Attēlā: vizualizēti elektroniski parakstīti dokumenti datorā.
Vizualizācija: Magnific AI.
No nākamā mācību gada vispārējās izglītības dokumenti būs izsniedzami tikai elektroniskā formā. Papildus tam izglītības dokumentos tiks iekļauta atsauce uz Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeni, lai ārvalstu izglītības iestādēm vai darba devējiem būtu skaidrs, kādam kvalifikācijas līmenim Latvijā iegūtā izglītība atbilst. Šīs un citas izmaiņas paredz jaunais tiesību akts – Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 273 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” –, kas stājas spēkā 2026. gada 26. maijā.
2023. gadā stājās spēkā norma, kas paredz, ka pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības sertifikāti izdodami elektroniskā dokumenta formā.
Jaunais tiesību akts izstrādāts, jo līdz šim spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” galvenokārt skaidrota papīra formā izdotu valsts atzītu izglītības dokumentu veidlapu izgatavošana, uzskaite un noformēšana.
Jaunie MK noteikumi Nr. 273 noteic, ka valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti tiek sagatavoti elektroniskā formā Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrā un parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā paredzētajām prasībām.
Turpat arī norādīts, ka elektroniskais dokuments tiks sagatavots pārnesama dokumenta formā PDF un tajā iekļauts kvadrātkods ar saiti uz dokumentu pārbaudes portālu. Skenējot kvadrātkodu, lietotājs tiek novirzīts uz Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra pārbaudes lapu, kur iespējams pārliecināties par dokumenta derīgumu.
Izglītības iestāžu pienākums izglītības dokumentus izdot elektroniskā formā stāsies spēkā pakāpeniski. Proti, šī mācību gada (2025./2026. mācību gada) izskaņā vispārējās izglītības dokumentus izglītības iestādes varēs izsniegt elektroniskā vai papīra formā. Savukārt no nākamā mācību gada visi vispārējās izglītības dokumenti būs izsniedzami tikai elektroniskā dokumenta formā.
Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai neatjaunojami bojāta valsts atzīta vispārējās izglītības dokumenta vietā izglītības iestāde izsniedz dublikātu papīra formā.
Stājoties spēkā jaunajam tiesību aktam, noteikts, ka vispārējās izglītības dokumentiem, kas izsniegti elektroniskā dokumenta formā, dublikātu neizgatavo. Turpretī tiem vispārējās izglītības dokumentiem, kas līdz 2027. gada 31. augustam izsniegti papīra formā, izglītības iestāde dublikātu izsniegs elektroniskā dokumenta formā.
Ja izglītības iestāde, kas izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu papīra formā, ir likvidēta vai reorganizēta un neizsniedz šādus vispārējās izglītības dokumentus, tad dokumentu elektroniskā formā izsniegs pašvaldības izglītības pārvaldes norādīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša cita izglītības iestāde, kura īsteno līdzvērtīgu vispārējās izglītības programmu.
Ņemot vērā, ka līdzšinējie noteikumi neparedzēja vispārējās izglītības dokumentu izsniegšanu elektroniskā formā, tie arī nenoteica regulējumu gadījumiem, kad personai nepieciešama elektroniskā dokumenta kopija papīra formā.
Tā kā ne visās iestādēs, darba vietās vai ārvalstīs ir vienādi attīstīti digitālie risinājumi vai iespēja pārbaudīt elektroniskos dokumentus, MK noteikumi paredz: ja izglītības dokumentam, kas izsniegts pēc 2026. gada 1. jūnija elektroniskā dokumenta formā, ir nepieciešama papīra kopija, pēc personas vai nepilngadīgas personas likumiskā pārstāvja rakstveida pieprasījuma izglītības iestāde izgatavo papīra kopiju atbilstoši elektroniskā dokumenta atvasinājuma sagatavošanas un noformēšanas prasībām.
Savukārt, ja izglītības iestāde, kas izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu elektroniskā formā, ir likvidēta vai reorganizēta un neizsniedz šādus vispārējās izglītības dokumentus, tad dokumentu elektroniskā formā izsniegs pašvaldības izglītības pārvaldes norādīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša cita izglītības iestāde, kura īsteno līdzvērtīgu vispārējās izglītības programmu.
Līdz šim spēkā esošie MK noteikumi Nr. 274 neparedzēja vispārējās izglītības dokumentos ietvert atsauces uz atbilstošo Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras (LKI) līmeni.
Anotācijā skaidrots, ka Eiropas Savienības valstīs mācību gadu skaits vai vērtēšanas skala var atšķirties, tāpēc, neiekļaujot LKI norādes, ārvalstu izglītības iestādēm vai darba devējiem var būt neskaidrs, kādam kvalifikācijas līmenim iegūtā izglītība atbilst. Tāpat anotācijā norādīts, ka praksē konstatēti gadījumi, kad Latvijas izglītības iestādes absolventam, turpinot mācības ārvalstīs, tiek pieprasīta papildu skaidrojoša informācija par izglītības un tās vērtēšanas sistēmu valstī. Tas ģimenēm vai pilngadīgiem absolventiem prasa papildu laiku un resursus minētās informācijas ieguvei un iesniegšanai izvēlētajā izglītības iestādē, tostarp radot risku ievērot iestāšanās termiņu.
Lai problēmu risinātu, jaunajos MK noteikumos ietverta norma vispārējās izglītības dokumentos norādīt atsauci par atbilstošo LKI līmeni, paredzot, ka:
Papildus tam vispārējās izglītības dokumentiem jāpievieno vispārīgas ziņas par Latvijas izglītības sistēmu latviešu un angļu valodā.
Noteikumi Nr. 274 paredzēja, ka vispārējās pamatizglītības sekmju izrakstā ieraksta izglītības programmā ietverto mācību priekšmetu nosaukumus un to apguves noslēgumā iegūtos vērtējumus.
Kā pausts anotācijā, praksē konkrētais tiesiskais regulējums tika interpretēts dažādi, izglītības iestādēm sekmju izrakstos gan iekļaujot, gan neiekļaujot visus pamatizglītības pakāpē apgūtos priekšmetus. Īpaši tas attiecās uz mācību priekšmetiem “Sociālās zinības un vēsture” un “Dabaszinības”.
MK noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” mācību priekšmeti norādīti atbilstoši mācību jomām. Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 1.–3. klasē tiek apgūts mācību priekšmets “Sociālās zinības”, 4.–6. klasē – “Sociālās zinības un vēsture”, bet 7.–9. klasē izglītojamie apgūst divus paralēlus mācību priekšmetus, tas ir, “Sociālās zinības” un “Latvijas un pasaules vēsture”. Turpretī dabaszinātņu mācību jomā 1.–6. klasē tiek apgūts mācību priekšmets “Dabaszinības”, bet 7.–9. klasē četri atsevišķi mācību priekšmeti – “Bioloģija”, “Ģeogrāfija”, “Fizika” un “Ķīmija”.
Anotācijā paskaidrots, ka pamatizglītības standartā sasniedzamie rezultāti definēti atbilstoši mācību jomām. Tie veidoti pēc koncentriskā principa, proti, katrā no izglītības posmiem pie jau apgūtā sasniedzamā rezultāta atgriežoties padziļināti. Tādējādi 7.–9. klasē apgūtie atsevišķie mācību priekšmeti ietver iepriekš apgūtos sasniedzamos rezultātus citos atbilstošās mācību jomas priekšmetos.
Tādēļ, beidzot 9. klasi, apliecības par pamatizglītību sekmju izrakstā nepieciešams atspoguļot sasniedzamo rezultātu apguvi, kas pamatizglītības standartā formulēti tieši pamatizglītības otrā posma 7.–9. klašu mācību priekšmetos un objektīvi ataino izglītojamā sekmju līmeni pamatizglītības ieguves noslēgumā. Lai minēto normu nostiprinātu, jaunajos MK noteikumos skaidri noteikts, ka sadaļā “Sekmes” jānorāda tikai pamatizglītības otrajā posmā apgūtie 7.–9. klašu mācību priekšmeti un iegūtie vērtējumi.
