Vispārīgās datu aizsardzības regulas1 17. pants “Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)” paredz, ka datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem (17. panta 1. punkts):
- personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;
- datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;
- datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav svarīgāka leģitīma pamata, vai datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;
- personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;
- personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;
- personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.
Ja pārzinis ir publiskojis personas datus un tā pienākums ir minētos personas datus dzēst, pārzinis, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un tās piemērošanas izmaksas, veic saprātīgus pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus, lai informētu pārziņus, kuri veic personas datu apstrādi, ka datu subjekts ir pieprasījis, lai minētie pārziņi dzēstu visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumus (17. panta 2. punkts).
Iepriekš minētais (17. panta 1. un 2. punkts) nav piemērojams, ja apstrāde ir nepieciešama:
- lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;
- lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;
- pamatojoties uz sabiedrības interesēm, sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;
- arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 17. panta 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus;
- lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.
Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanā var uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju vai Eiropas Savienības akta spēkā esamību. EST neiztiesā pamatlietu, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstoši EST nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma.
Lietas būtība
Divi ieguldījumu sabiedrību grupas vadītāji prasīja Google no meklēšanas rezultātiem, kas iegūti, ievadot viņu personvārdus, atsaistīt atsauces uz noteiktiem rakstiem, kuros kritiski atspoguļots šīs sabiedrību grupas ieguldījumu modelis. Minētās personas norādīja, ka šajos rakstos esot ietverti nepatiesi apgalvojumi.
Tāpat personas lūdza Google, lai no rezultātu saraksta, kas iegūts, ievadot viņu personvārdus, tiktu izņemtas viņu fotogrāfijas sīktēlu (thumbnails) formā. Šajā sarakstā bija attēloti tikai sīktēli bez piesaistītajā interneta vietnē publicēto fotogrāfiju konteksta elementiem (parādot sīktēlus, fotogrāfiju sākotnējās publikācijas konteksts nebija ne norādīts, ne citādi uzzināms).
Google šos lūgumus atteicās apmierināt, atsaucoties uz profesionālo kontekstu, kurā iekļaujas aplūkotie raksti un fotogrāfijas, un norādīja, ka tai nav zināms, vai šajos rakstos ietvertā informācija ir vai nav patiesa.
Vācijas Federālā Augstākā tiesa, kas izskata personu prasību pret Google, vērsās EST ar lūgumu sniegt skaidrojumu.
Personas datu aizsardzība ir pārāka par interneta lietotāju tiesībām, bet jāvērtē samērīgums
EST vērsa uzmanību2, ka tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūtas un tās ir aplūkojamas saistībā ar to funkciju sabiedrībā, un ir jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām atbilstoši samērīguma principam, norādot, ka Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir skaidri paredzēts, ka tiesības uz dzēšanu ir izslēgtas, ja apstrāde ir nepieciešama tiesību uz informāciju izmantošanai.
Datu subjekta tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību principā ir pārākas par potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesībām piekļūt attiecīgajai informācijai. Šis samērs tomēr var būt atkarīgs no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem, tostarp informācijas rakstura un tā, cik šī informācija ir sensitīva saistībā ar datu subjekta privāto dzīvi, kā arī no sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju, kura var atšķirties, ņemot vērā attiecīgā subjekta lomu sabiedriskajā dzīvē.
Tomēr tiesības uz vārda brīvību un informāciju nevar tikt ņemtas vērā, ja vismaz ievērojama daļa no atsaucēs piesaistītajā saturā ietvertās informācijas izrādās nepatiesa.
Personai jāpierāda informācijas nepatiesums
Attiecībā uz gadījumu, kad tiek pieprasīta atsaistīšana meklētājprogrammā, pamatojoties uz norādītā satura nepatiesumu, EST norādīja, ka:
- Personai, kura pieprasa atsaistīšanu meklētājprogrammā, pamatojoties uz norādītā satura nepatiesumu, ir jāpierāda minētajā saturā ietvertās informācijas vai tādas šīs informācijas daļas klajš nepatiesums, kura nav maznozīmīga.
