Sabiedriskais darbs kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis vai kriminālsods nepilngadīgajam

Kopš Latvijā ir likvidēta sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, ar bērniem un jauniešiem, kas veikuši noziedzīgas darbības un kuru pastrādātais noziedzīgais nodarījums neparedz ieslodzījumu, proti, ievietošanu Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ikdienā strādā Valsts probācijas dienests.  

Karīna Gromova, šobrīd Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte, dienestā strādā kopš 2007. gada. “Mani pirmie darba pienākumi dienestā bija saistīti ar sabiedriskā darba organizēšanu probācijas klientiem, kas, manuprāt, vienmēr ir ļoti interesanti. Tomēr no 2013. gada tiešie darba pienākumi ir saistībā ar dokumentiem, tostarp normatīvo aktu grozījumu sagatavošanu, procesu veiksmīgu un optimālu organizāciju audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – un sabiedriskā darba kā kriminālsoda izpildē. Strādājot ar probācijas klientiem, būtiski, lai tiktu izveidotas veiksmīgas struktūras un procesu shēmas darba organizācijai.”

Divu veidu sabiedriskais darbs

Valsts probācijas dienesta likumā kā viena no dienesta funkcijām noteikta kriminālsoda un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizācija gan pieaugušajiem, gan nepilngadīgajiem.  

Funkcijas izpildi precizē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 119 “Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – sabiedriskais darbs – izpildi” un MK noteikumi Nr. 711 “Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi”.

Savukārt atbilstoši likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 11. pantam bērnam par pienākumu var uzlikt veikt sabiedrisko darbu uz laiku no 10 līdz 40 stundām.

Tā ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, kurus bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā.  

Tātad ir divu veidu sabiedriskie darbi:

• kriminālsods, ko var piemērot gan nepilngadīgām, gan pilngadīgām personām;
• audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, kuru piemēro tikai nepilngadīgām personām vecumā no 11 līdz 18 gadiem par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem Krimināllikumā paredzēta kriminālatbildība.

Sabiedrisko darbu kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemēro tiesa vai tiesnesis vienpersoniski 10–40 stundu apmērā.

Ja nepilngadīgajam tiek piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs – un tas tiek izpildīts, bērns nenonāk kriminālsistēmā un viņam nebūs sodāmības.

Turpretī sabiedriskais darbs kā kriminālsods ir saistīts ar sodu sistēmu. To var piemērot tiesa vai noteikt prokurors ar prokurora priekšrakstu par sodu.

K. Gromova norāda, ka sabiedriskajam darbam kā kriminālsodam piemērojamo darba stundu skaits ir ievērojami lielāks: “Tās ir 40–280 darba stundas, taču ir gadījumi, kad, nosakot nepilngadīgajam galīgo sodu, tiek saskaitīti iepriekš pastrādātie noziedzīgie nodarījumi vai nolēmumi. Rezultātā maksimālais sabiedriskā darba stundu skaits arī nepilngadīgajai personai var būt pat 420 stundas.”

Gadījumā, ja sabiedriskā darba kā kriminālsoda izpildē nepilngadīgais pārkāpj noteikumus, Valsts probācijas dienests ir tiesīgs ar iesniegumu vērsties tiesā. Tādā gadījumā sabiedriskā darba kā kriminālsoda izpilde var tikt aizstāta ar stingrāku sodu – probācijas uzraudzību.

Vai bērnam par pastrādāto noziedzīgo nodarījumu būs piemērojams kriminālsods vai tikai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs –, vērtē soda piemērotājs, respektīvi, prokurors vai tiesa.

“Nosakot sabiedrisko darbu kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiek risinātas bērna problēmas, kā arī dota iespēja izvairīties no kriminālās vēstures. Tas ir būtiski,” uzsver Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Par kādiem pārkāpumiem un cik bieži nepilngadīgajiem piemēro sabiedrisko darbu

K. Gromova zina teikt, ka visbiežāk nepilngadīgie nonāk tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā bez tiesībām, noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar neatļauto vielu glabāšanu, realizēšanu vai lietošanu, vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un huligānismu.

Valsts probācijas dienestā visvairāk nonāk bērni, kuriem sabiedriskais darbs ticis piemērots kā kriminālsods. Savukārt sabiedriskais darbs kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem tiek piemērots salīdzinoši reti. Tomēr, kā akcentē Valsts probācijas dienesta amatpersona, labā ziņa ir tā, ka nepilngadīgo skaits, kas tiek iesaistīti sabiedriskā darba izpildē, ar katru gadu samazinās.

“Mūsdienās darbs ar bērniem tiek organizēts citādā veidā ar mērķi pēc iespējas atturēt viņu nonākšanu un palikšanu kriminālsistēmā uz ilgu laiku,” klāsta K. Gromova.

Sabiedriskā darba piemērošana nepilngadīgām personām

Avots: Valsts probācijas dienests.

Vecāku klātbūtne ir obligāta

Normatīvie akti noteic, ka uz pirmo sarunu nepilngadīgais Valsts probācijas dienestā ierodas kopā ar likumisko pārstāvi. 

“Ierasties Valsts probācijas dienestā pie svešas personas un vēlreiz atcerēties un izstāstīt notikušo – tas nemaz nav tik viegli. Likumiskā pārstāvja klātbūtne, ierodoties Valsts probācijas dienestā uz sabiedriskā darba izpildi, bērnam ir papildu motivācija. Arī vecāki nereti ir satraukušies par esošo situāciju un vēlas noskaidrot turpmākās darbības. Pirmajā tikšanās reizē tas tiek pārrunāts un izskaidrots. Likumiskie pārstāvji var arī atnākt kopā ar bērnu uz sabiedriskā darba izpildes vietu, lai iepazītos ar darba devēju un redzētu konkrēto darbavietu. Valsts probācijas dienests atbalsta likumisko pārstāvju iesaistīšanos, jo vecāki var sekmēt sabiedriskā darba izpildi, kaut vai no rīta bērnu pamodinot un atgādinot, ka jāierodas darbavietā un atbilstoši grafikam jāveic sabiedriskā darba pienākumi.”

K. Gromova uzsver arī pirmās sarunas ar nepilngadīgo nozīmi. Valsts probācijas dienesta amatpersona tajā uzklausa un pēc noteiktiem kritērijiem izvērtē bērnu, lai piemeklētu viņam atbilstošāko darba devēju un veicamo sabiedrisko darbu. Sarunai jābūt motivējošai. “Tajā tiek noskaidrota ne vien bērna pagātne un tas, kāda pārkāpuma dēļ viņš ir nonācis Valsts probācijas dienestā, bet arī intereses, prasmes, hobiji. Bērnam tiek izskaidrots, ka viņa darbs dos labumu sabiedrībai.”

“Ja izdodas piemeklēt īsto darba devēju, var panākt ļoti daudz. Tomēr iespēja pašam izvēlēties sabiedrisko darbu nepilngadīgajam netiek dota,” stāsta dienesta speciāliste. Viņa piebilst, ka ir vairāki pozitīvi gadījumi, kad sabiedriskā darba izpilde devusi iespēju bērnam vai jaunietim pārdomāt līdzšinējo dzīvi, saskatīt jaunas un labas lietas savā apkārtnē un varbūt pat iegūt vēl vienu hobiju.

Raidierakstā dzirdēsiet arī par to, kā notiek darba devēju piesaiste sabiedriskā darba izpildē, bērniem uzdoto sabiedrisko darbu daudzveidību un padarītā novērtēšanu.