No šī gada 1. aprīļa par vienu kompetento iestādi, pie kuras vērsties sankciju jautājumos arī tad, ja nepieciešams piemērot izņēmumus, noteikts Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Tomēr Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma grozījumi paredz atsevišķus izņēmumus, kad noteiktos gadījumos jāvēršas pie citām institūcijām. LV portāls skaidro, kādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā veiktas, lai uzlabotu sankciju uzraudzību, un kur vērsties, lai piemērotu sankciju izņēmumus.
Sankcijas ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir nevardarbīgā ceļā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus.
Līdz šim koordinējošā institūcija sankciju jautājumos Latvijā bija Ārlietu ministrija. Saskaņā ar 2023. gada 8. decembra grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. aprīlī, kā galvenā iestāde sankciju jautājumos Latvijā noteikts Finanšu izlūkošanas dienests.
Izmaiņas tika veiktas, lai nodrošinātu, ka jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru.
Plašāk par tēmu >>
Kopš 2014. gada Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu. ES piemērojusi sankcijas arī saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, it īpaši Alekseja Navaļnija (Alexei Navalny) nāvi, norādīts Eiropas Savienības Padomes mājaslapā.
ES februārī, tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai. Tā bija jau 13. sankciju pakete, un tajā iekļauts aptuveni 200 fizisko personu un uzņēmumu, galvenokārt no Krievijas. Tāpat minētajā paketē ietverti pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas birojs informē, ka nākamajā ES 14. sankciju pakotnes piedāvājumā Latvija ir panākusi mangāna rūdas tranzīta un eksporta uz Krieviju aizlieguma iekļaušanu.
LV portāla infografika.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