Tomēr, lai izvairītos, ka šai personai tiek uzlikts pārmērīgs slogs, kas varētu kaitēt tiesību uz atsaistīšanu efektivitātei, tai ir pienākums iesniegt tikai tādus pierādījumus, kurus no tās var saprātīgi prasīt. Tātad tai principā nevar prasīt, lai pirmstiesas posmā tā iesniegtu tiesas nolēmumu, kas, kaut arī tikai pagaidu noregulējuma veidā, pieņemts pret attiecīgās interneta vietnes redaktoru.
- Lai pārbaudītu, vai pēc atsaistīšanas lūguma saņemšanas attiecīgo saturu joprojām var iekļaut tā meklētājprogrammas sniegto meklējumu rezultātu sarakstā, pakalpojumu sniedzējam ir jābalstās uz visām iesaistītajām tiesībām un interesēm un jāņem vērā visi lietas apstākļi. Tomēr pakalpojumu sniedzējam nevar prasīt, lai tas minētā lūguma pamatotības noskaidrošanas nolūkā aktīvi piedalītos tādu faktisko apstākļu noskaidrošanā, kuriem atsaistīšanas lūgumā nav izklāstīts pamatojums.
Līdz ar to, ja atsaistīšanas lūguma iesniedzējs iesniedz atbilstošus un pietiekamus pierādījumus, ar kuriem var pamatot šo lūgumu un ar kuriem tiek pierādīts, ka piesaistītajā saturā ietvertā informācija ir acīmredzami nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāapmierina šis lūgums.
Īpaši tas attiecas uz gadījumu, kad minētā persona tam iesniedz tiesas nolēmumu ar attiecīgu konstatējumu. Savukārt, ja no atsaistīšanas pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem elementiem acīmredzami neizriet, ka piesaistītajā saturā ietvertā informācija ir nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma apmierināt šādu atsaistīšanas lūgumu, ja nav attiecīgā tiesas nolēmuma.
Tomēr lūguma iesniedzējam ir jābūt iespējai vērsties uzraudzības iestādē vai tiesu iestādē, lai tās varētu veikt nepieciešamās pārbaudes, un uzdot pārzinim veikt attiecīgos pasākumus. Šādā gadījumā meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāinformē interneta lietotāji par to, ka ir uzsākts administratīvais vai tiesas process saistībā ar satura iespējamo nepatiesumu, tiklīdz tas par to ir informēts.
Fotogrāfiju attēlošana sīktēlu (thumbnails) formā
Attiecībā uz fotogrāfiju attēlošanu sīktēlu (thumbnails) formā EST uzsvēra, ka gadījums, kad pēc meklēšanas, ievadot datu subjekta vārdu, tiek parādītas viņa fotogrāfijas sīktēlu veidā, var būt īpaši nopietna iejaukšanās šī subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.
EST norādīja, ka tad, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir iesniegts atsaistīšanas lūgums saistībā ar sīktēlu veidā attēlotām fotogrāfijām, tam ir jāpārbauda, vai attiecīgo fotogrāfiju parādīšana ir nepieciešama šajās fotogrāfijās potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesību uz informāciju izmantošanai. Šajā aspektā ieguldījums sabiedriski nozīmīgā diskusijā ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, izsverot konfliktējošās pamattiesības.
EST precizēja, ka konfliktējošās tiesības un intereses ir jāizsver atšķirīgi, ņemot vērā, vai runa ir par rakstiem ar fotogrāfijām, kas, ievietotas to sākotnējā kontekstā, ilustrē šajos rakstos sniegto informāciju un tajos pausto viedokli, vai runa ir par fotogrāfijām, kuras kā sīktēlus rezultātu sarakstā parāda meklētājprogramma ārpus konteksta, kurā tās publicētas sākotnējā interneta vietnē.
Saistībā ar izsvēršanu, kas veicama attiecībā uz sīktēlu formā parādītām fotogrāfijām, EST secināja, ka ir jāņem vērā šo fotogrāfiju informatīvā nozīme, neatkarīgi no konteksta, kādā tās tikušas publicētas interneta vietnē, no kuras tās izgūtas. Taču ir jāņem vērā visi teksta elementi, kuri šīm fotogrāfijām ir tieši pievienoti meklēšanas rezultātu sarakstā un kuri var viest skaidrību par fotogrāfiju informatīvo nozīmi.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
