Labdien! Mana mamma rūpējas par savu mammu (manu vecmammu), kurai jau ir tuvu 90 gadiem. Mammai tas sagādā ļoti lielas grūtības, jo viņai pašai ir smagas veselības problēmas, līdz ar to nav arī darba un pastāvīgu ienākumu. Mamma lūdza pašvaldības sociālajam dienestam nodrošināt vecmāmiņai pansionātu, jo viņai (manai mammai) nav līdzekļu, nav darba, viņas veselības stāvoklis neļauj strādāt. Turklāt nav arī piemērotu dzīves apstākļu – mammai nav piemērotas dzīvesvietas. Mammai arī ir trūcīgās personas statuss. Sociālais dienests šo procesu novilcina. Kā šāds process tiek regulēts? Vai pansionāts ir jānodrošina, kādos apstākļos, un vai man kā mazbērnam likums nosaka kādus pienākumus saistībā ar vecmāmiņas aprūpi? Es pats personīgi palīdzu mammai, bet man nav tik daudz finansiālo resursu, lai šo visu nokārtotu un apmaksātu pansionātu, kas tagad ir ļoti dārgs, un vienam cilvēkam gandrīz nav iespējams to segt ar vidējo algu. Paņemt pie sevis vecmammu es nevaru, jo nav vietas, kā arī esmu strādājošs cilvēks pilnas slodzes darbā (40 stundu nedēļa). Vai sociālais dienests šādā gadījumā var atteikt pansionāta nodrošināšanu?
Ja personai ir nepieciešami sociālie pakalpojumi, tai jāvēršas ar iesniegumu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Sociālajā dienestā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
Sociālais dienests mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas veic šādas atbilstošas darbības:
Apgādnieks Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir laulātais, bērns vai vecāks. Ja apgādnieks ir atzīts par trūcīgu personu, tad viņš ir atbrīvots no samaksas par sociālo pakalpojumu un samaksā iesaistās pašvaldība. Mazbērniem nav pienākuma maksāt par piešķirto sociālo pakalpojumu.
Plašāk par tēmu LV portāla publikācijās >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!