Ģenerālprokurors A. Meisters: par domāšanas maiņu, prioritātēm un grūtībām atklāt korupciju

Ģenerālprokurora amatā tikāt iecelts aizvadītā gada 20. novembrī. Kopš 2018. gada bijāt virsprokurors Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Ko vēlaties paveikt šajā amatā? Kas piecu gadu laikā būtu jāizdara?

Darāmo darbu sarakstu esmu ietvēris koncepcijā, kuru sagatavoju, lai uz šo amatu pretendētu. Redzējums nav mainījies, tas tiek iedzīvināts sadarbībā ar kolēģiem, meklējot labāko risinājumu, kā izkopt iestādes iekšējo kultūru, mikroklimatu un kā celt kolēģu motivāciju, profesionalitāti.

Otrs virziens ir sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm, tiesām, valsts augstākajām amatpersonām, lai kopīgi nodrošinātu tiesiskumu valstī.

Svarīga ir starptautiskā integrācija. Bez tās šobrīd nav iedomājama ne prokuratūras pastāvēšana, ne valsts attīstība – nevaram dzīvot nodalītā telpā.

Būtiski ir arī personāla jautājumi. Tāpat izaicinājumi informācijas tehnoloģiju laikmetā, kā, piemēram, e-lieta, mākslīgais intelekts.

Rezumējot – mans uzdevums ir nodrošināt prokuratūras attīstību atbilstoši mūsdienu tendencēm, starptautiskajiem izaicinājumiem tā, lai paši justos profesionāli spēcīgi, neatkarīgi un godam kalpotu sabiedrības interesēm.

Koncepcijā, kad pretendējāt uz ģenerālprokurora amatu, izvirzījāt valsts drošības aizsardzību kā prokuratūras pamatuzdevumu. Plānots, ka jaunais Valsts drošības aizsardzības departaments darbu sāks martā un tajā būs sešas amata vietas – viens virsprokurors un pieci prokurori.

Sākotnēji jāsaprot gan darba apjoms, gan noslodze, lai neveidotu mākslīgi lielu departamentu. Ar kaut ko jāsāk. Šī departamenta izveidošana sasaucas ar valsts prioritātēm, pašreizējiem izaicinājumiem un ģeopolitisko situāciju. Tāpēc Ģenerālprokuratūrā jābūt spēcīgam departamentam, kas nodarbojas ar lietām, kuras satrauc sabiedrību un ir izaicinājums visai valstij.

Prokuratūrai jādemonstrē gatavība un spēja iesaistīties valstiski svarīgu notikumu izvērtēšanā.

Departaments nodarbosies ar spiegošanas, naida runas, terorisma, robežpārkāpšanas, augsta līmeņa amatpersonu izdarīto noziegumu izmeklēšanu, tostarp augsta līmeņa korupcijas apkarošanu.

Augsta līmeņa korupcija vistiešākajā veidā apdraud valsts drošību. Nevaram zināt, kādi korupcijas skandāli atklāsies nākotnē, tomēr jābūt gataviem ar šīm lietām strādāt. Tās nav situācijas, kad kādai Valsts policijas amatpersonai iedots kukulis, lai izvairītos no soda par ātruma pārsniegšanu.

Skatoties vēsturē, augsta līmeņa korupcijas lietām nepieciešama visaugstākā profesionālā pieeja.

Medijiem esat teicis: “Man šobrīd nav atbildes, kas notiek Latvijā. Vai korupcijas nav, vai tā ir palikusi tik sarežģīta, ka netiekam klāt? [..] Neticu, ka Latvijā nav korupcijas. Mēs saskaramies ar virkni interesantu televīzijas sižetu, kur liekas, nu, tur nevar nebūt korupcijas, jo lēmumu pieņemšana nav izskaidrojama ar ko citu. Bet pierādījumu nav, un izrādās, neviens, iespējams, pat nav pievērsis uzmanību un strādājis tajā virzienā.” Vai redzat virzienus, kādos strādāt, kam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepievērš uzmanību?

TV sižeti – tas ir viens no informācijas iegūšanas avotiem, sevišķi analītisko žurnālistu veidotie, kuros veikta izpēte un secināts kas nozīmīgs. Tā, protams, nav ne izmeklēšana, ne kriminālprocess, ar ko jānodarbojas tiesībaizsardzības iestādēm. Vienlaikus žurnālistu atklājumi pievērš sabiedrības, tostarp manu, uzmanību.

