TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
Linda Ņikona
LV portāls
16. maijā, 2024
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
7
7

Kriminālprocesa izskatīšana tiesā

LV portālam: ANDIS CELMS, Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis.

Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis ANDIS CELMS.

Krimināllietu ir iespējams iztiesāt trijās instancēs – pirmās instances tiesā, apelācijas tiesā un kasācijas tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23. pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā. 

“Mūsdienās lietas tiek sadalītas ar Tiesu informatīvās sistēmas starpniecību, proti, tiesnesim lietu iedala dators, klātesot tiesas priekšsēdētājam vai tā nozīmētam pārstāvim. Vienlaikus ne katru lietu tiesnesim būs tiesības skatīt. Kriminālprocesa likuma 52. pants nosaka tos interešu konflikta apstākļus, kas liedz tiesnesim piedalīties lietas izskatīšanā. Savukārt likuma 54. pantā ir uzskaitīti tie apstākļi, kas uzliek pienākumu sevi no kriminālprocesa izskatīšanas atstatīt,” stāsta Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis ar 28 darba gadu pieredzi kriminālprocesu izskatīšanā A. Celms.

Ilgajiem tiesvedības procesiem dažādi iemesli

Uzaicinājumu ierasties uz tiesas sēdi visiem procesa dalībniekiem tiesa nosūta rakstveidā. Lai gan saskaņā ar likumu personai, kas pavēstē norādītajā laikā tiesā nevar ierasties, būtu jāpaziņo tiesai pamatoti iemesli, šo pienākumu daudzi neizpilda. A. Celms novērojis, ka diemžēl aptuveni 85% uzaicināto uz tiesas pavēsti nereaģē. Reizēm lietas dalībnieku, piemēram, liecinieku, neierašanās dēļ tiesas sēde nevar notikt. Tādā gadījumā kopā ar prokuroru un aizstāvi ir jāplāno cits tiesas sēdes laiks.

Taču neierašanās uz tiesas sēdi ir tikai viens no tiesvedības procesa pagarināšanās iemesliem, uzsver A. Celms.

Tiesnesis skaidro, ka tiesvedības ilgumu var ietekmēt arī liels skaits lietas dalībnieku, kuri jāpārbauda mutvārdu procesā. Dažkārt tās ir pat vairāk nekā simts personas, no kurām daļa nereti atrodas ārpus Latvijas. Tādos gadījumos personas uz tiesu jāaicina, sadarbojoties ar attiecīgo valsti. Tas var ilgt trīs, sešus mēnešus vai pat gadu, stāsta A. Celms. “Piemēram, apsūdzētais paziņo, ka atrodas Arābu Emirātos, taču nenosauc konkrētu adresi. Lieta jāaptur, jānosūta pieprasījums uz Arābu Emirātiem, un šīs valsts inspektoram jāuzsāk personas atrašanās vietas noskaidrošana. Paļauties uz to, ka persona tiks atrasta, nevar.”

Arī tad, ja persona citā valstī tiek atrasta, ne vienmēr būs iespējama tiesas sēde videokonferences režīmā. Iemesls – tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka persona ir tā, par ko uzdodas, bet videokonferences formāts to nenodrošina.

Ne visus kriminālprocesus tiesa var skatīt rakstveida procesā. Šobrīd tiesā rakstveidā izskatīto kriminālprocesu skaits ir minimāls. “Lietas skatīšana rakstveida procesā var būt saistīta ar soda izciešanu, izpildi, sodu saskaitīšanu, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai notiesātais, kā arī prokurors tam piekrīt. Tiesa var notikt rakstveida procesā arī tad, ja notiesātā persona izvairās no soda izciešanas (bēguļo),” skaidro tiesnesis.

Prasītais un piespriestais sods

Krimināllikumā regulāri tiek veiktas izmaiņas, un sodi kļūst bargāki.  

Krimināllikuma 35. pantā ir noteikts soda mērķis: 

  1. aizsargāt sabiedrības drošību;
  2. atjaunot taisnīgumu;
  3. sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
  4. resocializēt sodīto personu;
  5. panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.


Pēc A. Celma domām, Krimināllikumā noteiktie sodi šobrīd tiek piemēroti atbilstoši, ievērojot arī principu, ka sabiedrības intereses ir augstākas par personas tiesībām uz brīvību. “Ja paraugāmies vēsturiski, iepriekš prokuroru kā valsts apsūdzības uzturētāju prasītie sodi bija daudz bargāki. Šobrīd tā vairs nav,” secina tiesnesis.

Vai tiesneša darbā ir viegli norobežoties no emocijām? “Ir ļoti svarīgi apzināties doto varu, un tiesnesim tā ir liela. Spriedums var izpostīt cilvēka dzīvi, ietekmēt to līdz mūža beigām. Darot savu darbu, skatot lietu, ir stingri jāievēro robežas un jāņem vērā likumā noteiktais – ja likums liek, tad es to daru,” tā spēju kontrolēt personīgās emocijas raksturo A. Celms.

Būs jārunā pašiem

Kriminālprocesa 20. pants paredz, ka ikvienai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā viņu tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi personu, kas saskaņā ar likumu var būt aizstāvis. Tāpat likums nosaka gadījumus, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

A. Celms vērš uzmanību – neraugoties uz to, ka tiesā piedalās pušu pārstāvji, tie nevar pilnībā atbrīvot savus pārstāvamos no runāšanas. “Lietā tieši iesaistītajām personām – cietušajam, apsūdzētajam – ir jārunā pašām. Jo, tikai izstāstot savu redzējumu par notikušo, būs gan izpausta attieksme, gan aprakstīts notikušais. Advokāts nevarēs pilnvērtīgi sniegt apsūdzētā liecību – tas jādara pašam vai arī jāatsakās no liecības sniegšanas.”

Soda ietekme uz turpmāko dzīvi

Latvijā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā tiek uzturēta valsts sistēma – Sodu reģistrs. Tas nodrošina vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušajām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.

Sodu reģistra likuma 4. pantā ir noteikts, kādas ziņas tiek iekļautas reģistrā par personām, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess. Savukārt likuma 9. pants nosaka papildus reģistrā iekļaujamās ziņas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanā notiesāto personu. Likums paredz, ka reģistra aktuālajā datubāzē ziņas par notiesāto personu glabā līdz brīdim, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Pēc tam, ja ir zudis ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies ziņu glabāšanas termiņš, ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra arhīva datubāzi.

Tiesnesis A. Celms aicina personas pēc soda izciešanas izmantot likumā noteiktās tiesības vērsties tiesā un lūgt sodāmības noņemšanu. Tiesa lūgumu izvērtēs un pieņems lēmumu.

 

Kriminālprocesa likums

 

653. pants. Sodāmības noņemšanas kārtība

(1) Jautājumu par sodāmības noņemšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc sodu izcietušās personas dzīvesvietas, ja ir saņemts šīs personas, tās aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūgums.

(2) Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram.

(3) Ja jautājums tiek izskatīts mutvārdu procesā, tiesas sēdē obligāti jāpiedalās personai, attiecībā uz kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu. Jautājumu par sodāmības noņemšanu sāk izskatīt ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis uzklausa uzaicināto personu viedokli un apspriežu istabā pieņem lēmumu.

(5) Ja lūgums par sodāmības noņemšanu tiek noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad pieņemts lēmums par šāda lūguma noraidīšanu.

(6) Tiesas lēmumu jautājumā par sodāmības noņemšanu var pārsūdzēt tikai par šajā pantā noteikto procesuālo prasību neievērošanu.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI