Lai varētu atbildēt precīzi, nepieciešams iepazīties ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem, kā arī no jautājuma nav saprotams, kādā apmērā dzīvoklis cieta ugunsgrēkā, proti, vai tādā apmērā, lai to uzskatītu par bojā gājušu. Tādēļ sniedzam tikai vispārīgu atbildi.

Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka īres līgumu slēdz uz noteiktu termiņu. Atbilstoši 19. pantam dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas “automātiski”:

• līdz ar tā termiņa izbeigšanos;
• kad izīrētā dzīvojamā telpa ir gājusi bojā;
• ar īrnieka nāvi;
• kad īrnieks viņa īrēto dzīvojamo telpu iegūst īpašumā.

Civillikuma 2136. pants noteic: ja aprobežojums vai kavējums lietas lietošanā notiek tikai nejauši, bez iznomātāja vai izīrētāja vainas, tad viņam gan nav jāatlīdzina otrai pusei zaudējumi, tomēr samērīgi jānolaiž nomas vai īres maksa (2147. pants un turpmākie panti). Bet, ja traucējumi un kavējumi lietas lietošanā pastāv tikai īsu laiku un ir cēlušies, izdarot lietai nepieciešamus izlabojumus, viņš ir atsvabināts pat no minētā īres vai nomas maksas nolaiduma.

Atbilstoši Civillikuma 2147. pantam pienākums maksāt nomas vai īres maksu atkrīt un jau samaksātie maksājumi jādod atpakaļ (viens un otrs pilnīgi vai pa daļai), ja nomājamā vai īrējamā lieta palikusi nelietota tāda notikuma dēļ, kuram nav devis iemeslu nomnieks vai īrnieks un kurš noticis bez viņa vainas. Pie tādiem notikumiem pieder šādi gadījumi:

• kad lieta nejauši iet bojā;
• kad nomnieks vai īrnieks nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot;
• kad aprobežota lietas svarīgāko daļu lietošana;
• kad, nomājot zemi, nomnieks sakarā ar nepārvaramu varu pilnīgi vai vismaz ievērojamā mērā zaudējis augļus.

Saskaņā ar Civillikuma 2148. pantu, lai 2147. pantā norādīto notikumu dēļ nolaistu nomas vai īres maksu, ir nepieciešams:

• ka zaudējums bijis nenovēršams un nav cēlies no iznomātās lietas dabiskām sliktām īpašībām;
• ka uz vairākiem gadiem noslēgtā nomā viena gada nesaņemto ienākumu nesedz pārējo gadu bagātīgais pārpalikums;
• ka īrnieks vai nomnieks nav noteikti uzņēmies risku.

Ieteicams iepazīties ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem, rakstveidā sazināties ar izīrētāju, lai precizētu no īres līguma izrietošās attiecības (par īres līguma spēkā esamību, par maksājumu veikšanu utt.). Ja radušās neskaidrības vai strīds ar izīrētāju (piemēram, ja izīrētājs uzskata, ka īrnieks ir vainojams pie notikušā ugunsgrēka), tad jāvēršas pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja, kas palīdzetu izvērtēt konkrēto situāciju un ieteiktu nepieciešamo rīcību.

Plašāk par LV portālā:

• Kad un kā pareizi izbeigt īres līgumu
• Vai izīrētājs var prasīt segt izmaksas par izīrētā īpašuma remontu
• Izīrētājam nav tiesību pieprasīt maksājumus, ko neparedz dzīvojamās telpas īres līgums