Rodas jautājums: kāpēc KNAB vai citas atbildīgās iestādes nav to secinājušas, nav veikušas kaut vai resorisko pārbaudi, lai konkrētos gadījumus izvērtētu no krimināltiesiskā aspekta? Atbilžu nav.

Vērtējot valsts iepirkumu un konkurences pārkāpumu jomu, nevaru būt apmierināts ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegumu attiecībā uz noziegumu atklāšanu.

Prokuratūra nevar atklāt noziegumu. Mēs varam iesaistīties tajā brīdī, kad notiek operatīvā darbība, proti, veikt tās vai izmeklēšanas uzraudzību. Kas attiecas uz noziegumu atklāšanu, – tas nav prokuratūras uzdevums. Tātad, iespējams, trūkst profesionalitātes vai arī minētās koruptīvās darbības ir sarežģītas.

Apzinot kaut vai Konkurences padomes atklātos pārkāpumus valsts iepirkumos, Valsts kontroles identificētos trūkumus dažādās darbības jomās, nevaru būt apmierināts ar to, ka izpaliek operatīvais un izmeklēšanas darbs. Reizēm prokuratūra ar krimināltiesiskām metodēm un līdzekļiem iesaistās tad, kad viss jau beidzies un pierādījumu iegūšanas iespējas ir krietni vājākas.

Izmeklēšanas darbā KNAB jābūt spēcīgākam?

Korupcijas noziegumu atklāšanā būtisks instruments, kas ir Latvijā, bet nav citās valstīs, ir operatīvā darbība, analītiskais darbs. Viens ir skaitļi un pārskata rezultāti, kur iezīmējas atsevišķas ar korupciju saistītas lietas, tomēr man nav pilnīgas pārliecības, ka viss ir kārtībā ar informācijas analīzi, operatīvo darbību un izmeklēšanas virzieniem. Kam pievērš valstisku uzmanību un kam ne?

Neuzskatu, ka KNAB ir radīts tam, lai atklātu dienesta viltojumus, nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai citus mazāk smagus pārkāpumus, nevis koruptīvas darbības.

Pēdējie (2024. gada) starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultāti ataino, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kuras KUI rādītājs 2024. gadā ir krities. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijas rezultāts pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni.

Korupcija transformējas – tā vairs nav tāda, kāda bija pirms pieciem gadiem, bet ir kļuvusi daudz slēptāka, tiek izmantoti ārvalstu kanāli, kriptovalūta un viss pārējais. Lai atklātu korupciju, ar ierastajām metodēm nav pietiekami. Līdz ar to valsts un KNAB kā atbildīgā institūcija šajā jomā iepaliek minēto noziegumu atklāšanā.

Vienlaikus tas jāskata kompleksi, respektīvi, kādus resursus valsts atvēl korupcijas apkarošanai, kā apmāca darbiniekus, kāda ir viņu noslodze un sadarbība.

Prokuratūra uzlabos sadarbību ar KNAB; mēs meklējam jaunus risinājumus, kā izmeklētāju un prokuroru sadarbību padarīt ciešāku, tai skaitā veidus, nevis kā uzraudzīt izmeklēšanu, bet kā to vadīt sarežģītākās, valstiski nozīmīgākās lietās. Tas ir kopdarbs.

Nav vienas atbildes, kā iespējams uzlabot korupcijas atklāšanu. Visām pusēm jāvēlas kopīgi mainīties un profesionāli augt.

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) ziņojumā par Latvijas 6. kārtas novērtējuma rezultātiem apliecināts, ka Latvija starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Vai ir panākts progress cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanu?

Novērtēšanas ziņojums atspoguļo, ka progress ir panākts. Svarīgākais to noturēt vai vismaz nākamajā vērtēšanas kārtā nenonākt zemākā līmenī. Tas nav vienkāršs uzdevums – šogad, nākamgad noturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu tādā līmenī, kāds tas bijis pēdējos gados.

Kādi prokuratūras ieskatā ir būtiskākie noziegumi Latvijā naudas atmazgāšanas jomā?

