Ievietojot tuvinieku pašvaldības sociālās aprūpes iestādē, katrā pašvaldībā ir atšķirīgi noteikumi par apgādniekiem piemērojamo samaksu. Kā aprēķina apgādnieka maksātspēju, un kādus ģimenes locekļus vērtē? Vai ņem vērā tikai apgādnieka ienākumus vai visu viņa mājsaimniecību? Mēs savam tēvam esam divas apgādnieces. Māsa ir 3. grupas invalīde ar ienākumiem, kas ir zemāki par trūcīgas personas līmeni. Vai maksa par sociālās aprūpes centru šādā gadījumā ir jādala solidāri, bet, ja kāds no apgādniekiem ir ar zemiem ienākumiem, tad viņa daļu maksā pašvaldība? Vai ir tiesiski uzlikt sociālās aprūpes iestādes pakalpojumus apmaksāt vienam apgādniekam un aicināt viņu vērsties tiesā pret otru apgādnieku, ņemot vērā, ka viņš ir trūcīgs un pašam ir nepieciešama palīdzība?
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmā daļa paredz, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Pašvaldība sociālā pakalpojuma apmaksā iesaistās tad, ja persona un/vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālo pakalpojumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 5. punktu, veicot samaksu par sociālo pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
1) par vienas personas ģimeni – 1,0;
2) par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.
Vērtējot apgādnieka maksātspēju, sociālajā dienestā aizpilda normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja persona atbilst trūcīgas mājsaimniecības statusam, tad sociālais dienests pieņem administratīvo aktu par personas atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam. Trūcīga persona tiek atbrīvota no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldībai atbilstoši savām finansiālajām iespējām ir tiesības noteikt personai citu (labvēlīgāku) samaksu par sociālo pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos (piemēram, noteikt augstāku ienākumu līmeni, kas paliek ģimenes rīcībā pēc pakalpojumu samaksas, atbrīvot no samaksas apgādniekus u. tml.). Tomēr arī šai kārtībai jāatbilst sociālo pakalpojumu samaksas principiem un katrā individuālā gadījumā jāpārbauda, kāds ienākumu apmērs paliek personas rīcībā.
Tādējādi par sociālo pakalpojumu samaksas nosacījumiem ir jāinteresējas konkrētās pašvaldības sociālajā dienestā. Pieņemto pašvaldības sociālā dienesta lēmumu personai ir tiesības apstrīdēt pašvaldības domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, bet pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
