Rosina pagarināt noilgumu dzimumnoziegumu lietās un noteikt sodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu

Pētījumos secināts, ka noziegumi, kas vērsti pret nepilngadīgas personas tikumību un  dzimumneaizskaramību, rada ilgstošas fiziskas, psiholoģiskas un emocionālas sekas, tādēļ cietušajiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai sāktu runāt par savu traumatisko pieredzi. Vidējais vecums, kad cietušie ir gatavi atklāt pagātnē piedzīvoto vardarbīgo pieredzi un izvirzīt apsūdzības, ir aptuveni 52 gadi.1 Taču var gadīties, ka brīdī, kad cietušais ir gatavs rīkoties, panākt taisnīgumu liedz normatīvais regulējums, proti, iestājies noilgums vainīgās personas saukšanai pie kriminālatbildības.

Noilguma piemērošanā nozīme ir tam, cik smags noziegums izdarīts

Latvijā kriminālatbildības noilgums par izdarītu noziedzīgu nodarījumu var iestāties, taču to, vai un kad tas iestāsies, nosaka, ņemot vērā, kā konkrētais noziedzīgais nodarījums tiek klasificēts un kāds sods par to ir paredzēts.

Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija ir iekļauta Krimināllikuma 7. pantā, saskaņā ar kuru noziedzīgi nodarījumi tiek iedalīti atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam:

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids;
• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem;
• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem;
• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 159. panta trešo daļu personas, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, izvarošana uzskatāma par sevišķi smagu noziegumu, jo par to paredzēts sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem.

Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 162.¹ panta pirmo daļu sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās vai šādas personas pamudināšana tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības vai stāties dzimumattiecībās, izmantojot informācijas vai komunikācijas tehnoloģijas vai citu saziņas veidu, ja to izdarījusi pilngadīga persona, atzīstama par smagu noziegumu, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

Kādi ir kriminālatbildības noilguma termiņi

Krimināllikuma 56. pants regulē kriminālatbildības noilgumu un paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:

• divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
• pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
• piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu;
• divdesmit gadi no dienas, kad noziedzīgajā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kuri saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Savukārt par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, lemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas vai no dienas, kad noziegumā, kas vērsts pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pagājuši trīsdesmit gadi.

Ko ņem vērā, aprēķinot noilgumu

Noilguma termiņu aprēķina no:

• dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums, vai,
• no dienas, kad cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, 

līdz:

• apsūdzības izsniegšanai vai
• oficiālā izdošanas lūguma paziņošanai apsūdzētajam, ja apsūdzētais uzturas citā valstī un ir izsludināta viņa meklēšana. 

Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz noilguma termiņa izbeigšanās brīdim persona, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šajā gadījumā noilguma laiku, kas paredzēts par smagāko izdarīto noziedzīgo nodarījumu, sāk skaitīt no jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža.

Ja persona ir izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījusies genocīdā (skat. Krimināllikuma IX nodaļu), tad kriminālatbildības noilgums neiestājas un persona ir sodāma neatkarīgi no šī nozieguma izdarīšanas laika.

Rosina pagarināt noilguma termiņu, ja spēkā esošais regulējums nenodrošina taisnīgumu cietušajiem

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgajā nodarījumā, kurš vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar kuru nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.

Tieslietu ministrija ir uzsvērusi, ka starptautiskās tiesību normas, tostarp Apvienoto Nāciju organizācijas Bērnu tiesību konvencija, noteic valstij pienākumu nodrošināt bērniem efektīvu aizsardzību un piekļuvi taisnīgumam, taču, tā kā vardarbības sekas var tikt atklātas tikai vēlāk pieaugušā vecumā, Krimināllikuma regulējums var nesasniegt mērķi, proti, nodrošināt taisnīgumu vardarbības upuriem.

Lai smagi nepilngadīgās personas aizskāruma gadījumi nepaliktu nesodīti, Tieslietu ministrija ir rosinājusi grozīt Krimināllikuma 56. panta 1.¹ daļu, paredzot, ka noziegumos pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību noilguma termiņš ir 35 gadi pēc cietušā pilngadības sasniegšanas (līdzšinējo 20 gadu vietā).

Attiecīgi rosināts arī no 30 uz 40 gadiem pagarināt noilguma termiņu noziegumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu (Krimināllikuma 56. panta ceturtā daļa).

Vienlaikus ministrija uzsvērusi: diskutējot par Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību regulējumu, visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir paudušas atbalstu noilguma pagarināšanai šādos noziegumos. Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2025. gada 14. septembra rezolūcijā un ziņojumā uzsvērts, ka noilgums seksuāliem noziegumiem pret nepilngadīgajiem būtu atceļams, tādēļ arī Tieslietu ministrijas ieskatā jāapsver iespēja vispār atcelt noilgumu noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgu personu tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī atteikties no noilguma par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu.

Plānots paplašināt cilvēku tirdzniecības jēdzienu un noteikt kriminālsodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas

Līdztekus noilguma termiņu pagarināšanas iecerēm Saeimā tiek izskatīti arī citi Krimināllikuma grozījumi, kas:

• paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu un noteikt kriminālatbildību par attēla, videoieraksta vai cita līdzīga materiāla, kurā atspoguļots citas personas seksuālas darbības vai ķermeņa intīmās daļas, publiskošanu vai nodošanu citai personai. Plānotais regulējums aptver arī gadījumus, kuros intīma rakstura materiāls radīts mākslīgi, tostarp izmantojot attēlu apstrādes programmatūru vai mākslīgā intelekta rīkus. Likumprojekts paredz, ka par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Turklāt plānots, ka atbildība iestāsies arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem;

• precizēt cilvēku tirdzniecības ekspluatācijas jēdzienu: līdzās jau ietvertajai personas iesaistīšanai prostitūcijā vai seksuālai izmantošanai, piespiedu darbam un turēšanai verdzībā skaidri ietvert arī atbildību par personas izmantošanu surogācijai, piespiedu laulībai un nelegālai adopcijai, kā arī noteikt, ka cilvēku tirdzniecība ir ne tikai personas savervēšana vai pārvadāšana, bet arī apzināta personas aizvešana ekspluatācijas nolūkā, kas līdz šim normatīvajā regulējumā nebija pietiekami precīzi formulēta.

Minētie grozījumi Krimināllikumā atbalstīti otrajā lasījumā, bet, lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāizskata vēl trešajā lasījumā.

1 Plašāk skat.: Spröber, N., Schneider, T., Rassenhofer, M. et al. Child sexual abuse in religiously affiliated and secular institutions: a retrospective descriptive analysis of data provided by victims in a government-sponsored reappraisal program in Germany. BMC Public Health 14, 282 (2014). Pieejams: https://doi.org/10.1186/1471-2458-14-282.