E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38035
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Mazbērniem nav pienākuma maksāt par vecvecākam piešķirto sociālo pakalpojumu

J
jautā:
15. janvārī, 2026
Raitis

Labdien! Mana mamma rūpējas par savu mammu (manu vecmammu), kurai jau ir tuvu 90 gadiem. Mammai tas sagādā ļoti lielas grūtības, jo viņai pašai ir smagas veselības problēmas, līdz ar to nav arī darba un pastāvīgu ienākumu. Mamma lūdza pašvaldības sociālajam dienestam nodrošināt vecmāmiņai pansionātu, jo viņai (manai mammai) nav līdzekļu, nav darba, viņas veselības stāvoklis neļauj strādāt. Turklāt nav arī piemērotu dzīves apstākļu – mammai nav piemērotas dzīvesvietas. Mammai arī ir trūcīgās personas statuss. Sociālais dienests šo procesu novilcina. Kā šāds process tiek regulēts? Vai pansionāts ir jānodrošina, kādos apstākļos, un vai man kā mazbērnam likums nosaka kādus pienākumus saistībā ar vecmāmiņas aprūpi? Es pats personīgi palīdzu mammai, bet man nav tik daudz finansiālo resursu, lai šo visu nokārtotu un apmaksātu pansionātu, kas tagad ir ļoti dārgs, un vienam cilvēkam gandrīz nav iespējams to segt ar vidējo algu. Paņemt pie sevis vecmammu es nevaru, jo nav vietas, kā arī esmu strādājošs cilvēks pilnas slodzes darbā (40 stundu nedēļa). Vai sociālais dienests šādā gadījumā var atteikt pansionāta nodrošināšanu? 

A
atbild:
Šodien
Labklājības ministrija
Elvīra Kursīte, Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Ja personai ir nepieciešami sociālie pakalpojumi, tai jāvēršas ar iesniegumu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.  

Sociālajā dienestā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz: 

  1. iesniegumu;
  2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas  pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus;
  3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumus vēlas saņemt personas ar garīga rakstura traucējumiem;
  4. dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija;
  5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

Sociālais dienests mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas veic šādas atbilstošas darbības: 

  1. izvērtē personas sociālo situāciju, ja nepieciešams, apmeklē personu dzīvesvietā vai atrašanās vietā un vienojas par sociālo problēmu, kuras risināšanai vajadzīgs atbalsts;
  2. veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtējumuun aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar ierobežotām pašaprūpes spējām atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 2. vai 3. pielikumā norādītajiem kritērijiem; 
  3. novērtē personas un tās apgādnieka (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekam) maksātspēju;
  4. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu.

Apgādnieks Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir laulātais, bērns vai vecāks. Ja apgādnieks ir atzīts par trūcīgu personu, tad viņš ir atbrīvots no samaksas par sociālo pakalpojumu un samaksā iesaistās pašvaldība. Mazbērniem nav pienākuma maksāt par piešķirto sociālo pakalpojumu.  

Plašāk par tēmu LV portāla publikācijās >>   

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 122 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas