Attēlā: mācību telpa un grāmatas.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Paredzēts, ka no 2028./2029. mācību gada iesniegumus uzņemšanai profesionālās un vispārējās izglītības programmās varēs iesniegt tikai elektroniski. Līdz tam izglītības iestādes pašas varēs noteikt iesniegumu iesniegšanas kārtību. Precizēti arī gadījumi, kad ārzemēs izdotam izglītības dokumentam nepieciešams Akadēmiskās informācijas centra atzinums, un noteikts, ka turpmāk eksterņa* statusā varēs uzņemt arī nepilngadīgas personas.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 220 “Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām” un grozījumi MK noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, kas stājas spēkā 2026. gada 26. maijā.
Abu MK noteikumu grozījumu anotācijā paskaidrots, ka vienota regulējuma trūkuma dēļ pieteikšanās izglītības iestādēs norit decentralizēti – iesniegumi tiek iesniegti gan izglītības iestādēs klātienē, gan digitāli kā elektroniski parakstīti iesniegumi, turklāt kārtība dažādās izglītības iestādēs atšķiras.
Lai nodrošinātu vienotu, caurskatāmu un efektīvu pieteikšanos, Izglītības likumā paredzēta pieteikumu vadības sistēmas ieviešana izglītojamā uzņemšanai pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās.
Lai īstenotu Izglītības likumā nostiprināto pieteikumu vadības sistēmas risinājumu, grozījumi MK noteikumos Nr. 220 un grozījumi MK noteikumos Nr. 11 paredz iespēju reģistrēt pieteikumu izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv e-pakalpojumu “Pieteikšanās uzņemšanai izglītības iestādēs”.
Ņemot vērā, ka izglītības iestādēm nepieciešams laiks, lai pievienotos pieteikumu vadības sistēmai, paredzēts, ka izglītības iestādes nodrošina elektronisko pieteikšanos izglītības programmās no 2028. gada 1. marta. Līdz tam pieteikšanās, izmantojot pieteikumu vadības sistēmu, būs iespējama tikai atsevišķās izglītības iestādēs (kuras agrāk pievienojušās pieteikumu vadības sistēmai).
Savukārt birokrātijas mazināšanai grozījumi abos tiesību aktos paredz, ka, iesniedzot iesniegumu par uzņemšanu izglītības iestādē, iepriekš iegūto izglītību apliecinošā izglītības dokumenta kopija iesniedzama vienīgi gadījumā, ja dokumenta oriģināls izsniegts papīra formā.
Arī minētās izmaiņas veiktas, pielāgojot MK noteikumus Izglītības likumam, kas paredz Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra izveidi, kura izstrādes mērķis ir uzkrāt informāciju par izglītojamajam izsniegtajiem valsts atzītajiem izglītības dokumentiem, tādējādi veicinot to pieejamību.
Izglītības likums noteic, ka Akadēmiskās informācijas centrs veic jebkura ārvalstīs izdota izglītības dokumenta ekspertīzi, pamatojoties uz izglītības dokumentu īpašnieka iesniegumu. Tātad iespējams veikt arī jebkura pamatizglītības pakāpes klases dokumenta (liecības) ekspertīzi.
Vienlaikus regulējums paredz, ka izglītības iestādes vadītājs nevar pieņemt lēmumu par uzņemšanu vidējās izglītības pakāpē bez Akadēmiskās informācijas centra atzinuma. Taču par uzņemšanu jebkurā pamatizglītības pakāpes klasē izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu, arī patstāvīgi izvērtējot ārvalstu dokumentu.
Lai novērstu tiesību normu interpretāciju, grozījumi MK noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” turpmāk skaidri nodala, ka pienākums iesniegt Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, attiecas tikai uz gadījumiem, kad izglītojamais vēlēsies turpināt izglītību vidējās izglītības pakāpē. Turpretī attiecībā uz izglītības turpināšanu pamatizglītības pakāpē šāda prasība nav noteikta.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” paredz, ka turpmāk eksterņa statusā varēs uzņemt arī nepilngadīgas personas, kuras ieguvušas apliecību par pamatizglītību.
Līdz šim regulējums noteica, ka izglītības iestādes vadītājs eksterņa statusā tiesīgs uzņemt tikai pilngadīgas personas, kuras pašizglītības ceļā viena mācību gada laikā secīgi apgūst valsts pamatizglītības vai valsts vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošu mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu vai kārto valsts pārbaudes darbus.
Tas radīja situāciju, ka nepilngadīgai personai, kura vēlējās turpināt mācības noteiktā vidējās izglītības programmā konkursa kārtībā un kurai pamatizglītības sekmju izrakstā kādā no mācību priekšmetiem vai centralizētajiem eksāmeniem rezultāti neatbilda konkursa prasībām, bija jāgaida pilngadības iestāšanās, lai uzlabotu vērtējumus eksterņa statusā.
Kā paskaidrots anotācijā, izmaiņas ieviestas, lai atbalstītu personas, kuras vēlas uzlabot mācību sniegumu un turpināt mācības savas konkurētspējas uzlabošanai.
|
