Vai var pārsūdzēt sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu, kas fiksēts ar fotoradaru

Pārsūdzēšanas kārtība atšķiras pēc lēmuma pieņemšanas veida

Kopš 2025. gada 11. decembra Valsts policija ir uzsākusi automatizēti pieņemt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Tas nozīmē, ka automatizēti lēmumi tiek pieņemti arī par pārkāpumiem, kuri fiksēti ar pārvietojamajiem un stacionārajiem fotoradariem, tostarp ar vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām.

Administratīvās atbildības likuma (AAL) 162. panta sestā daļa nosaka: ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

Kā norāda Valsts policija, likums paredz iespēju – nevis pienākumu – visos šādos gadījumos lēmumu pieņemt automatizēti.

Proti, Valsts policija joprojām par fotoradara fiksētu ātruma pārsniegšanu var piemērot sodu arī vispārējā kārtībā, t. i., fotoradara fiksētos datus apstrādāt manuāli, fiziski pārbaudot transportlīdzekļa numura zīmi, īpašnieku un citu informāciju datubāzē, un pieņemt lēmumu par soda piemērošanu.

Lēmuma pieņemšanas kārtība ir būtiska tad, ja persona, kurai piemērots administratīvais sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kas fiksēts ar fotoradaru, pieņemto lēmumu vēlas pārsūdzēt. Proti, atkarībā no lēmuma pieņemšanas kārtības atšķirsies pārsūdzēšanas termiņš un adresāts.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jebkurā Valsts policijas pieņemtajā lēmumā būs norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš. “No saņemtā lēmuma personai ir iespējams konstatēt, vai tas ir pieņemts automatizēti vai vispārējā kārtībā,” paskaidro Valsts policija.

Ja lēmums pieņemts vispārējā kārtībā

Ja sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kas fiksēts ar fotoradaru, piemērojusi Valsts policijas amatpersona vispārējā kārtībā, tad šo administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas (skat. AAL 168. pantu).

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai tikai tā persona, kurai piemērots administratīvais sods.

Saskaņā ar AAL 165. panta pirmo daļu augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību).

Piemēram, ja lēmumā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietā lēmumu pieņēma Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja Fotoradaru nodaļas inspektors (amatpersona), tad lēmums jāpārsūdz Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja priekšniekam (augstākai amatpersonai).

SVARĪGI! Lēmumā par piemēroto sodu jābūt skaidrām norādēm, kam un kādā termiņā šis lēmums ir pārsūdzams.

Kā noformēt amatpersonai adresētu sūdzību par piemēroto sodu

AAL 167. pantā ir paredzēta augstākai amatpersonai adresētās sūdzības forma un saturs.

Sūdzība jāiesniedz rakstveidā un jāparaksta iesniedzējam, tajā norādot šādu informāciju:

• tās augstākās amatpersonas nosaukums, kurai adresēta sūdzība;
• sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds un deklarētā dzīvesvieta, elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir) un tālruņa numurs, bet juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai cita adrese, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir) un tālruņa numurs;
• lēmums, par kuru iesniedz sūdzību;
• kādā apjomā lēmumu pārsūdz;
• argumenti ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība;
• sūdzības iesniedzēja prasījums;
• sūdzībai pievienotie dokumenti;
• sūdzības sagatavošanas laiks.

Šādi var pārsūdzēt jebkuru Valsts policijas lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, ja šo lēmumu amatpersona pieņēmusi vispārējā kārtībā.

Tiesības saņemt papildu skaidrojumu, ja lēmums pieņemts automatizēti

AAL izpratnē automatizēta lēmuma pieņemšana nozīmē, ka lēmums tiek pieņemts bez personas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, vai cita lēmuma pieņēmēja iesaistes, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Automatizētā lēmuma pieņemšanā neizmanto mašīnmācīšanās metodes.

Saskaņā ar AAL 305. pantu automatizēti pieņemtā lēmumā ir jānorāda, ka tas pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Šādā lēmumā kā amatpersonu norāda iestādes struktūrvienību, kura nodrošina lēmuma pieņemšanu un personas tiesības saņemt paskaidrojumu par lēmumu.

Personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums, ir tiesības saņemt jēgpilnu un visaptverošu informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un lēmuma pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām. Šādu informāciju pievieno lēmumam.

Tāpat šādai personai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Vienlaikus tas neietekmē lēmuma spēkā stāšanos vai termiņus.

Ja sods par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, kas fiksēts ar fotoradaru, piemērots automatizēti, tad pieprasītais skaidrojums Valsts policijai rakstveidā jāsniedz septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas vai arī jāinformē persona, norādot saprātīgu termiņu, kādā tā sniegs pieprasīto skaidrojumu.

Automatizēti pieņemta lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Automatizēti pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā lēmumā norādītajai Valsts policijas struktūrvienībai no tā paziņošanas dienas.

Lēmumu par sūdzību vairs nevar pieņemt, tikai balstoties uz automātisku datu apstrādi, – to pieņems Valsts policijas amatpersona (skat. AAL 306. pantu).

Savukārt atbilstoši AAL 307. pantam amatpersona pēc savas iniciatīvas vai uz personas izteikta viedokļa pamata var atcelt automatizēti pieņemtu lēmumu, ja tas ir prettiesisks un par to nav iesniegta sūdzība. Šādos gadījumos, atceļot lēmumu, amatpersona piemēro AAL likuma 174. panta  (augstākas amatpersonas tiesības atcelt prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā) prasības.

Vai ar fotoradaru fiksētā informācija var būt kļūdaina

Kā norāda Valsts policija, ar tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas apstrādē transportlīdzeklis tiek identificēts pēc valsts reģistrācijas numura zīmes, bet lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija tiek iegūta no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra:

“Automatizētās numura zīmju atpazīšanas procesā ir paredzēti arī kļūdu kontroles mehānismi. Lai gan automātiskā numuru zīmju atpazīšanas tehnoloģija kopumā darbojas ar augstu precizitāti, atsevišķos gadījumos, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu, nepietiekama apgaismojuma vai numura zīmes bojājuma dēļ, var rasties atpazīšanas kļūdas. Šādos gadījumos informācija tiek papildus pārbaudīta.”

“Automatizēta lēmuma pieņemšana neatņem personai tiesības lēmumu pārsūdzēt un panākt tā pārskatīšanu ar cilvēka iesaisti. Tieši pretēji – automatizēti pieņemtiem lēmumiem likumdevējs ir noteicis ilgāku pārsūdzēšanas termiņu – vienu mēnesi – un papildu tiesības saņemt informāciju un skaidrojumu par automatizētā lēmuma pieņemšanu,” uzsver Valsts policija.

Ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli nav vadījis tā īpašnieks

AAL 162. panta pirmā daļa nosaka: ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, tad sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam (tādi paši nosacījumi ir spēkā, ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā).

Vienlaikus AAL 163. pants iepriekšminētajā gadījumā paredz iespēju transportlīdzekļa īpašniekam norādīt faktisko transportlīdzekļa vadītāju, kurš izdarījis pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem.

Kā norāda Valsts policija, ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli nav vadījis transportlīdzekļa īpašnieks, tad viņš, pārsūdzot lēmumu, norāda personu, kura vadīja transportlīdzekli, tās identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un pievieno pierādījumus, kas apliecina šo faktu:

“Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja norādītā persona, tad augstākā amatpersona atceļ lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam un pieņem lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam.”

Valsts policija uzsver, ka arī šajā situācijā pārsūdzēšanas termiņš (10 darbdienas vai viens mēnesis) ir atkarīgs no sākotnējā lēmuma pieņemšanas veida (vispārējā kārtībā vai automatizēti).

Plašāka informācija par lēmuma pārsūdzēšanu, ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli nav vadījis tā īpašnieks, pieejama LV portāla publikācijā “Transportlīdzekļa īpašnieks viens, bet lietotājs – cits. Ar kādām sekām jārēķinās?”.