Stājušās spēkā vairākas izmaiņas Krimināllikumā, tostarp kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana

“Līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību, attīstās arī jaunas noziedzības formas interneta vidē. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas aizliedz intīmu materiālu izplatīšanu bez piekrišanas, tostarp mākslīgā intelekta (MI) ģenerētu. Tāpat asāk vēršamies pret cilvēku tirdzniecību, kas kļuvusi daudz rafinētāka un nereti sākas kā nevainīgi darba sludinājumi vai ziņas sociālajos tīklos. Mēs stiprinām arī aizsardzību tiem, kuri ir visneaizsargātākie, – bērniem, nodrošinot iespēju saukt dzimumnoziedzniekus pie atbildības arī pēc ilgāka laika. Nereti vardarbībā cietušie par notikušo spēj runāt tikai pēc vairākiem gadiem,” norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Vienlaikus tieslietu ministre paskaidro, ka grozījumi ir daļa no mērķtiecīgas kriminālsodu reformas: “Valsts dod skaidru vēstījumu, ka tā nostājas cietušo pusē un vēršas pret vardarbību gan digitālajā vidē, gan reālajā dzīvē ar visu likuma bardzību, lai tiesiskums strādātu cilvēku labā.”

Kriminalizē intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas

Grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – grozījumi KL) papildina Krimināllikumu (KL) ar jaunu 145.¹ pantu “Intīma rakstura materiāla izplatīšana”.

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), jaunā tiesību norma paredz atbildību par intīma vai seksuāla rakstura attēlu, video vai citu materiālu publiskošanu bez attēlotās personas piekrišanas:

“Kriminālatbildība paredzēta arī par MI radītu un apstrādes programmās rediģētu materiālu izplatīšanu, kā arī par draudiem šādus materiālus izplatīt. Tas attiecas uz gadījumiem, kad bez personas piekrišanas tiek izplatīti privāti attēli, izmantoti viltoti materiāli vai ar to izplatīšanu tiek draudēts, radot psiholoģisku spiedienu un kaitējumu.”

Kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību personu interesēm un tādu valsts reakciju uz kaitīgām darbībām, kas sekmēs šādu likumpārkāpumu prevenciju.

Atbilstoši grozījumu KL anotācijai “intīma rakstura materiālu izplatīšana bez piekrišanas ir seksuāla satura vai kailuma attēlu un video publiskošana bez attēlā vai video redzamās personas nepārprotamas atļaujas”.

Šādi materiāli bieži tiek uzņemti brīvprātīgi, piemēram, romantisku attiecību laikā, bet vēlāk, pēc šķiršanās, tiek izmantoti atriebības nolūkā, kā arī lai pazemotu, iebiedētu vai kontrolētu otru cilvēku, teikts anotācijā.

Anotācijā uzsvērts, ka piekrišana šādu materiālu uzņemšanai nenozīmē piekrišanu šādu materiālu izplatīšanai:

“Publicējot intīma rakstura materiālus bez personas piekrišanas, būtiski tiek aizskarta šīs personas cieņa, gods, reputācija un tiesības uz privātumu, kas var radīt neatgriezenisku kaitējumu, tostarp emocionālu (trauksme, depresija, pašnāvība), sociālu (atstumtība, reputācijas bojājums) un profesionālu (karjeras problēmas).

Līdz šim KL tikai daļēji aptvēra šādus gadījumus, jo tajā, piemēram, bija un ir paredzēta atbildība par neslavas celšanu (KL 157. pants), nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem (KL 145. pants), taču šīs tiesību normas neaizsargāja personas pamattiesības un privātumu gadījumos, kad tiek izplatīti foto vai videoieraksti, kā arī digitālie atveidojumi, kas ir ģenerēti ar MI instrumentiem un attēlo personas seksuālas darbības vai kailumu,” paskaidrots anotācijā.

Turpmāk tiesiskais regulējums ļaus šādas darbības efektīvāk izmeklēt un vainīgās personas saukt pie atbildības.

Pagarināts noilguma termiņš smagiem noziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem

Izmaiņas veiktas arī KL 56. pantā “Kriminālatbildības noilgums”, kurā pagarināts noilguma termiņš no 20 uz 35 gadiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgu personu tikumību un dzimumneaizskaramību, tostarp piespiedu abortiem un smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Vienlaikus noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu, noilguma termiņš pagarināts no 30 uz 40 gadiem.

“Tas nozīmē, ka cietušajiem ir plašākas iespējas panākt taisnīgumu arī tad, ja noziegums atklājas pēc ilgāka laika,” paskaidro TM.

Kā grozījumu pieņemšanas gaitā Saeimas Juridiskā komisijas sēdē norādījusi TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe-Dzintare, arī Eiropas Padomes Lansarotes komitejā vismaz pēdējos trīs gadus intensīvi tiek diskutēts par noilguma termiņu smagiem noziegumiem pret bērniem:

“Pētījumi liecina, ka gadījumos, kad dzimumnoziegums ir pastrādāts pret bērnu, šo pāridarījumu persona ir gatava atklāt apmēram 50–52 gadu vecumā. Līdz šim KL noteiktais noilguma termiņš nesasniedza minēto vecumu.”

Vienlaikus I. Aizupe-Dzintare informēja, ka Lansarotes konvencijas dalībvalstu viedokļi joprojām dalās, arī valstu pieredze ir dažāda, piemēram, ir valstis, kuras atsakās no noilguma šajos noziegumos vispār.”

Latvijā pašlaik ieviesta noilguma termiņa smagiem noziegumiem pret bērniem pagarināšana, nevis atteikšanos no tā.

Pastiprināta aizsardzība pret cilvēku tirdzniecību un kriminālatbildība par cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu

Kā norāda TM, grozījumi KL paplašinājuši cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienu. Līdzās jau ietvertajai personas iesaistīšanai prostitūcijā vai seksuālai izmantošanai, piespiedu darbam un turēšanai verdzībā turpmāk KL skaidri ietverta arī atbildība par personas izmantošanu surogācijā, piespiedu laulībā un nelegālā adopcijā: “Vienlaikus precizēts, ka cilvēku tirdzniecība ietver ne tikai personas savervēšanu vai pārvadāšanu, bet arī apzinātu personas nogādāšanu ekspluatācijas nolūkā.”

Vienlaikus KL ir papildināts ar jaunu 154.³ pantu “Cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošana”, nosakot, ka:

• par apzinātu cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu, ja nav šā likuma 164. panta (Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana) otrajā daļā un 280. panta (Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana) otrajā daļā paredzētā nozieguma pazīmju, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu;
• par iepriekš minēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts pret nepilngadīgo, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Proti, turpmāk kriminālatbildība varēs iestāties arī personai, kura saņem jebkāda veida pakalpojumu, apzinoties, ka attiecīgo pakalpojumu sniedz cilvēku tirdzniecībā izmantota persona, iepriekš paskaidrojusi TM Krimināltiesību departamenta direktora vietniece vispārējos jautājumos Kristiāna Kalniņa.

Ieviesta kriminālatbildība par krāpšanu, uzdodoties par amatpersonu, iestādes vai uzņēmuma pārstāvi

Turpmāk KL paredz kriminālatbildību par krāpšanu, personai uzdodoties par valsts amatpersonu, iestādes vai uzņēmuma darbinieku.

Atbilstoši TM sniegtajai informācijai šādi krāpšanas gadījumi pēdējos gados kļuvuši īpaši izplatīti un to īstenošanā tiek izmantota sabiedrības uzticība valsts iestādēm un to darbiniekiem: “Izmaiņas stiprina cilvēku aizsardzību un palīdz mazināt šādu noziegumu izplatību.”

Turpmāk Krimināllikums aizsargā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekus

KL 269. pants “Uzbrukums varas pārstāvim, citai valsts amatpersonai un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvim” turpmāk paredz kriminālatbildību arī par uzbrukumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvim, nodrošinot darbiniekiem aizsardzību amata pienākumu izpildes laikā.

