FOTO: Freepik.
Latvijā invaliditāte ir noteikta gandrīz 10 000 bērniem, tomēr, pēc speciālistu domām, šis skaitlis varētu būt lielāks. Joprojām ir ģimenes, kas atturas no invaliditātes statusa noteikšanas bērnam, jo baidās no sabiedrības aizspriedumiem un uzskata, ka invaliditātes ekspertīzes process būs pārāk ilgs un sarežģīts. Mīti par birokrātiskiem šķēršļiem, sabiedrības nosodījumu vai “zīmogu nākotnei” mūsdienās joprojām ir dzīvi.
Tāpēc svarīgi ir runāt godīgi, saprotami un cilvēcīgi – invaliditātes statuss nav spriedums bērnam, bet veids, kā ar dažādiem valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumiem var sekmēt bērna labāko interešu nodrošināšanu un veicināt pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā ikvienā vecumposmā.
Bērna saslimšanas brīžos, it īpaši, ja slimība ir smaga, ģimenes locekļi bieži vien jūtas bezpalīdzīgi un ne vienmēr zina, kā rīkoties konkrētajā situācijā un kur vērsties pēc palīdzības. Jebkurā saslimšanas gadījumā ir svarīgi laikus saņemt atbilstošu, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārstēšanu, lai novērstu vai vismaz mazinātu visas nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties. Ja pēc ārstēšanās un rehabilitācijas ir vajadzīgs papildu atbalsts bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai, tad ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, vienojoties ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāks), var lemt par bērna nosūtīšanu uz invaliditātes ekspertīzi. Invaliditātes noteikšanas pakalpojums Latvijā ik gadu tiek pilnveidots, veicinot cilvēkcentrētu un caurskatāmu procesu. Sākumā var šķist, ka ceļš līdz invaliditātes ekspertīzei bērnam ir garš un sarežģīts, tomēr sadarbībā ar bērna ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu procesu invaliditātes ekspertīzei var uzsākt vienkārši un saprotami, nodrošinot pozitīvu ietekmi uz bērna attīstību ilgtermiņā.
Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Pirms vērsties VDEĀVK, bērna vecākam jākonsultējas ar bērna ģimenes vai ārstējošo ārstu, kurš lems par nosūtīšanu uz invaliditātes ekspertīzi, nepieciešamības gadījumā pievienojot nosūtījumam papildu dokumentus – visbiežāk tie ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina, ka bērnam ir vai tiek veikta ārstēšana, izmeklējumu rezultāti u. c. Par pievienojamo izmeklējumu atbilstību lemj ģimenes ārsts, izvērtējot katra bērna individuālo situāciju un nosakot, vai izmeklējumu rezultāti ir aktuāli, lai sniegtu pietiekamu informāciju par bērna veselības stāvokli. Pēc nosūtījuma saņemšanas vecāki aizpilda speciālas formas iesniegumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai bērnam, ko kopā ar nosūtījumu var iesniegt klātienē jebkurā sev tuvākajā VDEĀVK nodaļā vai klientu apkalpošanas centrā, pasta sūtījumā, sūtot uz VDEĀVK oficiālo e-pastu pasts@vdeavk.gov.lv, kā arī izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv vai personīgo e-adresi.
Rakstot iesniegumu, vecākiem par bērnu nav jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, tā aizpildāma tikai gadījumos, kad invaliditātes ekspertīzi veic pilngadīgām personām.
Būtiski atcerēties, ka ārsta nosūtījums ir derīgs divus mēnešus no tā izsniegšanas dienas, tas ir, no dienas, kad ārsts to ir parakstījis.
Tāpēc iesniegumu kopā ar nosūtījumu VDEĀVK vajag iesniegt, pirms beidzies nosūtījuma derīguma termiņš.
Vecākiem jāatceras: 1. ja iesniegums ar nosūtījumu tiek nosūtīts e-pastā, tad tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu – iesniegumu paraksta bērna vecāks, nosūtījumu un tā pielikumus paraksta bērna ārsts, kurš sagatavojis nosūtījumu; 2. ja iesniegums tiek nosūtīts, izmantojot personīgo e-adresi, tad nosūtījums un tā pielikumi ar drošu elektronisko parakstu jāparaksta bērna ārstam, kurš sagatavojis nosūtījumu.
