2026. gada 1. janvārī pieaugs minimālo ienākumu mediāna. Tas nozīmē, ka palielināsies garantēto minimālo ienākumu, kā arī maznodrošinātas un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņi.
Saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību” garantēto minimālo ienākumu sliekšņi ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā.
Savukārt sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Tajā skaidrots, ka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem eiro no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata katru gadu, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu.
Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās drošības sistēmā ir diferencēti – 22%–80% apmērā no ienākumu mediānas.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) norādīto informāciju no 2026. gada 1. janvāra ienākumu mediāna sasniegs 850,02 eiro (2025. gadā – 754,74 eiro).
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 22% no ienākumu mediānas.
Līdz ar to, nākamgad pieaugot mediānai, pieaugs arī garantētie minimālie ienākumi. Proti, 2026. gadā tie būs 187 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (2025. gadā – 166 eiro), bet pārējām personām mājsaimniecībā – 131 eiro (2025. gadā – 116 eiro).
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka 50% apmērā no ienākumu mediānas.
2026. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 425 eiro (2025. gadā – 377 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 298 eiro (2025. gadā – 264 eiro).
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā palielinās līdz 680 eiro (2025. gadā – 604 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 476 eiro (2025. gadā – 423 eiro).
Maznodrošinātas mājsaimniecības minimālo ienākumu slieksni nosaka katra pašvaldība saistošajos noteikumos, un tas dažādās pašvaldībās atšķiras. Likumā paredzēts tikai maksimālais un minimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pamata sociālās palīdzības pabalsti ir:
Garantēto minimālo ienākumu pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” noteikts, ka GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Līdz ar to tā apmērs ir atkarīgs no individuālās situācijas.
Līdzīgi tiek aprēķināts materiālais atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Proti, tā aprēķinā tiek ņemtas vērā piemēram, dzīvokļa īres izmaksas, komunālie maksājumi u. c. izdevumi.
LM paskaidro, ka maznodrošinātas un trūcīgas mājsaimniecības statuss dod tiesības mājsaimniecībai saņemt pašvaldības noteiktos sociālās palīdzības pabalstus un valsts atvieglojumus.
Vienlaikus LM norāda: tas, ka mājsaimniecība ir saņēmusi maznodrošinātā statusu atbilstoši ienākumu līmenim, kāds noteikts konkrētajā pašvaldībā, nenozīmē, ka pašvaldība piemaksās vai tai ir pienākums piemaksāt kādu naudas summu, ja cilvēka ienākumi ir mazāki par noteikto summu.
Savukārt valsts maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm (personām) piedāvā atvieglojumus dažādās jomās. Piemēram, maznodrošinātas personas var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, samazinātu maksu par elektroenerģiju, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu līdz 90%, atbrīvojumu no tiesas izdevumu atmaksas u. c. Trūcīgas ģimenes papildus tam var saņemt arī atbrīvojumu no pacienta iemaksas veselības aprūpes iestādē, kā arī kompensējamo zāļu vai medicīnisko ierīču izdevumu pilnīgu atmaksu.
Labklājības ministrijas tīmekļvietnē ir pieejams pilns atvieglojumu saraksts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām).
Lai pieteiktos statusa un atbalsta piešķiršanai, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada oktobrī Latvijā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija 38 432 ģimenēm (personām). Savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 18 761.
Minimālo ienākumu sliekšņus piemēro, nosakot arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālās pensijas, kā arī pabalstus pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes (institūcijā, audžuģimenē vai pie aizbildņa) beigšanās.
Atvietojuma līmenis procentos citiem sociālā atbalsta veidiem:
Izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti; valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi pensijas vecuma personām; minimālo invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam.
Izmanto, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas; minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo invaliditātes pensiju personām ar invaliditāti kopš bērnības; minimālo pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas; pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
Izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Izmanto, nosakot vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes, kuram ir invaliditāte kopš bērnības.
Plānots, ka no nākamā gada mediānas vērtībai tiks piesaistīts bērna kopšanas pabalsts, kā arī atlīdzība par aizbildņa vai audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
No 2026. gada 1. janvāra bērna kopšanas pabalsta apmērs būs 35% no ienākumu mediānas, tādējādi nākamgad tas pieaugs no līdzšinējā 171 līdz 298 eiro mēnesī.
Apmēru – 35% no minimālo ienākumu mediānas – paredzēts noteikt arī atlīdzībai par aizbildņa pienākumu pildīšanu, līdz ar to tas pieaugs no pašreizējiem 54,07 līdz 298 eiro mēnesī.
Pēc līdzīga principa iecerēts noteikt atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piemērojot attiecīgu koeficientu par katru nākamo bērnu ģimenē.
Šobrīd atlīdzības apmērs par audžuģimenes pienākumu pildīšanu ir 171 eiro mēnesī, piemērojot koeficientu par divu vai trīs bērnu aprūpi.
|
Kas ir mediāna? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē skaidrots, ka mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotas rādītāju rindas vidū. Mediāna dala rindu divās vienādās daļās. Mediānu var aprēķināt jebkuram naudas rādītājam. Piemēram, ir trīs mājsaimniecības. Vienai ienākumi ir 1000, otrai – 500, trešajai – 100 eiro. Šādā gadījumā mediāna ir 500 eiro, jo šādi ienākumi ir mājsaimniecībai, kas atrodas tieši vidū. Savukārt, ja, piemēram, ir septiņas mājsaimniecības, tad mediānas rādītājs ir ceturtās mājsaimniecības ienākumi. Parasti darba samaksas rādītājiem mediānas vērtība ir mazāka par vidējo aritmētisko vērtību (vidējo darba samaksu). Minētajā piemērā vidējo ienākumu aprēķina, saskaitot visus mājsaimniecību ienākumus un izdalot ar to skaitu: 1000 + 500 + 100 = 1600 eiro : 3 = 533,33 eiro. Starpība starp mediānu un vidējo aritmētisko vērtību rāda darba ienākumu sadalījuma asimetriju. Ja sadalījums būtu pilnīgi simetrisks, tad mediāna un vidējais aritmētiskais būtu vienādi. CSP publicē aktuālo ienākumu mediānu līdz 1. februārim, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. Piemēram, 2026. gadā minimālo ienākumu līmeni rēķinās no 2023. gada minimālās ienākumu mediānas – 850,02 eiro. Avots: CSP tīmekļvietne un LV portāla publikācija “Kas ir mediāna un kur to izmanto”. |
