Sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ir divas atšķirīgas sociālo pakalpojumu jomas profesijas, kurām noteiktas atšķirīgas profesionālās kvalifikācijas prasības un atšķirīgs darba pienākumu saturs. 

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto sociālais aprūpētājs sniedz sociālās aprūpes pakalpojumus, palīdzot nodrošināt personas ikdienas vajadzības, pašaprūpi un sociālo funkcionēšanu, bet sociālais rehabilitētājs plāno un īsteno sociālās rehabilitācijas pasākumus, motivē klientu, veicina sociālo prasmju attīstību un personas integrāciju sabiedrībā. 

Lai persona varētu strādāt par sociālo rehabilitētāju, tai jāatbilst profesijai noteiktajām kvalifikācijas prasībām, t. sk. jābūt iegūtai sociālā rehabilitētāja profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 42. pantā noteiktajam izglītības līmenim. 

Sociālais aprūpētājs var strādāt sociālā rehabilitētāja amatā, ja personai papildus sociālā aprūpētāja kvalifikācijai ir iegūta arī sociālā rehabilitētāja kvalifikācija. Ja personai ir tikai sociālā aprūpētāja kvalifikācija, tā nevar strādāt par sociālo rehabilitētāju, jo nav izpildītas konkrētā amata kvalifikācijas prasības. 

Praksē sociālais aprūpētājs sava darba ietvaros var veikt atsevišķus personas aktivizēšanas, atbalsta vai ikdienas prasmju uzturēšanas pasākumus, kas pēc būtības var būt saistīti ar sociālās rehabilitācijas mērķiem. Tomēr šādu pienākumu veikšana pati par sevi nenozīmē, ka persona ir tiesīga sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kā sociālais rehabilitētājs.