VDEĀVK saņemtos dokumentus sākumā izskata VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieks. Ja iesniegumā tiek konstatētas nepilnības, tad saziņa tiek veikta ar bērna vecāku, kurš iesniedza iesniegumu, lai vienotos par trūkumu novēršanu. Ja kādas neskaidrības ir nosūtījumā vai pēc tā satura netiek gūta pilnīga pārliecība par bērna veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem, to smagumu, tad VDEĀVK vecāku kopā ar bērnu var uzaicināt uz invaliditātes ekspertīzi klātienē. Tāpat var tikt veikta papildu saziņa vai informācijas pieprasījums no ārsta, ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek konstatēts, ka ārsta nosūtījumā ir trūkumi, kas jānovērš. Lai to izdarītu, VDEĀVK vērsīsies pie konkrētā ārsta, kas nosūtījumu ir sagatavojis, jo trūkstošo informāciju var precizēt tikai viņš.
Ja vecākam iesnieguma aizpildīšanas procesā rodas kādas neskaidrības, tad VDEĀVK aicina droši zvanīt vai rakstīt un saņemt konsultāciju no VDEĀVK speciālistiem. Telefoniskai konsultācijai jāzvana uz vienoto informācijas tālruni 67614885, elektroniskai – jāraksta uz e-pastu konsultacijas@vdeavk.gov.lv.
Saņemtos dokumentus VDEĀVK reģistrē Invaliditātes informatīvajā sistēmā, uzsākot invaliditātes ekspertīzes procesu, kura noslēgumā tiek pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu (bērniem tiek noteiktas nevis invaliditātes grupas, bet gan bērna ar invaliditāti statuss) vai nenoteikšanu, kā arī, ja ekspertīzes gaitā tiek konstatēti noteikti kritēriji, bērnam var tikt izsniegts viens vai vairāki atzinumi:
No iesnieguma reģistrēšanas brīža lēmums par invaliditātes noteikšanu bērnam tiek pieņemts 30 dienu laikā. Ekspertīzē pieņemtos lēmumus (lēmumu par invaliditāti un/vai atzinumiem) bērna vecāks saņem veidā, kā to ir norādījis iesniegumā, – klātienē, pasta sūtījumā vai e-adresē. Līdz ar lēmumu, kurā noteikta invaliditāte, vecākam tiek izsniegts informatīvs materiāls par tālākajiem soļiem valsts atbalsta saņemšanai gan pirmreizējas invaliditātes, gan atkārtotas invaliditātes gadījumā, kā arī informācija par iespēju pieteikties telefoniskai konsultācijai par pieejamajiem atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai. Konsultācijas laikā var iegūt informāciju par to, kādu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai bērnam nodrošina valsts un pašvaldība, kurā bērns dzīvo.
Svarīgi atcerēties, ka neviens netiek atstāts bez palīdzības sarežģītā situācijā, konsultācijas var saņemt arī jebkurā no deviņām VDEĀVK nodaļām vai klientu apkalpošanas centriem. Katrā nodaļā strādā kompetenti un apmācīti darbinieki, kas sniegs atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Pakalpojumi un atbalsts invaliditātes seku mazināšanai netiek automātiski nodrošināti līdz ar invaliditātes statusa noteikšanu. Lai saņemtu konkrētu palīdzību, ir nepieciešams iesniegt iesniegumu attiecīgajā institūcijā, kura nodrošina pakalpojumu, īpaši gadījumos, kad invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi. Piemēram, ja bērnam invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi, tad, lai saņemtu piemaksu par bērnu ar invaliditāti, jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Svarīgi zināt – pakalpojumu klāsts var nedaudz atšķirties starp pašvaldībām, taču daudzi atbalsta veidi ir vienādi visā Latvijā. Tāpēc droši aicinām personas ar invaliditāti vērsties pie pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde, pašvaldības sociālais dienests vai kāda cita iestāde.
VDEĀVK tīmekļvietnē ir pieejami divi informatīvie katalogi, kuros var atrast informāciju par atbalsta pasākumiem, ko nodrošina valsts un piedāvā konkrēta pašvaldība. Tāpat par invaliditātes ekspertīzes procesu un pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai var iepazīties Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.
Gadījumos, kad vecāki nepiekrīt VDEĀVK pieņemtajam lēmumam, ar kuru, piemēram, tiek atteikts noteikt invaliditāti vai izsniegt kādu no specifiskajiem atzinumiem, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šādā gadījumā brīvas formas iesniegums ir jāadresē VDEĀVK vadītājam. Arī šo iesniegumu var iesniegt klātienē, nosūtot pasta sūtījumā, elektroniski parakstītu nosūtot uz oficiālo VDEĀVK e-pasta adresi vai izmantojot vietnē latvija.gov.lv izvietotos e-pakalpojumus – e-adresi vai e-pakalpojumu “Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”.
Visus ar invaliditātes ekspertīzi saistītos datus, tostarp personas datus, iekļauj Invaliditātes informatīvajā sistēmā, kuras pārzinis ir VDEĀVK. Šie dati ir sensitīvi, un to apstrāde tiek stingri regulēta. Proti, datu uzglabāšana un tālāka to nodošana tiek stingri pārraudzīta, tostarp sevišķu uzmanību pievēršot tam, kurām personām, kādam mērķim un kādā apjomā ar invaliditātes statusu saistītie dati tiek nodoti.
