Labdien! Manai mātei ir demence, bet viņa kategoriski atsakās no jebkādas medicīniskās un sociālās palīdzības. Šobrīd viņa vēl var sevi minimāli aprūpēt, dzīvo viena. Visu mūžu viņai bijušas psihiskas problēmas, viņa vardarbīgi izturējās pret mani, viņas vienīgo meitu un vienīgo dzīvo radinieci. Sakiet, lūdzu, vai ir kāds likums, pēc kura mani var piespiest uzņemties mātes aprūpi, apmaksāt viņas uzturēšanos valsts pansionātā (ja viņa tur galu galā nonāks) vai kā citādi materiāli un nemateriāli nodrošināt viņas labbūtību? Jautājums nav par uzturlīdzekļu piedziņu, bet tieši par to, vai likums var uzlikt pienākumu aprūpēt ar demenci slimo māti, vai arī šīs rūpes uzņemsies Rīgas Sociālais dienests.
Ja personai ir smagi garīga rakstura traucējumi, iesakām vērsties pie personas ģimenes ārsta un psihiatra, lai noteiktu diagnozi un funkcionēšanas traucējumus. Ja sociālais dienests, izvērtējot personas fizisko un garīgo spēju līmeni, konstatēs, ka viņai ir 3. vai 4. aprūpes līmenis, persona būs tiesīga pieprasīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.
Personai ar smagiem un ļoti smagiem psihiska rakstura traucējumiem var tikt piešķirts valsts finansēts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā; personas apgādniekiem par to nav jāmaksā.
Ja persona atrodas pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, apgādniekam (šajā gadījumā – jums) jāsedz trūkstošā starpība līdz pilnai sociālā pakalpojuma cenai, ja pats klients no saviem ienākumiem un uzkrājumiem nevar pilnībā samaksāt par pakalpojumu. Tomēr pašvaldības ir tiesīgas noteikt arī labvēlīgākus samaksas nosacījumus. Līdz ar to par konkrēto gadījumu iesakām sazināties ar mātes dzīvesvietas sociālo dienestu.
Attiecībā uz pienākumu rūpēties par savu māti paskaidrojam: šāds pienākums izriet no Civillikuma 188. panta, kas noteic, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmā daļa paredz, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē apgādnieks ir laulātais, bērns vai vecāks.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
