Precizē nacionālajā sankciju regulējumā lietotos terminus “līdzekļi” un “saimnieciskie resursi”

Vienādo un paskaidro termina “līdzekļi” lietojumu

Lai veicinātu vienveidīgu nacionālo un starptautisko sankciju noteikto veidu un terminu lietojumu, likumā precizēti termini:

• līdzekļi;
• saimnieciskie resursi;
• līdzekļu iesaldēšana;
• saimniecisko resursu iesaldēšana.

Līdz šim Sankciju likumā tika minēti gan “finanšu līdzekļi”, gan “līdzekļi”. Grozījumu anotācijā norādīts, ka Eiropas Savienības regulās termins “līdzekļi” tiek lietots plašākā nozīmē un aptver ne tikai finanšu līdzekļus, bet, piemēram, arī vērtspapīrus, dividendes u. tml.

Grozījumi precizē Sankciju likumā lietotos terminus attiecībā uz nacionālo sankciju ievērošanu.

Sankciju likums papildināts ar termina “līdzekļi” definīciju. Līdzekļi, neierobežojot starptautisko organizāciju izdotajos tiesību aktos sankciju jomā noteikto, ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai:

• skaidra nauda, čeki, prasījumi skaidrā naudā, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi maksāšanas līdzekļi;
• noguldījumi finanšu iestādēs vai citās iestādēs, kontu atlikumi, parādi un parādu saistības;
• publiski vai privāti tirgojami vērtspapīri un parāda instrumenti, tostarp akcijas un kapitāla daļas, vērtspapīru apliecības, obligācijas, parādzīmes, galvojumi, ķīlu zīmes un atvasināto instrumentu līgumi;
• procenti, dividendes vai citi ienākumi no aktīviem vai to uzkrātās vai radītās vērtības;
• kredīti, tiesības uz ieskaitu, garantijas, saistību izpildes garantijas vai citas finanšu saistības;
• akreditīvi, konosamenti, pavadzīmes;
• dokumenti, kas apliecina līdzdalību fondos vai finanšu resursos.

Vienādojot lietojumu, termins “finanšu līdzekļi” likumā tiek aizstāts ar paplašināto terminu “līdzekļi”.

Likumā precizēts, ka “līdzekļu iesaldēšana”, neierobežojot starptautisko organizāciju izdotajos tiesību aktos sankciju jomā noteikto, ir “aizliegums jebkādai līdzekļu kustībai, pārvedumiem, grozījumiem, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis vai rastos jebkādas citas izmaiņas, kuru dēļ kļūtu iespējama līdzekļu izmantošana, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldība”.

Saimnieciskie resursi un to iesaldēšana

Sankciju likumā tagad ir ietverta definīcija terminam “saimnieciskie resursi”. Tie ir materiālie vai nemateriālie, kustamie vai nekustamie aktīvi, kas nav līdzekļi, bet ko var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.

Savukārt “saimniecisko resursu iesaldēšana” ir aizliegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp, bet ne tikai pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus”.

Jaunā redakcijā izteikts Sankciju likuma 5. pants, kas līdz šim noteica finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus. No Sankciju likuma ir izslēgts nacionālo sankciju veids – civiltiesiskie ierobežojumi –, kas tagad citā redakcijā ir pārcelts uz likuma 5. panta pirmo, otro un trešo daļu. Tādējādi nacionālajās sankcijās paredzētie finanšu ierobežojumi ir attiecināti uz skaidrāk definētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem.

Tagad Sankciju likuma 5. pantā ir paredzēts: ja attiecībā uz sankciju subjektu nacionālajās sankcijās ir noteikti finanšu ierobežojumi, tad visām personām atbilstoši savai kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma:

• iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta, tostarp trešo personu, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē;
• tieši vai netieši nedarīt pieejamus sankciju subjektam, tostarp trešajām personām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, vai to labā, līdzekļus un saimnieciskos resursus;
• nesniegt sankciju subjektam, tostarp trešajām personām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, vai to labā, nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.

Grozījumu anotācijā akcentēts, ka šīs izmaiņas izstrādātas, ievērojot Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force – FATF) standartus un rekomendācijas. Turpat uzsvērts, ka minētie finanšu pakalpojumi ir attiecināmi uz iespējami plašāku ar finanšu pakalpojumiem saistītu pakalpojumu loku.

Redakcionāli precizēts Sankciju likuma 7. (“Ieceļošanas ierobežojumi”), 8. (“Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi”) un 9. pants (“Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi”), lai veicinātu izpratni, ka šie panti attiecināmi uz Latvijas Republikas nacionālajām sankcijām.

Papildina Finanšu izlūkošanas dienesta pilnvaras

Ar grozījumiem Sankciju likumā papildinātas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) – kompetentās institūcijas sankciju izpildes jautājumos – pilnvaras un tiesības izdot vispārīgu administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē.

Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, tas ir nepieciešams, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas.

Finanšu izlūkošanas dienestam paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Jāpiebilst, ka Sankciju likuma 2. pants nosaka – pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecas uz visām perosnām.

Ar izmaiņām Sankciju likumā ir paplašināts personas atbrīvojums no atbildības, ja tā, rīkojoties labā ticībā, ir iesaldējusi līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai atteikusies līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, – attiecīgajai personai vai tās vadībai, tostarp padomes un valdes locekļiem, un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.