Pastāv visdažādākie veidi. Tur, kur rodas noziedzīgi iegūti līdzekļi, tiek meklētas iespējas tos legalizēt. Tie var būt jebkas – akcīzes preces, izvairīšanās no nodokļu samaksas, krāpšana, visi iespējamie mantiskie noziegumi, tostarp koruptīvi noziedzīgi nodarījumi. Spektrs, kas tiek aptverts, ir ļoti plašs.

Priecē rezultāti saistībā ar statistiku, proti, esam palielinājuši pabeigto lietu skaitu. Taču tas nenozīmē, ka varam ieslīgt pašapmierinātībā, ka viss ir kārtībā.

Atliek vienu brīdi zaudēt uzmanību, neattīstīt noziedzības apkarošanas virzienu –, kā produktivitāte strauji samazināsies.

Tas noteikti būs izaicinājums. Vairums lietu izrietēja no “ABLV Bank” lietas, kur atklājās virkne aizdomīgu darījumu fizisko un juridisko personu kontos, kas pārauga kriminālprocesos, tai skaitā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Pirms kļuvāt par ģenerālprokuroru, bijāt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, bet pirms tam vadījāt Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru. Pirms pieciem gadiem (31. martā) darbu sāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT). Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis ir sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu kvalitatīva un ātra izskatīšana. Savulaik par šīs tiesas izveidi bija asas diskusijas. Kā vērtējat ELT darbu?

Man ir divējādas izjūtas. Tas vairāk šķita politisks process, nevis profesionāla pieeja. Arī tiesnešu vidū nebija atbalsta šādas tiesas nepieciešamībai. Tiesnešu atlases process un tā uzsākšana vairāk bija politiski angažēta, nevis no tiesu varas izrādīta iniciatīva.

ELT darbs ir neviennozīmīgs, iztiesāšanā bieži sastapāmies ar grūti izprotamiem minētās tiesas nolēmumiem. Turklāt lielākā daļa no tiem apelācijas instancē tika atcelti. Atsevišķi tiesneši jo īpaši izceļas ar savdabīgu pieeju, kas pilnībā atšķiras no citu tiesnešu kultūras, pierādījumu vērtēšanas pieredzes, ar ko saskaramies tiesāšanas procesā. Runa nav par rezultātu, skaidrs, ka var gan notiesāt, gan attaisnot. Jautājums: cik pārliecinoša ir argumentācija?

Manā ieskatā ELT noslodze ir sasniegusi maksimumu. Tieslietu padome 27. februārī izvērtēja iztiesāšanas termiņus 2026. gadam. Redzams, ka vieni no ilgākajiem iztiesāšanas termiņiem tiek prognozēti ELT. Tātad veidojas lietu uzkrājums, tiesnešu noslodze, kas nesasniedz vienu no mērķiem – padarīt lietu izskatīšanu ātrāku, efektīvāku, caurskatāmāku.

Labi, ka attiecīgās lietas esam izņēmuši ārā no vispārējās jurisdikcijas, bet vai tam ir vajadzīga atsevišķa tiesa? Es teiktu, ka ne.

Risinājums varētu būt tiesnešu specializācija konkrētā tiesā, ko vērtēs Tieslietu padome.

ELT darbojas Rīgā, apelācija ir Rīgas apgabaltiesā, kur ir izteiktas problēmas ar tiesnešu vakanču aizpildīšanu. Te arī veidojas lielākie iztiesāšanas termiņi apelācijas instances tiesai. Rezultātā rodas kopīgi sarežģījumi, jo nespējam sasniegt mērķi – ātri un kvalitatīvi iztiesāt ekonomiska rakstura lietas. Jāmeklē cits risinājums.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs nācis klajā ar iniciatīvu, ka apelācijas instances loma jāpilda visām Latvijas apgabaltiesām.

Tuvākajā laikā Saeimā plānots pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts paplašināt ELT kompetenci. Neredzu mehānismu, kā tiesa tiks galā ar lietām, kuras jau tagad uzkrājas.

Intervijā LV portālam ELT priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs sacīja, ka lietu ātru un efektīvu izskatīšanu kavē apjomīgo krimināllietu skaits.

