieslietu padome.
Prasības rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātam ir noteiktas likuma 52. pantā. Tajā paredzēts, ka par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:
Savukārt saskaņā ar likuma 53. pantu uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir vismaz sešu gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.
Vienlaikus izņēmuma gadījumā uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu.
Tāpat uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994. gada 30. jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā.
Visbeidzot uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā.
LV portāla infografika.
Likuma “Par tiesu varu” 54.1 pants paredz, ka rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību nosaka Tieslietu padome un tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pretendents, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē var ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad saņemts atteikums pielaist pie nākamās atlases kārtas vai iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā.
Tieslietu padomes lēmumā Nr. 70 “Par Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību” (turpmāk – Atlases kārtība) uzsvērts, ka tiesneša amata kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām, proti, personas, kuras pārzina visu tiesību sistēmu, spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, apzinās, ka tiesneša amats pildāms, respektējot cilvēka cieņu, ievērojot cilvēktiesības un stiprinot Latviju kā demokrātisku un tiesisku valsti, personas, kuras spēj uzņemties atbildību un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi, ievēro augstus ētikas standartus, apzinās, ka gan tiesneša profesionālā darbība, gan privātā dzīve var tikt vērtēta sabiedrībā, un veido priekšstatu par tiesu varu kopumā.
Atlases kārtības 2. punktā norādīts, ka rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu uz tiesneša amata kandidāta statusu konkursā.
Minētais konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados un izsludināts kalendārā gada septembra pirmajā darba dienā, ja Tieslietu padome nav lēmusi citādi.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas (TA) patlaban rīcībā esošo informāciju 2022. gadā tika izsludināti:
Turpretī 2023. gadā tika izsludināts:
Par katru atlases kārtu atsevišķi Tiesu administrācija statistiku neapkopo.
LV portāla infografika.
Kā skaidro Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta Personālvadības nodaļas vadītāja Natālija Kucenko, tiesneša amata kandidātu atlases komisijas darbības mērķis un galvenais uzdevums ir nodrošināt objektīvu, caurskatāmu un kvalitatīvu procesu tiesnešu izvēlē un iecelšanā amatā, respektīvi, atlasīt augsti kvalificētus juristus ar nevainojamu reputāciju un atbilstošām profesionālajām prasmēm:
“Katrai atlases kārtai ir noteikta loma šajā procesā. Reputācijas aspektus atlases komisija var vērtēt visā atlases norisē – ikvienā tās kārtā. Pieredze, kas gūta iepriekšējos gados, liecina, ka pirmajā kārtā, kurā tiek pārbaudīta atbilstība formālajiem kritērijiem, parasti tiek atsijāti tikai daži pretendenti.”
N. Kucenko norāda, ka, piemēram, vienā gadījumā jau pirmajā kārtā bijis atteikums pretendentu virzīt tālāk konstatēto reputācijas risku dēļ.
Profesionālo pamatzināšanu pārbaudei paredzēta 2. kārta jeb tests. “Tieši attiecīgās kārtas pārbaudījumā sekmīgu vērtējumu neizdodas saņemt lielākajai daļai pretendentu,” tā N. Kucenko.
Tiesu administrācijas pārstāve stāsta, ka nākamajās kārtās nesekmīgo vērtējumu nav tik daudz, tomēr tie ir, ja pretendents neparāda savas profesionālās prasmes vai uzvedības kompetences atbilstoši atlases kārtībā definētajiem sekmīga vērtējuma kritērijiem.
Vienlaikus N. Kucenko akcentē, ka atlase notiek nevis ar nolūku atlasīt pretendentu uz konkrētu tiesneša amata vietu, bet izveidot sarakstu, kurā iekļauti atlasītie tiesneša amata kandidāti, kas var ieņemt tiesneša amata vietu tad, kad tā atbrīvojas:
“Tādēļ no pretendentiem, kas katrā reizē pieteikušies, tiek atlasīti visi profesionālie juristi, kuri atbilst tiesneša amata standartam. Konkurence veidojas par vietu sarakstā, jo kandidātam ar augstāko vērtējumu pirmajam tiek piedāvāts ieņemt konkrēto amata vietu.”
Atlases kārtības 63. punkts noteic, ka par tiesneša amata kandidātu kļūst pretendents, kurš sekmīgi nokārtojis atlases pārbaudījumus, kā arī pretendents tiesnesis, kurš saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Pretendents tiek iekļauts attiecīgajā tiesneša amata kandidātu sarakstā, ņemot vērā tiesas kompetenci un tiesu instanci.
Atbilstoši Atlases kārtības 66. punktam tiesneša amata kandidāts sarakstā tiek iekļauts uz trijiem gadiem. Vienlaikus tiesneša amata kandidātu saraksta spēkā esības termiņu var pagarināt ar Tieslietu padomes lēmumu, bet ne ilgāk kā (kopā) uz pieciem gadiem.
Pēc saraksta spēkā esības termiņa izbeigšanās personai ir tiesības atkārtoti pieteikties tiesneša amata kandidātu atlasei. Pirms termiņa notecējuma kandidāts tiek svītrots no saraksta pēc paša vēlēšanās vai gadījumā, ja iestājies kāds no apstākļiem, kas ir šķērslis personas pretendēšanai uz tiesneša amatu. Kandidātam ir pienākums par to paziņot Tieslietu padomei.
Savukārt Atlases kārtības 67. punktā paredzēts: kandidāti sarakstā tiek sarindoti, sākot ar lielāko punktu skaitu, atbilstoši tiesneša amata kandidātu atlasē iegūtajam kopējam rezultātam.
Ja vienlaikus atklājas vairākas vakantās tiesneša amata vietas, kandidātam, kuram attiecīgajā kandidātu sarakstā ir lielākais punktu skaits, ir tiesības izvēlēties, kuru no piedāvātajām tiesneša amata vakancēm pieņemt (Atlases kārtības 72. punkts).
Šobrīd kandidātu sarakstā uz Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata vietu atrodas četri pretendenti, turpretī uz vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas tiesneša amata vietu Krimināllietu tiesas kolēģijā – divi pretendenti, informē N. Kucenko.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
