Stiprinās KNAB analītisko kapacitāti, ieviešot risku analīzes informācijas sistēmu

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir: stiprināt KNAB kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, efektivizējot KNAB analītiskās spējas; nostiprināt likumā KNAB risku analīzes informācijas sistēmu un tās programmnodrošinājumu kā valsts informācijas sistēmu; stiprināt resoriskās pārbaudes institūtu, paredzot resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumus; personām, kuras pretendē uz dienestu KNAB, noteikt samērīgus ierobežojumus saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu; deleģēt Ministru kabinetam noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.

Paplašina biroja funkcijas

KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs akcentē, ka ar likuma grozījumiem iecerēts stiprināt KNAB stratēģiskās un taktiskās analīzes funkcijas, kas pašlaik likumā nav atsevišķi iekļautas.

KNAB darbības stratēģija 2023.–2026. gadam paredz veikt korupcijas risku stratēģisko un taktisko analīzi noteiktās prioritārās jomās, analizēt normatīvos aktus, sniedzot priekšlikumus korupcijas risku novēršanai, izstrādāt nacionālā korupcijas risku novērtējuma metodoloģiju un veikt korupcijas risku novērtējumu, kā arī noteikt risku analīzi kā KNAB funkciju un stiprināt analītisko kapacitāti, ieviešot digitālos informācijas apstrādes rīkus.

Tādējādi ar likumprojektu plānots paplašināt biroja funkcijas korupcijas novēršanā un noteikt, ka:

• KNAB veic taktisko analīzi, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
• KNAB veic stratēģisko analīzi, lai identificētu korupcijas tendences, tipoloģijas un draudus.

KNAB jau patlaban ir izveidota Taktiskās analīzes nodaļa, kuras viens no uzdevumiem ir veikt resoriskās pārbaudes ar mērķi iegūt ziņas, kas norāda uz potenciāla KNAB kompetencē esoša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Saskaņā ar FATF rekomendācijām

Grozījumu izstrādē ņemtas vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) sagatavotās starptautiskās rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai. Proti, 31. rekomendācija (“Tiesībaizsardzības un izmeklēšanas iestāžu pilnvaras”) paredz, ka, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un saistītu predikatīvu* noziegumu gadījumus, kompetentajām iestādēm jābūt iespējai piekļūt visiem nepieciešamajiem dokumentiem un informācijai, ko var izmantot, lai iegūtu pamatu izmeklēšanas ierosināšanai.

Savukārt FATF 30. rekomendācijas (“Tiesībaizsardzības un izmeklēšanas iestāžu pienākumi”) 6. punktā norādīts, ka valsts var noteikt pretkorupcijas iestādes, kurām ir pilnvaras, lai tās izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumus, kuri rodas vai ir saistīti ar korupciju, un šīm iestādēm jābūt atbilstoši pilnvarotām, lai tās varētu identificēt, izsekot un uzsākt finanšu līdzekļu iesaldēšanu un arestu.

Līdz ar to KNAB likumu plānots papildināt ar jaunu III¹ nodaļu “Biroja risku analīzes informācijas sistēma”, kurā noteiks:

• datu apstrādes tiesisko pamatu;
• datu subjektus;
• apstrādājamo datu kategorijas;
• datu apstrādes nolūku;
• datu ieguves avotus;
• deleģējumu Ministru kabinetam izdot biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

Risku analīzes informācijas sistēmas pārzinis un turētājs būs KNAB.

Apstrādās datus no dažādām informācijas sistēmām

Kā skaidro S. Vectēvs, grozījumi būtu juridiskais pamats KNAB apstrādāt datus no dažādām valsts informācijas sistēmām, piemēram, Latvijas Kuģu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Transportlīdzekļu tirdzniecības reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas u. c.

Šobrīd KNAB ir tiesības pieprasīt ziņas no reģistriem tikai tad, kad izmeklēšanas lieta jau “ir uz galda”, bet nav tiesību veikt datu apstrādi automatizētā režīmā, akcentē KNAB priekšnieka vietnieks.

Korupcija ir latents noziegums – gadījumu skaits, par kuriem ziņo sabiedrība vai par kuriem uzzinām, ir ļoti zems, jo gan kukuļa devējs, gan ņēmējs ir ieinteresēti par to nerunāt, uzskata S. Vectēvs.