Saprotams, ka ekonomiskās lietas ir un būs apjomīgākās. Tās ir lietas par NILL, korupciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas. Tiesu praksē līdz ELT izveidei bija vērojams, ka tās ir pašas apjomīgākās lietas. “ABLV Bank”, “Baltic International Bank” lietas, kas ir nodotas tiesai, mērāmas simts un vairāk sējumos. Tās ir apjomīgākas par jebkuras citas kategorijas lietām.

Ja ar ELT kompetenci saprotam lietas, kur ceļu policistam iedeva 20 eiro kukuli, tad, manuprāt, tam nav vajadzīga ELT.

Tā tika radīta, lai spētu ātri un efektīvi atrisināt juridiski sarežģītas un apjomīgas ekonomiskās lietas.

Neredzu to efektu, kuru gan politiski, gan profesionāli no ELT sagaida nacionālā līmeņa eksperti un ārvalstu vērtētāji.

27. februārī Saeimai iesniedzāt ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un darbības prioritātēm 2026. gadā. Tajā pausts, ka 2025. gadā ievērojami pieaudzis pabeigto kriminālprocesu par Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, t. i., par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, skaits. Pērn pabeigti 266 attiecīgie kriminālprocesi. Salīdzinājumam: 2024. gadā tika pabeigti 140 kriminālprocesi, bet 2023. gadā – 147. Ar kādiem pārkāpumiem pamatā saistīti šie noziegumi?

Daļa kriminālprocesu izriet no “ABLV Bank” lietām.

Krimināllikuma 195. panta darbības tiek inkriminētas papildus jebkuram mantiskam nodarījumam – izvairīšanās no nodokļu samaksas, nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm, krāpšanas, piesavināšanās. Vairākumā gadījumu viss nebeidzas ar predikatīvo noziegumu, tas ir, noziedzīgā ceļā iegūtie līdzekļi tiek legalizēti. Tātad izmeklētājam un secīgi prokuroram ir pamats noteikt kvalifikāciju arī pēc Krimināllikuma 195. panta.

Kādas ir jūsu prognozes par šo gadu?

Prognozēt ir ļoti grūti. Ceru, ka nebūs šādu gadījumu. Pašmērķis nav palielināt noziedzības atklāšanas rādītājus. Ja rodas problēmas ar kādas bankas vai uzņēmuma darbību, tas automātiski var radīt virkni minēto procesu. Uzskatu, ka patlaban nav pamata runāt par pieaugumu NILL lietās un mantas konfiskācijas gadījumiem. Nav identificēti tādi kriminālprocesi, no kuriem masveidā varētu izdalīt konkrētos procesus.

Valsts policija nesen informēja, ka pērn kibernoziegumos izkrāpti gandrīz 24 miljoni eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2024. gadā (aptuveni 16 miljoni eiro). Savukārt 2023. gadā bijis ap astoņiem miljoniem eiro.

Šeit vairāk jāakcentē informācijas apkopošana attiecībā uz izkrāptajiem līdzekļiem. Reāli izmeklēšanas rezultāti, kas vainagotos ar tās pabeigšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvi, – šādu procesu nav daudz. Tas, ka ir izkrāpts... Lielā daļā gadījumu izmeklēšanas notiek starpvalstu līmenī, ir izveidotas starpvalstu izmeklēšanas grupas. Turpretī lietas izmeklēšana Latvijā, visticamāk, nerezultēsies ar tās nodošanu prokuratūrai vai tiesai. Iespējams, kriminālprocesus pārņems cita valsts.

Svarīgi, ka neignorējam un esam informēti par krāpšanas gadījumiem. Tomēr pilnībā atgūt šos līdzekļus, tāpat kā atklāt visus krāpšanas gadījumus, – tas nekad nenotiks.

Ziņojumā uzsvērta prokuratūras sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārrobežu smagu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzsākšanai, tās atbalsta rīku izmantošana. Vai pārrobežu noziegumu kļūst vairāk, un vai sadarbība starp ES dalībvalstīm ir obligāta nepieciešamība?

