Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.
Inese Ratfeldere, kura Valsts policijā izmeklētājas un vairāku izmeklēšanas nodaļu vadītājas amatā aizvadījusi divdesmit darba gadu, par izmeklētāja pienākumiem izmeklēšanā kriminālprocesā stāsta ar aizrautību: “Izmeklētājs ir ļoti īpašs amats policijā. Manuprāt, tas ir visinteresantākais un pats aizraujošākais darbs, kuru veikt. Katrs kriminālprocess ir kā tajā iesaistīto cilvēku dzīvesstāsta pieraksts, kura radīšanā iesaistās arī izmeklētājs. Viņa uzdevums, atklājot, kā viss patiesībā noticis, ir sekmēt nozieguma atrisināšanu un taisnīguma atjaunošanu.”
Viņa uzsver, ka par izmeklētāju nevar strādāt katrs, kurš to, iespējams, vēlētos. Darba specifika ir skarba: krimināllietas aizņem izmeklētāja domas daudz lielākā mērā, nekā būtu pareizi un ieteiktu psihologi. Darba diena nebeidzas pēc astoņām stundām. Savukārt pienākumu dēļ daudzreiz nākas atteikties arī no brīvdienām, atvaļinājuma, lūdzot izmeklēšanas priekšniekam atļauju kopā ar kolēģiem piedalīties nozieguma izmeklēšanā.
Pēc I. Ratfelderes domām, izmeklēšanā kriminālprocesā pastāv arī radošums. “Jaunos kolēģus – izmeklētājus – vienmēr aicinu strādāt radoši. Mūsu darbā jāspēj vizualizēt notikušo, būt kā māksliniekam, kurš no pratināšanā noskaidrotā, liekot fragmentu pie fragmenta, uzglezno notikuma ainu. Veicot procesuālās darbības, izmeklētājs it kā atgriežas notikuma vietā un laikā, viņa uzdevums ir atrast pierādījumus, spēt morāli pareizi runāt gan ar cietušo, gan aizdomās turēto un pratināt lieciniekus.”
I. Ratfeldere skaidro, ka izmeklēšanas laikā ar notikušo saistītajām personām atbilstoši Kriminālprocesa likumam var tikt piešķirts noteikts statuss, piemēram: persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess; liecinieks; aizdomās turētais; aizturētais; persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību.
Nopratināšanas nianses ietekmē personas statuss lietā, jo katram statusam ir konkrēts tiesību un pienākumu apmērs.
Turklāt jāatceras, ka statuss izmeklēšanā var tikt mainīts. “Nav jābaidās no statusa “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Es pat iesaku, nonākot šajā statusā, lūgt veikt nopratināšanu.”
“Noziegumi bieži tiek atklāti nekavējoties. Ar vārdu “nekavējoties” var tikt apzīmēta diena, diennakts, nedēļa, mēnesis, pusgads. Tas ir saistīts ar attiecīgās lietas apstākļiem. Jo ilgāks laiks aizritējis, jo (diemžēl) mazākas cerības, ka noziegums varētu tikt atklāts.”
Bijusī izmeklētāja sarunā noraida apgalvojumu, ka vairums uzsākto kriminālprocesu tikai atrodas izmeklētāju datoros. Tehnoloģiju izmantošana ir ikdienišķa parādība policijas darbā. Pašlaik katrā izmeklēšanas iestādē norit iespaidīgs analītiskais darbs, proti, analītiķi veic stratēģisko un operatīvo analīzi.
Analītiķis ir salīdzinoši jauns amats izmeklēšanas iestādēs. Viņš strādā tandēmā ar izmeklētāju, operatīvo darbinieku un citiem izmeklēšanas darbībās iesaistītajiem.
I. Ratfeldere secina: ja izmeklēšana ilgst vairākus gadus, cerības lielā mērā tiek liktas tieši uz analītisko darbu, atklājot jaunas kopsakarības un veicinot kriminālprocesa tālāku virzību.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 14. pantam “ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem”.
Viens no biežākajiem kriminālprocesa izbeigšanas iemesliem ir noilguma iestāšanās.
Sarunā ar bijušo Valsts policijas izmeklētāju Inesi Ratfelderi uzzināsiet vairāk informācijas par:
“Es aicinu ikvienu allaž ziņot policijai par redzēto un dzirdēto, apzinoties, ka jebkura policijas rīcībā nonākusī informācija tiek reģistrēta un analizēta. Ja policija saņem ziņu par pastrādātu noziegumu, tiek iesaistīts iespējami vairāk cilvēkresursu, lai noziegums nekavējoties tiktu atklāts,” rezumē I. Ratfeldere.