“Kad tiks ieviesta biroja risku analīzes informācijas sistēma, nevis gaidīsim, līdz kāda lieta “nonāks uz mūsu galda”, bet analizēsim datus valsts reģistros, lai pamanītu pazīmes par korupcijas ceļā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Domājam par personas mantiskā īpašuma analīzi, kad tiek iegādāti īpašumi, automašīnas. Amatpersonu ienākumiem jāsakrīt ar to, ko tās pērk vai pārdod.

Svarīga ir arī datu profilēšana, t. i., personu šķirošana pēc pazīmēm “aizdomīgs”, “nav aizdomīgs”,” par iecerēto stāsta KNAB priekšnieka vietnieks.

Eiropas finansējums analītiskās kapacitātes stiprināšanai

2021. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/785 izveidota programma “Eiropas krāpšanas apkarošana 2021–2027”. Tajā iecerēts izlietot 114,207 miljonus eiro tehniskajam (tai skaitā IT rīku iegādei datu analīzei) un operatīvajam atbalstam, izmeklēšanas darbībām, specializētām apmācībām un pētniecībai.

Ņemot vērā, ka KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonām noteikto uzdevumu sekmīgai izpildei nebija iespējas veikt lielu datu apstrādi tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ, KNAB sagatavoja pieteikumu un ieguva grantu projekta realizācijai.

2022. gadā birojs uzsāka īstenot projektu “Analītiskās kapacitātes stiprināšana”.

Minētā projekta kopējās izmaksas sākotnēji tika plānotas 1 090 000 eiro apmērā, no kurām 80% jeb 872 000 eiro veido EK finansējums, turpretī nepieciešamais līdzfinansējums ir 20% jeb 218 000 eiro, vēstīts anotācijā. Tomēr, iespējams, tās būs mazākas.

Projekts paredz līdz 2025. gada 1. septembrim izstrādāt KNAB “analītisko platformu” taktiskās analīzes veikšanai.

“Kamēr nav apstiprināti grozījumi KNAB likumā, šajā platformā nedrīkstam izmantot datus no valsts reģistriem, piemēram, zemesgrāmatas, CSDD, tāpēc sākumā lietosim tikai atvērtos datus,” klāsta S. Vectēvs. “Starp atvērtajiem datiem ir arī publiskie iepirkumi. Plānojam no 1. septembra tos augšupielādēt sistēmā, analizēt un uzraudzīt aizdomīgas situācijas.”

“Analītiskajā platformā” iecerēts uzkrāt ziņas, lai ar mūsdienīgiem rīkiem tās apstrādātu un analizētu dažādos aspektos, veikt informācijas prioritizēšanu un pārraudzīt riskus politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas un korupcijas jomā.

“Ja ir paņemts kukulis, iespējams, daļa līdzekļu ir atmazgāti jeb legalizēti. Rīks palīdzēs identificēt attiecīgās situācijas. Turpināsim veiksmīgo sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu un stiprināsim sadarbību ar privāto sektoru. Palielināsim mūsu intervenci latentajā zonā,” uzsver KNAB priekšnieka vietnieks.

Resoriskā pārbaude

Pašreiz KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas resoriskās pārbaudes veic, lai tajās atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veiktu darbības, pielietotu līdzekļus un metodes ar mērķi izlemt jautājumu par nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.

Patlaban resorisko pārbaudi neizmanto saistībā ar administratīvi tiesisko kontroles (uzraudzības) uzdevumu īstenošanu vai ziņu pārbaudi, lai izlemtu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, jo tam pietiekams regulējums ir ietverts Administratīvās atbildības likumā.

Tādēļ, papildinot KNAB likumu ar 10.² pantu “Resoriskās pārbaudes nosacījumi”, plānots nostiprināt resoriskās pārbaudes institūtu un noteikt resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumus, respektīvi, mērķi, KNAB amatpersonas tiesības un termiņus.

Uz dienestu KNAB varēs pretendēt plašāks personu loks

Ar likumprojektu paredzēts grozīt 4. un 5. pantu, nosakot, ka uz KNAB priekšnieka un amatpersonas amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas – vai kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, ja uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Vienlaikus likuma 5. pantu iecerēts papildināt ar jaunu daļu, paredzot izņēmuma gadījumu, kad KNAB priekšnieka izveidota komisija var atļaut personai, kas sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, pretendēt uz biroja amatpersonas (izņemot priekšnieka) amatu, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, no brīža, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

Likuma 12. panta pirmajā daļā noteikts, ka KNAB amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izdod dienesta apliecību un speciālu žetonu, taču ārējā normatīvajā aktā netiek paredzēts dienesta apliecības un žetona paraugs. Tādējādi likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt dienesta apliecības un žetona paraugu.