Protams, visa noziedzība, kurai raksturīgas organizētās noziedzības pazīmes, jebkurā no jomām – akcīzes preces, NILL, pārrobežu korupcija u. c. – saistās ar starpvalstu sadarbību. Nacionālā mērogā pie Latvijas robežas nekas nebeidzas. Organizētās grupas, kurās ietilpst arī pārstāvji no Latvijas, darbojas starptautiskajā līmenī. Līdz ar to būtiska ir koordinēta starptautiskā sadarbība šo noziegumu atklāšanā, noziedzīgu grupējumu darbības pārtraukšanā.

Šeit Eurojust ir vistiešākā nozīme. Ne tikai, lai atklātu kādu mūsu tiesībaizsardzības iestādes izmeklēšanā esošu kriminālprocesu, bet arī, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pierādījumu iegūšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanā, palīdzētu izmeklēšanās, kas notiek citās valstīs. Tātad mums jābūt integrētiem un cieši jāsadarbojas ar ārvalstīm.

Latvijas pārstāvji Eurojust paveic ļoti lielu darbu. Mēs izmantojam sniegto atbalstu. Latvija ir pārstāvēta aptuveni 20 starptautiskās izmeklēšanas grupās. Tie ir dažādi noziedzīgie nodarījumi – zādzības, krāpšanas, naudas atmazgāšana, cigarešu ražotnes, narkotiku izplatīšana.

Kā mainās ekonomiskie un finanšu noziegumi? Pirms dažiem gadiem nezinājām par kibernoziegumiem, sankciju pārkāpumiem.

Noziedzība iet līdzi laikam, meklē iespējas, kā nopelnīt, kā nelegāli kaut ko izdarīt.

Šobrīd lielākais izaicinājums ir kibernoziegumi – reizēm pat nevar noteikt vietu pasaulē, kur tie ir sākušies un kur beigušies.

Tādā gadījumā atkal ir svarīga starptautiskā sadarbība, informācijas un pierādījumu apmaiņa, lai varētu nonākt līdz rezultātam.

Pēdējos gados aktuāli ir arī pārkāpumi saistībā ar noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Nozīmīgs ir viss, kas attiecas uz valsts drošības apdraudējumu, – naida runa, imigrantu pārvietošana, kontrabanda. Pirms gada pat nevarējām nojaust, ka kontrabandas preces Latvijas teritorijā nogādās ar gaisa baloniem.

Nereti izskanējis, ka izmeklēšanas kvalitāte ir zema un izmeklētāju spēja patstāvīgi veikt izmeklēšanu nav pietiekama. Savā koncepcijā esat akcentējis prokuratūras atbildību par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitatīvu norisi. Kā tas ietekmē prokuroru darbu? Kā uzlabot izmeklēšanas kvalitāti?

Tas, ko jau tagad darām, – ciešāka sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm. Tie nav tikai vārdi, tā ir informācijas apmaiņa. Pirmos risinājumus esam attīstījuši. Proti, svarīgi ir zināt un visiem būt vienā informatīvajā telpā par notikumiem, kas satrauc sabiedrību, kam izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai jāpievērš uzmanība.

Esam pilnībā mainījuši pieeju īpaši aktuālu noziegumu noteikšanā.

Sākot ar šo gadu, ir salikti pavisam citi akcenti, nevis prioritizēta puse Krimināllikuma. Tāpat konkretizēti noziedzības virzieni, kam prokuroriem ir pienākums pievērsties primāri.

Kuri tie ir?

Tie ir valsts drošības apdraudējums, naida noziegumi, vardarbība ģimenē, korupcijas apkarošana, nodokļu un muitas lietas, organizētās noziedzības apkarošana.

Pieeja ir mainīta, tas ir būtiski. Ceru, ka šis mehānisms sevi attaisnos.

Otrs ir prokuratūras lomas maiņa izmeklēšanas stadijā. Te jānodala divas lietu kategorijas. Šajā ziņā neiztikt bez likumdevēja atbalsta, jo būs vajadzīgas izmaiņas Kriminālprocesa likumā.

Valstiski ceļš jāiet divos virzienos. Kriminālpārkāpumi, mazāk smagi noziegumi pilnībā jāuztic izmeklēšanas iestādēm, īpaši Valsts policijai, kuros prokuratūra vispār neiesaistās un neveic uzraudzību. Ar šāda līmeņa lietām jāspēj tikt galā jebkuram izmeklētājam.

