Ienesīgākais krāpšanas veids – telefonkrāpšana
Vislielākais izkrāpto līdzekļu apjoms 2025. gadā konstatēts telefonkrāpšanā, kur kopējie zaudējumi pārsniedza 13 miljonus eiro. Pērn reģistrētas 6479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.
Valsts policija (VP) skaidro, ka šajās shēmās krāpnieki parasti uzdodas par iestāžu, uzņēmumu vai personu pārstāvjiem un sniedz nepatiesu informāciju, lai panāktu naudas pārskaitīšanu vai nodošanu. Piemēram, krāpnieki izlikušies par “Latvenergo”, “Elektrum”, mobilo sakaru operatora, Valsts policijas pārstāvjiem. Tāpat izmantoti arī tā dēvētie “šoka zvani” no it kā radiniekiem vai draugiem, kas iesaistīti negadījumā.
Saziņa, nododot informāciju par tālāko rīcību, nereti turpinājusies ziņapmaiņas lietotnēs, kā, piemēram, WhatsApp, Telegram, Facebook Messenger, Instagram u. c.
Par telefonkrāpšanas upuriem visbiežāk kļuvuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā 70–90 gadi.
“Šīs personas visvairāk piekrita krāpnieku piedāvājumiem palīdzēt ar tehniskiem jautājumiem, piemēram, skaitītāju pārbaudi vai nomaiņu, naudas aizplūšanas novēršanu no bankas konta, kā arī finansiālu palīdzību nelaimē nonākušam radiniekam,” komentē VP.
Īsziņu krāpšana notiek biežāk, bet investīciju krāpšanā izkrāptas lielākas summas
Otrs ienesīgākais krāpšanas veids bija investīciju krāpšana. VP norāda, ka tieši investīciju krāpšanā galvenokārt tiek zaudētas lielas naudas summas, jo tā norit ilgstoši, radot ilūziju par peļņas pieaugumu un veiksmīgu ieguldījumu.
VP novērojumi liecina, ka arvien biežāk cilvēki paši sazinājušies ar krāpniekiem, aizpildot anketas sociālajos medijos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Pēc anketu aizpildīšanas ar personām sazinājās viltus brokeri, kuru darbību rezultātā tika izkrāpti naudas līdzekļi no banku kontiem un noformēti aizdevumi cietušo vārdā. Vairumā gadījumu cieta vīrieši (54%), savukārt cietušo vecums bija no 20 līdz 90 gadiem.
Trešais ienesīgākais krāpšanas veids bija īsziņu krāpšana. Cilvēki tika aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus. Krāpnieki radīja izdomātas steidzamības situācijas, mudinot ievadīt elektronisko maksājumu un identifikācijas datus, kā arī apstiprināt darbības ar “Smart-ID” vai bankas datiem.
Cietušo vidū lielākoties bija personas vecumā no 40 līdz 59 gadiem. VP ieskatā tas skaidrojams ar šajā grupā esošo iedzīvotāju augstāku finansiālo un digitālo aktivitāti.
Arī citos gadījumos krāpnieki izlikušies par dažādu iestāžu pārstāvjiem
Papildus iepriekš minētajām shēmām tika reģistrētas arī citas krāpšanas formas.
Pērn izplatīta bija arī krāpšana ar e-pastu starpniecību. Šajos gadījumos cietušie parasti tika novirzīti uz viltotām tīmekļvietnēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, “Latvijas Pasta”, banku un valsts iestāžu mājaslapām. Tika izmantotas arī Google Ads reklāmas, lai lietotājus novirzītu uz viltus lapām. Līdzīga pieeja tika izmantota maksājuma uzdevumu krāpšanā, izsūtot viltotus rēķinus no adresēm, kas vizuāli līdzinājās īstajām.
Fiksētas arī t. s. romantiskās krāpšanas. Galvenokārt saziņa ar cietušo notika ilgākā laika periodā, veidojot personisku kontaktu, pēc kā tika lūgta finansiāla palīdzība. Visvairāk cietušo bija sieviešu vidū. VP akcentē, ka attiecīgais krāpšanas veids ir ar augstu latentuma līmeni, jo cietušās personas dažādu iemeslu dēļ mēdz nesniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm.
Tāpat reģistrēti gadījumi, kuros naudas līdzekļi pazuduši no banku kontiem, bet cietušie nevarēja sniegt skaidrojumu par piekļuves iegūšanas veidu.
Atsevišķas situācijas saistītas ar fiktīvām loterijām, kurās tika solītas naudas balvas apmaiņā pret maksājumu vai datu ievadi. Upuri tika aicināti piedalīties it kā banku rīkotajās loterijās, kurās bija iespējams viegli iegūt naudas balvas.
Ja ir aizdomas par finanšu krāpšanu, nekavējoties jāsazinās ar banku un policiju
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs norāda – krāpnieku guvums arvien biežāk vairs nav tikai skaidra nauda vai banku kontos esošie uzkrājumi. Cilvēki krāpniekiem sākuši atdot arī dārglietas, zelta izstrādājumus, kriptovalūtu, turpretī atsevišķos gadījumos pat tiek pārdoti nekustamie īpašumi, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.
VP aicina iedzīvotājus būt īpaši modriem un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto zvanu, īsziņu vai e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta personīgā informācija, bankas piekļuves dati vai steidzami lūgta naudas pārskaitīšana.
VP uzsver: ja esat iedevis savus bankas datus vai naudu krāpniekiem, nekavējoties jāsazinās ar banku. Būtiski informēt arī Valsts policiju, zvanot 112 vai dodoties uz tuvāko iecirkni.
Plašāka informācija par to, kā atpazīt krāpšanas veidus un kā no tiem izvairīties, pieejama VP tīmekļvietnes sadaļā “Populārākie krāpšanas veidi”.
UZZIŅAI Spēja atpazīt un novērst finanšu krāpšanas riskus ir viena no finanšu pratības pazīmēm. LV portāla tematiskajā sadaļā “Finanšu pratība” iespējams rast padomus un skaidrojumus par aizsardzību pret finanšu krāpniecību un citām ar finanšu drošību saistītām tēmām. |
