1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena, kad vēl vairāk tiek aktualizēti bērnu labklājības jautājumi. Diemžēl tie skar arī bērnu noziedzību un pret bērniem vērsto noziedzību, kas, kā apliecina dati, Latvijā joprojām ir aktuāla problēma. Bērniem draudzīga tiesiskuma veidošana ir viena no galvenajām Tieslietu ministrijas prioritātēm 2025. gadā.
Iekšlietu ministrijas sagatavotajā pārskatā par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2024. gadā norādīts, ka pērn ievērojami samazinājies to nepilngadīgo personu skaits, pret kurām uzsākts administratīvā pārkāpuma process (6780 personām – 2023. gadā, 4403 personām – 2024. gadā). Vienlaikus ne tik straujš samazinājums vērojams pret nepilngadīgām personām uzsākto procesu skaitā (8208 uzsāktie procesi 2023. gadā, 7347 uzsāktie procesi 2024. gadā).
Dati liecina, ka apcietināto un notiesāto nepilngadīgo skaita dinamika pērn saglabājusies diezgan stabila. Norādīts, ka nepilngadīgo ieslodzīto rādītāji pēdējo gadu laikā saglabājušies 1% robežās no ieslodzīto kopskaita. Analizējot datus, secināts, ka ir tendence pieaugt nepilngadīgajiem notiesātajiem konstatētā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskam.
Arī noziedzīgajos nodarījumos cietušo bērnu skaits pērn nav būtiski mazinājies. Taču 2024. gadā sarucis uzsākto administratīvo pārkāpumu procesu skaits personām par bērnu tiesību pārkāpšanu (2024. gadā – 3827, 2023. gadā – 3989).
Ziņojumā norādīts, ka pērn samazinājies uzsākto administratīvā pārkāpuma procesu skaits par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Taču pieaudzis uzsākto procesu skaits par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kā arī par bērna uzraudzīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību un aizsardzību no iespējamajiem bērna dzīvības un veselības apdraudējumiem.
2025. gada 13. maijā stājās spēkā Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāns 2025.–2027. gadam.
Saskaņā ar plānu jau šogad paredzēts veikt vairākas izmaiņas bērnu aizsardzības jomā. Tā, piemēram, iecerēts grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā iekļauto regulējumu par pašvaldību profilakses darbu ar bērniem. Plānots pārskatīt šajā pantā uzskaitītos gadījumus un to secību, kad pašvaldībai ir jāuzsāk atbalsta sniegšana bērnam un tā ģimenei, panākot, ka šis darbs primāri tiek uzsākts, kad bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumu, bet situācija ģimenē vai citi apstākļi var novest līdz prettiesiskai bērna rīcībai. Līdz ar to varētu tikt mainīta pieeja darbam ar bērnu un viņa ģimeni, par prioritāti izvirzot atbalsta sniegšanu ģimenei, nevis bērna uzvedības sociālo korekciju.
Tāpat jau no šī gada nepilngadīgos notiesātos plānots iesaistīt uzvedības korekcijas programmā “Domas. Atbildība. Rīcība”. Paredzēts, ka ik gadu 15 notiesātie šīs programmas ietvaros tiks motivēti un apmācīti domāt un rīkoties ar atbildības izjūtu, stimulējot morālā sprieduma attīstību, mazinot agresiju un izmantojot savstarpējās palīdzības pieeju. Vēl paredzēts, ka ik gadu 15 nepilngadīgie notiesātie no 13 gadu vecuma, kuri cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, kā arī kuriem ir psihiskās veselības traucējumi, varēs piedalīties sociālās uzvedības korekcijas programmā “Racionalitāte un resocializācija 2”, lai iemācītos prasmes un vērtības, kas koriģē antisociālu uzvedību un ir nepieciešamas prosociālas kompetences veicināšanai.
Savukārt turpmākajā plānošanās periodā iecerēts izstrādāt rīcības modeli darbam ar bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu un ir veikuši smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi sniedzot iespēju šiem bērniem piemērot uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.
Paredzēts arī likvidēt audzinošo piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Tā vietā augsta riska bērniem un jauniešiem plānots izveidot “Bērnu un jauniešu drošās mājas”, kas tiktu integrētas audzinošo piespiedu līdzekļu sistēmā, nodrošinot uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstošu audzinošo piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Vēl plānots pilnveidot audzinošo piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību bērniem kriminālprocesā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un tā vietā piemērojot audzinošos piespiedu līdzekļus un citus atbalsta pasākumus.
Iecerēts arī pilnveidot kriminālsodu izpildi bērniem, tajā izmantojot bērnu vecumposmam atbilstošus instrumentus un darba metodes. Izmaiņas tiktu īstenotas audzinošā piespiedu līdzekļa – probācijas novērošanas – ietvaros.
Tāpat plānots Latvijas reģionos ieviest starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” filiāles, reizi gadā atverot jaunu filiāli.
Īstenojot visas plānā iekļautās darbības, paredzams, ka samazināsies bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem (no 664 bērniem 2024. gadā līdz 412 bērniem 2027. gadā), tāpat mazināsies bērnu izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars pret visiem noziedzīgajiem nodarījumiem (no 1,9% 2024. gadā līdz 1,5% 2027. gadā), nepilngadīgo personu, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, īpatsvars pret visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus (no 4,7% 2024. gadā līdz 4,5% 2027. gadā), kā arī notiesāto nepilngadīgo skaits (no 118 bērniem 2024. gadā līdz 114 bērniem 2027. gadā).
uzziņai1. jūnijs lielā daļā pasaules tiek atzīmēts kā Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena. ANO Bērnu tiesību konvencija tika pieņemta 1989. gada 20. novembrī un ir visplašāk ratificētais cilvēktiesību līgums vēsturē. Tai ir pievienojušās 196 valstis. Kopš 1992. gada 14. maija konvencija ir saistoša arī Latvijai. Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku: tādējādi tika atzīts, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām. Konvencija pasludināja vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu – bērnu interešu prioritātes principu, kurš jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistītu jautājumu. Konvencijas 3. pants nosaka – visās darbībās saistībā ar bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. 1998. gada 19. jūnijā, Saeima pieņēma Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Viens no tā uzdevumiem ir noteikt bērna tiesības un brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Plašāk par tēmu >> Laika gaitā izpratne par bērnu tiesību aizsardzību ir nemitīgi attīstījusies. Kopš spēkā stāšanās 1998. gada 22. jūlijā Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikts 41 grozījums. Uz tā pamata ir izdoti 30 šobrīd spēkā esoši Ministru kabineta noteikumi. Likumam ir pievienotas 27 Augstākās tiesas atziņas un viens Satversmes tiesas spriedums. (Šo informāciju viegli var atrast Bērnu tiesību aizsardzības likuma atvērumā portālā likumi.lv – atsevišķu pantu kreisajā pusē ir redzams svaru simbols, uz kura uzklikšķinot atvērsies informatīvs logs par lietām, kas izskatītas Augstākajā tiesā vai Satversmes tiesā un ir saistītas ar attiecīgo tiesību normu.) Plašāk par tēmu >>
|
