Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde.
Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem? Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālpolicijas darbinieci INESI RATFELDERI.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga jēdzienu “kriminālprocess” Nacionālajā enciklopēdijā skaidrojusi šādi: “Kriminālprocess ir valsts amatpersonu, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, un citu kriminālprocesa dalībnieku tiesiski reglamentēta darbība krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma sasniegšanai. Kriminālprocess tiek veikts situācijā, kad noticis noziedzīgs nodarījums. Kriminālprocesa mērķis ir noskaidrot, vai noziedzīgs nodarījums noticis, kurš to veicis, un rast atbilstošu situācijas risinājumu.”1
Sarunā par kriminālprocesa uzsākšanas procesuālo pusi un likumā noteikto kārtību raidieraksta “Kā likums!” viešņa, praktiķe, kurai darbs ar kriminālprocesiem bijusi ikdiena vairākus gadu desmitus, Inese Ratfeldere atzīst: “Kā ilggadējai Valsts policijas darbiniecei, izmeklētājai, dažādu kriminālizmeklēšanas nodaļu vadītājai man kriminālprocess saistās ar vārdiem “likumība”, “tiesības un pienākumi”, noteiktiem terminiem, personas iespēju iesniegt pieteikumu. Kriminālprocess ir ļoti smagnējs un sarežģīts. Reti aizdomājamies, kas tas ir arī ļoti dārgs process.”
Minēto izmeklētāja pamato ar skaidrojumu par Krimināllikuma 6. pantu, kas nosaka kriminālprocesa uzsākšanas obligātumu ikvienā gadījumā, kad ir kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats. Turklāt Latvijas normatīvie akti atšķirībā no citu valstu regulējuma ar kriminālprocesa uzsākšanas obligātumu paredz, ka kriminālprocess ir uzsākams jau no viena centa. Praksē tas rada apstākļus ievērojamam uzsākto lietu apjomam, savukārt jau labi zināmais darbinieku trūkums policijā, viņasprāt, liek uzdot pamatotu jautājumu: vai mēs to spējam?
I. Ratfeldere, stāstot par kriminālprocesa uzsākšanas iemesliem un pamatu, norāda, ka ne visos gadījumos, kad persona ir vērsusies ar informāciju policijā, kriminālprocess tiks uzsākts.
Kriminālprocesa likuma 377. pants nosaka virkni apstākļu, kas nepieļauj kriminālprocesa uzsākšanu. Izmeklētāja mudina patstāvīgi nevērtēt policijas kompetencē esošās turpmākās procesuālās darbības, bet attiecīgajā situācijā vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
“Jebkura informācija, kas nonāk policijas rīcībā, tiek reģistrēta, izvērtēta un analizēta, tāpēc es aicinu vienmēr par notikušo ziņot policijai. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne vienmēr pēc saņemtās informācijas izvērtēšanas tiks uzsākts kriminālprocess. Mums ir jāuzticas un jādod iespēja tiesībsargājošajām iestādēm pieņemt lēmumu. Jānorāda, ka policijai ir vairākas citas iespējas, piemēram, uzsākt operatīvo pārbaudi, ar citiem līdzekļiem un metodēm nostiprināt pārbaudāmo faktu un pēc tam uzsākt kriminālprocesu.”
Praktisks ieteikums attiecībā uz paziņošanas iespējām ir izmantot telefona zvanu vai ierasties klātienē tuvākajā policijas iecirknī akūtās situācijās, proti, ja personai vai tās dzīvībai draud briesmas. Citos gadījumos, kā, piemēram, par nozagtiem automašīnas atpakaļskata spoguļiem vai lukturiem, būtu sagatavojams un iesniedzams rakstveida iesniegums Valsts policijā.
Personai, kura vērsusies tiesībsargājošajā iestādē ar pieteikumu par, viņasprāt, notikušu noziedzīgu nodarījumu, saņemot lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu, ir tiesības to pārsūdzēt.
I. Ratfeldere apstiprina: “Latvijā kā tiesiskā valstī ikvienam, uzrakstot iesniegumu attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes vadītājam, Ģenerālprokuratūrai, ir tiesības izteikt lūgumu izvērtēt situāciju par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.”
Ja kriminālprocess ir uzsākts, galvenie kriminālprocesa dalībnieki ir personas, par kurām ir izteikts pieņēmums, ka tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. I. Ratfeldere paskaidro, ka dažādos kriminālprocesa posmos šīm personām var būt atšķirīgs statuss – aizturētais, aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais, notiesātais, attaisnotais u. tml.
I. Ratfeldere mudina sabiedrību mainīt attieksmi pret kriminālprocesu.
“Ir jāmaina cilvēku domāšana. Es aicinu uz to, ka ir uzsākts kriminālprocess, raudzīties pozitīvi. Būtībā tas nozīmē, ka notiek likumīga pārbaude par paziņotajiem faktiem, kas tās rezultātā apstiprināsies vai neapstiprināsies.”
Raidierakstā dzirdēsiet I. Ratfelderes atbildes arī uz citiem ar kriminālprocesu saistītiem jautājumiem:
Raidieraksta “Kā likums!” epizode “Kad un kā tiek uzsākts kriminālprocess?” sagatavota divās daļās. Turpinājumā – sarunas otrā daļa.
1 Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/4088.