“Ņemot vērā pieaugošo vardarbības gadījumu skaitu pret NMPD darbiniekiem, likums nodrošinās tiem līdzvērtīgu aizsardzību citiem varas pārstāvjiem, piemēram, policijas darbiniekiem un ugunsdzēsējiem,” norāda TM.

Līdz šim KL 269. pants neattiecās uz NMPD darbiniekiem.

Bargāki sodi par mantas nobēdzināšanu un informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšanu

Grozījumi KL ievieš bargākus sodus KL 220. pantā “Mantas nobēdzināšana” un KL 245. pantā “Informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšana”.

Ieviesta kriminālatbildība par kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšanu bruņota konflikta laikā

Grozījumi papildina KL ar jaunu 78.¹ pantu “Kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšana bruņota konflikta laikā”, nosakot, ka par tādu vērtību, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai nacionālajiem tiesību aktiem atzītas par pastiprinātā aizsardzībā esošām kultūras vērtībām vai par kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļu, apdraudēšanu, tas ir, šīs vērtības padarīšanu par uzbrukuma objektu vai par šīs vērtības vai tās tuvākās apkārtnes izmantošanu militāru darbību atbalstam, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.

Vienlaikus precizēts arī KL 79. pants, kas paredz atbildību par kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu, bojāšanu un sagrābšanu.

Personu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, varēs iesaistīt ne tikai probācijas programmās

Ar grozījumiem precizēts KL 58.¹ panta ceturtās daļas 3. punkts, kas turpmāk paredz, ka, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai ar tās piekrišanu var uzlikt par pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties šīs iestādes noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem.

Līdz šim, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai ar viņas piekrišanu varēja uzlikt par pienākumu periodiski ierasties soda izpildes iestādē un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar soda izpildes iestādes norādījumiem.

“Iepriekš nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu Valsts probācijas dienests (VPD) varēja iesaistīt tikai probācijas programmās, kas sašaurināja iespējas personu iesaistīt arī citos pasākumos. Proti, dalība probācijas programmā bija tikai viens no pienākumiem, kuru probācijas klientam varēja noteikt VPD amatpersonas,” iepriekš norādījusi I. Aizupe-Dzintare.

Ņemot vērā, ka VPD īsteno arī citus sociālās korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus, piedāvātās izmaiņas, kas paplašina VPD iespējas personu iesaistīt dažādos pasākumos, tika atbalstītas.

Ieviesta iespēja samazināt piespriesto sodu, ja persona sniedz palīdzību citas notiesātās personas meklēšanā

Ar grozījumiem papildināts arī KL 60. pantu, nosakot: ja notiesātais ir palīdzējis atrast meklēšanā esošu personu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, tiesa turpmāk var samazināt spriedumā noteikto sodu, bet piespriesto mūža ieslodzījumu aizstāt ar brīvības atņemšanu uz 20 gadiem.

Saskaņā ar Valsts policijas norādīto informāciju grozījumu pieņemšanas gaitā likumsargi konstatējuši vairākus gadījumus, kad notiesātā persona paudusi gatavību sadarboties un sniegt informāciju, kas palīdzētu aizturēt meklēšanā izsludinātu citu notiesātu personu.

Vienlaikus par šādas informācijas sniegšanu persona vēlējusies, lai viņai piespriestais brīvības atņemšanas sods tiktu samazināts, pamatojoties uz KL 60. pantu.

Saskaņā ar I. Aizupes-Dzintares norādīto iepriekš personas meklēšana netika uzskatīta par palīdzības sniegšanu nozieguma atklāšanā atbilstoši KL 60. pantam, jo noziedzīgs nodarījums faktiski ir atklāts: “Līdz ar to KL nebija paredzēta iespēja samazināt personai piespriesto sodu, ja tā sniegusi palīdzību citas notiesātās personas meklēšanā.”

Ar visām izmaiņām Krimināllikumā, kas stājušās spēkā 2026. gada 16. aprīlī, var iepazīties šeit.