Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pērn uz noteiktu laiku iesaldējis līdzekļus 49,72 miljonu eiro apmērā. Absolūti lielākā daļa – vairāk nekā 95% – šīs naudas atrodas likvidējamajās kredītiestādēs. Lai gan vairākums izdoto rīkojumu par iesaldēšanu ir saistīti ar Latvijā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem – krāpšanām un sankciju apiešanu –, šo līdzekļu summa ir samērā neliela: zem 1% no kopējā iesaldētās naudas apmēra.
FID galvenās funkcijas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 50. pantu ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
2024. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, savukārt 2024. gada 26. martā – Ministru kabineta noteikumi Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”. Pēc šo izmaiņu ieviešanas, sākot no 2024. gada 1. aprīļa, FID ir kļuvis par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos.
2024. gada 1. novembrī spēkā stājās papildu grozījumi Sankciju likumā, kuri paredz FID pilnvaras izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, kā arī FID tiesības pieprasīt un saņemt savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.
2024. gadā FID no NILLTPFNL subjektiem saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023. gadā. Pērn saņemtas 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023. gadā, norādīts FID 2024. gada pārskatā, ar kuru iestāde 7. maijā iepazīstināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus.
Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita kritums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, šādus ziņojumus arvien retāk iesniedz likvidējamās kredītiestādes.
Papildus ir samazinājies no NILLTPFNL subjektiem saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī par autonomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL).
Kopumā 2024. gadā FID uz noteiktu laiku iesaldējis līdzekļus 49,72 miljonu eiro apmērā. Absolūti lielākā daļa – vairāk nekā 95% – šo līdzekļu iesaldēti likvidējamajās kredītiestādēs. Samazinoties ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas skaitam (it īpaši no likvidējamajām kredītiestādēm), turpinājusies 2023. gadā novērotā tendence sarukt iesaldēto līdzekļu apmēram.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, 2024. gadā galvenokārt iesaldēti juridisko personu līdzekļi – vairāk nekā 99% –, savukārt fizisko personu – mazāk nekā 1%. Lai gan lielākā daļa 2024. gadā izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu ir saistīta ar Latvijā veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem (krāpšanām un sankciju apiešanu), šī naudas summa ir samērā neliela – zem 1% no kopējā apmēra.
Juridiskajām personām iesaldēto līdzekļu sadalījumā pēc to reģistrācijas valsts visvairāk izceļas Māršala Salas, kam seko Kipra un Kanāda. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, Apvienotajā Karalistē juridiskajām personām iesaldēto līdzekļu apmērs ir ievērojami krities.
“Juridisko personu īstie kontrolētāji 90% gadījumu ir NVS pilsoņi. Tie pārsvarā ir čaulas uzņēmumi,” deputātiem norādīja FID priekšnieks Toms Platacis.
Pēc 2024. gadā veiktās finanšu izlūkošanas FID tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), kā arī citām VID struktūrvienībām un Latvijas Bankai nodeva 517 ziņojumus, tai skaitā 109 kompetentās iestādes atzinumus, 323 informācijas zināšanai un 85 papildu ziņas. Visvairāk materiālu – 273 – nosūtīti Valsts policijai.
“Nosūtītajos materiālos dominē sankciju pārkāpēji, nodokļu noziegumi un krāpnieki,” precizēja T. Platacis.
Kompetentās iestādes atzinumi tiek sūtīti, izvirzot pamatotas aizdomas par iespējamajiem personu noziedzīgiem nodarījumiem, galvenokārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL). Saņemot kompetentās iestādes atzinumu, TAI vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu.
Savukārt informācija zināšanai tiek nodota TAI vai uzraudzības un kontroles institūcijām tām noteikto funkciju īstenošanai (piemēram, operatīvās darbības, uzraudzības funkcijas veikšanai u. c.).
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tā dēļ noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju FID saņemto ziņojumu ar aizdomām par sankciju apiešanu skaits strauji pieauga un saglabājās augstā līmenī arī 2024. gadā. Pērn saņemts 451 šāds ziņojums.
2024. gadā izmeklēšanas iestādēm kopumā nosūtīti 124 analītiskie materiāli par sankciju apiešanas riskiem vai ar pamatotām aizdomām par sankciju pārkāpšanu.
|
Vairāk par tēmu >> |
LV portāla infografika
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
