Labdien! 15.06. manam bērnam tika diagnosticēts diabēts – 1. tipa. Nogulējām slimnīcā, mani apmācīja durt. Bērnam ir stress saistībā ar to visu. Viņam ir seši gadi un deviņi mēneši. Ar 1. septembri sākas skolas gaitas. Slimiem ar 1DT bērniem kopšanu piešķir tikai līdz septiņu gadu vecumam. Ģimenes ārsts pateica, ka var dabūt asistenta pakalpojumu, bet pašvaldība asistentu piešķir tikai tad, kad bērnam VDEĀVK ir atzīta īpaša kopšana. Līdz ar to es nevaru strādāt, jo jābūt līdzās bērnam. Es palieku ar 160 eiro piemaksu par bērnu invalīdu. Par to naudu man veselīgi jābaro bērns un jāpērk viņam adatas. Insulīnu un sensorus finansē valsts. Vai man ir iespējas pieprasīt īpašu kopšanu bērnam, kuram tūlīt jau būs septiņi gadi? Vai man ir iespējas pieprasīt asistenta pakalpojumu, ja bērnam nav piešķirta īpaša kopšana? Kur vērsties, ja VDEĀVK noraida pieprasījumu pēc īpašas kopšanas, norādot, ka bērnam tūlīt būs septiņi gadi un vairs nepienākas? Bērnam nav vairāk neviena, kas spētu uzņemties durt insulīnu un mērīt maizes vienības perpendikulāri insulīnam! Esmu vienīgā apgādniece savam bērnam. Man būs jānāk līdzi uz skolu. Man tiešām nebūs, par ko apmaksāt rēķinus. Tā nauda nenāk no Kanāriju salām, bet reāli visa aiziet bērnam. Insulīna sūknīšiem arī ir rinda, kas ir ilgāka par gadu. Visu gadu ar slimu bērnu un diviem veseliem man jāsēž uz ģimenes valsts pabalsta 225 eiro un piemaksas pie tā 160 eiro apmērā. Kur rast palīdzību?
Invaliditātes noteikšanas kārtību Latvijā reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805).
Bērna atbilstību invaliditātes statusam nosaka atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 805 4. pielikuma I daļā (“Kritēriji invaliditātes noteikšanai”).
Savukārt bērna ar invaliditāti atbilstību īpašas kopšanas nepieciešamībai (bērni ar ļoti smagu invaliditāti) nosaka atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 805 II daļā (“Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību”).
Medicīniskā diagnoze pati par sevi negarantē invaliditātes statusa vai īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanu – tā tiek vērtēta sasaistē ar bērna funkcionēšanas ierobežojumiem un to smagumu.
Cukura diabēts ir medicīniska diagnoze. Vienlaikus bērnu, kam šāda diagnoze ir noteikta, funkcionēšanas stāvoklis var būtiski atšķirties, proti, tas var būt tāds, kas pie attiecīgās diagnozes paredz noteikt invaliditāti, un tāds, kas neliecina par ievērojamiem funkcionēšanas ierobežojumiem.
Savukārt attiecībā uz īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanu bērnam ar invaliditāti, kuram ir diagnosticēts cukura diabēts, ministrija skaidro: MK noteikumu Nr. 805 4. pielikuma II sadaļas 3. punkts noteic, ka īpašas kopšanas atzinums bērnam ar invaliditāti ir sniedzams, ja viņam ir vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējas ar noteiktām saslimšanām, t. sk. ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam).
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 805 4. pielikuma II sadaļas 20. punkts paredz, ka atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību var tikt izsniegts arī bērnam, kuram saslimšana ir ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem un kuram diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists. Minētais nozīmē – arī bērniem ar cukura diabētu, ja ir atbilstība MK noteikumu Nr. 805 4. pielikuma II sadaļas 20. punktam, var tikt izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, to nesaistot ar konkrētu vecumposmu.
Lēmumu par invaliditātes noteikšanu un atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija). Komisijas izdotais lēmums un atzinums ir administratīvais akts. Komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Turpretī komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Attiecībā uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā un izglītības iestādē jānorāda, ka asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanas kārtību reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 316), bet izglītības iestādē – Invaliditātes likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 695 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumus izglītības iestādē”.
Asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē nodrošināms bērniem ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, ja bērnam ir komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Bez šā atzinuma minētie pakalpojumi nav nodrošināmi.
Papildus vēršam uzmanību, ka asistenta pakalpojuma pašvaldībā mērķis ir sniegt pārvietošanās atbalstu ārpus mājokļa. Savukārt asistenta pakalpojums izglītības iestādē ietver atbalstu izglītojamajai personai, nodrošinot to darbību izpildi, kuras tā nespēj veikt patstāvīgi, – pārvietoties izglītības iestādē un veikt pašaprūpi.
Insulīna ievadīšana netiek uzskatīta par atbalstu pašaprūpei.
Ministrija apzinās, ka bērniem ar pirmā tipa cukura diabētu, līdzīgi kā bērniem ar citām saslimšanām, atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa, pašaprūpes prasmēm un individuālās situācijas var būt nepieciešams papildu atbalsts ikdienā, t. sk. izglītības iestādē. Tomēr pirmā tipa cukura diabēta diagnoze pati par sevi ne vienmēr nozīmē nepārtrauktas aprūpes nepieciešamību visu dienu vai tādus funkcionēšanas ierobežojumus, kuru dēļ būtu nepieciešams asistenta pakalpojums pārvietošanās atbalstam un/vai pašaprūpei.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.20. apakšpunktam izglītības iestādes vadītājam jānodrošina profilaktiskā veselības aprūpe un pirmā palīdzība, tostarp atbalsta pasākumi izglītojamajiem ar hronisku saslimšanu atbilstoši ārstējošā ārsta ieteikumiem.
Tādējādi bērna likumiskajam pārstāvim jāvēršas pie izglītības iestādes vadības, lai organizētu viņa bērnam nepieciešamo atbalstu izglītības procesā, t. sk. jānoskaidro papildu risinājumi un atbalsta iespējas, ja veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām nav iespējams saņemt.
Ministrija vērš uzmanību, ka bērniem ar cukura diabētu ir tiesības saņemt Nacionālā veselības dienesta apmaksātus insulīna sūkņus, kas atvieglo bērna ar diabētu ikdienu. Aicinām bērna vecākus interesēties pie ārstējošā ārsta par iespējām saņemt minēto insulīna sūkni bērnam. Vairāk informācijas pieejams šeit. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta publiski pieejamo informāciju diabēta pacientiem un viņu tuviniekiem, kā arī aprūpes un izglītības iestāžu personālam tiek nodrošinātas apmācības par diabēta pacientu aprūpi, ko sniedz sertificēta diabēta apmācības māsa, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pakalpojumus papildus sniedz arī bērnu endokrinologs. Apmācībās tiek sniegta informācija arī par cukura diabēta paškontroli, medikamentu mērķtiecīgu lietošanu, tostarp insulīna injekciju tehniku un uzglabāšanu, u. c. būtiska informācija.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