Otra lietu kategorija ir smagi, sevišķi smagi noziegumi, kurus esam definējuši par aktuāliem, un tajos prokurora loma ir vadīt izmeklēšanu. Tādējādi no prokurora viedokļa un redzējuma ir atkarīgs izmeklēšanas virziens, pierādījumu iegūšana un izmeklēšanas pabeigšanas veids.

Modelis, kas darbojas pašlaik, respektīvi, prokurors uzrauga jebkuru kriminālprocesu, sevi neattaisno. Arī citās valstīs nav tādas pieejas prokuratūras lomai kriminālprocesā.

Diskusiju par to jau esmu rosinājis. Tas nav vienas dienas jautājums – nepieciešamas izmaiņas gan Kriminālprocesa likumā, gan domāšanā. Mūsu mērķis ir negaidīt līdz grozījumiem likumā, kas prasīs ilgāku laiku. Atsevišķos kriminālprocesos, it īpaši tajos, kas nonāk Valsts drošības aizsardzības departamenta atbildībā, veidosim izmeklēšanas grupu, kuru vadīs prokurors, nevis izmeklētājs.

Plašu rezonansi izraisījis Augstākās tiesas spriedums aizvadītā gada nogalē tā dēvētajā būvnieku karteļu lietā, kurā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma pierādīšanai nedrīkst izmantot informāciju, kas iegūta operatīvās darbības laikā. Vai par karteļiem iepirkumos vajadzētu noteikt kriminālatbildību?

Manuprāt, vajadzētu noteikt kriminālatbildību. Šobrīd konkurences noteikumu pārkāpumu apkarošana pēc būtības ir vērsta pret juridiskajām personām. Mehānisms, kas kārtējo reizi neguva atsaucību Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz vēršanos pret fiziskajām personām (Saeimas Juridiskā komisija sēdē 2026. gada 11. februārī izskatīja un neatbalstīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā; šeit – red. piez.).

Skaidrs, ka juridiskā persona nedarbojas pati par sevi, tās ir fiziskās personas, kuru interesēs noziedzīgais nodarījums tiek izdarīts.

Ja nevaram piemērot nevienu no patlaban Krimināllikumā esošajām normām, tad ir tikai normāli, ka iestrādājam speciālo normu, kas ļauj efektīvāk vērsties pret būtiskiem konkurences pārkāpumiem un saukt pie kriminālatbildības fiziskās personas.

Valsts prezidents Saeimai atdeva otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu. Savukārt Tieslietu padome sola vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima to atkārtoti pieņems bez būtiskām izmaiņām. Kāds ir jūsu viedoklis par šī likuma grozījumiem?

Pozitīvi vērtējams, ka izskatīšanai Saeimā tika virzīts likumprojekts, kur prokurori ir sasaistīti ar tiesnešiem, jo pastāvēja arī variants, kur tā nebija. Prokuratūra ir tiesu varai piederoša institūcija. Tātad regulējumam jābūt vienveidīgam attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem. Jāaizsargā gan tiesnešu, gan prokuratūras neatkarība.

Likumprojekta virzībā Saeimā ieņēmām neitrālu pozīciju. Tas nenozīmē, ka mūs viss apmierināja. Piedaloties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, bija skaidrs, ka neatkarīgi no mūsu argumentiem likumprojekts ies savu ceļu un tiks pieņemts.

Šobrīd situācija ir mainījusies – Valsts prezidents ir paudis savu vērtējumu, ka likums nav pienācīgi izstrādāts un jāmeklē kompromiss, kas nodrošina arī tiesas un prokuratūras neatkarību.

Prokuratūra tagad gatavo savu viedokli, ko prezentēsim Saeimas atbildīgajā komisijā ar cerību, ka otrajā aplī deputāti tomēr ieklausīsies un respektēs, ka uz tiesu un prokuratūru nevar attiecināt vispārējus nosacījumus, jo tā ir specifiska nozare ar garantijām, kas izriet no starptautiskajām saistībām.

Noteikti iestāsimies par prokuratūrā nodarbināto interesēm, lai nekādā mērā netiktu apdraudēta prokuroru neatkarība. Tāpat kā Tieslietu padome aktīvi iestājas par tiesnešu interesēm.

Savā ziņā atgriežamies nulles punktā un sākam šo jautājumu izskatīt no gala.