No uzdotā jautājuma nav skaidrs, vai runa ir par kaimiņa veiktu videonovērošanu vai kaut ko citu, turklāt arī nav saprotams, kā cilvēks zina, ka tiek filmēts. Pieņemot, ka runa ir par kaimiņa veiktu videonovērošanu, tad, ja persona uzskata, ka tiek filmēta savā privātīpašumā, vispirms jāvērtē – vai filmēšana vispār reāli notiek, kāds ir kameras redzeslauks un vai attēla fiksācija notiek ārpus tās personas īpašuma, kurai šī kamera pieder. Tas, ka uz kaimiņa ēkas ir redzama videonovērošanas kamera, vēl nenozīmē, ka tā filmē arī blakus īpašumu. Kamēr nav pārliecinošu pierādījumu, ka tiek fiksēts arī citas personas īpašums, nevar runāt par datu aizsardzības pārkāpumu. Sākumā būtu vērtīgi vērsties pie kaimiņa un pavaicāt, vai vispār tiek veikta videonovērošana: ja tāda notiek, tad jānoskaidro, cik liels ir tās tvērums. 

Ja persona sava īpašuma aizsardzībai ir izvēlējusies ierīkot videonovērošanu un to veic tikai privātām vajadzībām un tikai savā īpašumā, tad šajā situācijā Vispārīgā datu aizsardzības regula nebūs saistoša. Savukārt, ja kameras redzeslauks paplašinās ārpus šīm robežām – piemēram, uz kaimiņa pagalmu, terasi vai logiem – un tiek fiksēta identificējama persona, tad šāda rīcība jau var tikt uzskatīta par personas datu apstrādi. Šādā gadījumā personai, kas jūtas aizskarta, ir tiesības lūgt skaidrojumu kameras īpašniekam, kā arī vērsties Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu, pievienojot pēc iespējas vairāk faktu un pierādījumu. 

Jebkura šāda situācija ir individuāli izvērtējama, un tikai pēc faktu noskaidrošanas iespējams spriest, vai tiešām ir noticis pārkāpums. Tāpēc ieteicams pirms jebkādas tālākas rīcības vispirms mēģināt komunicēt ar kameras īpašnieku, noskaidrojot, kur un kā kamera filmē un kādam mērķim tā uzstādīta. Tikai pēc tam, ja rodas aizdomas par personas tiesību pārkāpumu, var vērsties DVI. Kā pieredze rāda, šādas situācijas visātrāk var atrisināt, izrunājoties un vienojoties ar kaimiņu. Vienlaikus jānorāda, ka bieži šo situāciju pamatā ir kaimiņu ieilgušās domstarpības par dažādiem jautājumiem, un šīs problēmas DVI ne spēj, ne ir kompetenta risināt. 

Ja tomēr filmēšana notiek citādi, piemērām, slepeni ierīkojot kameru personas nekustamajā īpašumā vai ierakstot sarunas, tad saskaņā ar Satversmes 96. pantu persona var vērsties tiesā pret filmētāju par privātuma aizskārumu. Šobrīd privātuma aizsardzība izriet no Satversmes, un tas ir tiesiskais pamats, lai vērstos tiesā. No pārkāpēja var prasīt arī mantisko kompensāciju.