Jāņem vērā, ka VDEĀVK speciālisti nedrīkst sniegt informāciju par bērnu telefoniski, ja persona nav identificēta – pat ja zvanītājs ir vecāks. Šī kārtība nav lieka birokrātija – tas ir bērna datu drošības garants.
Bērniem invaliditātes statuss tiek noteikts uz konkrētiem termiņiem – uz vienu, diviem vai pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Jaunietim, sasniedzot pilngadību, invaliditātes statuss automātiski netiek pagarināts. Turklāt jāņem vērā, ka pilngadīgā vecumā mainās iesniedzamo dokumentu klāsts VDEĀVK (līdz ar iesniegumu pilngadību sasniegušajai personai ir jāaizpilda tajā ietvertais funkcionālo spēju pašnovērtējums), kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta cilvēka atbilstība invaliditāte statusam, kā arī invaliditātes statuss tiek gradēts jau trīs smaguma pakāpēs – I (ļoti smaga), II (smaga) un III (mērena) invaliditāte. Attiecīgi, sasniedzot pilngadību, atkārtoti jāvēršas VDEĀVK ar ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavotu nosūtījumu un iesniegumu par invaliditātes ekspertīzes veikšanu.
Atbilstoši saņemtajiem dokumentiem tiks veikta invaliditātes ekspertīze, nepieciešamības gadījumā jau pieaugušo jaunieti aicinot uz ekspertīzi klātienē. Vienlaikus jāatceras: ja iesniegums tiek iesniegts, kad jaunietis jau ir sasniedzis pilngadību, tad to paraksta pats jaunietis, nevis vecāki (ja vien juridiski nav nostiprināts, ka vecākiem ir šādas tiesības). Lai neveidotos pārtraukums invaliditātes statusā un līdz ar to tiesības saņemt valsts un pašvaldību sniegto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, bērna vecākam vēlams laikus vērsies pie ārsta, un, ja ārsts lemj par nosūtīšanu uz VDEĀVK, mēnesi pirms bērna pilngadības sasniegšanas vajag iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei.
Svarīgi ņemt vērā, ka līdz ar pilngadības sasniegšanu lēmums tiek adresēts pilngadību sasniegušajai personai – jaunietim, nevis viņa vecākam, proti, turpmāk pakalpojumi būs jāpieprasa jaunietim pašam, izņemot gadījumus, ja viņam ir iecelts aizgādnis (ir ierobežota rīcībspēja) vai viņš pilnvarojis kādu citu veikt vajadzīgās darbības.
Vienlaikus ir būtiski apzināties, ka ne vienmēr jaunietim, kuram bija noteikta invaliditāte kā bērnam, tā tiks noteikta arī pilngadīgā vecumā.
Nereti tiek uzskatīts: ja bērnam noteiks invaliditāti, tad tas būs “zīmogs uz mūžu”, kas būtiski var ietekmēt mācības un karjeru.
Šis ir nepatiess mīts, jo Latvijā invaliditāte tiek izvērtēta periodiski un var tikt mainīta vai atcelta atbilstoši bērna veselības stāvokļa izmaiņām, tajā skaitā pēc sekmīgas ārstēšanās. Latvijā un pasaulē ir daudz veiksmīgu un sabiedrībā aktīvu cilvēku, kuriem ir vai ir bijusi noteikta invaliditāte. Invaliditāte pati par sevi nav šķērslis izglītībai, profesionālajai izaugsmei vai sabiedriskajai līdzdalībai. Latvijā bērniem ar invaliditāti noteiktos gadījumos ir pieejams individuāls atbalsts izglītībā, tostarp asistents, speciālais pedagogs vai pielāgots mācību saturs, kas veicina līdzvērtīgas iespējas mācīties un attīstīties. Arī darba tirgū diskriminācija invaliditātes dēļ ir aizliegta, turklāt, ja jaunietim invaliditāte saglabājas arī brīdī, kad viņš ir uzsācis darba gaitas, ir iespējams saņemt valsts atbalstu darbavietu pielāgošanai un integrācijai darba vidē.
Ļoti svarīga VDEĀVK ikdienas darba daļa ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki atrodas vistuvāk saviem cilvēkiem un vislabāk redz viņu vajadzības. VDEĀVK ikvienam cenšas sniegt pēc iespējas detalizētāku informāciju par to, kur vērsties un ko darīt, lai saņemtu pašvaldību nodrošināto atbalstu.
Ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti, var nākties saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc ir īpaši būtiski veicināt ciešu sadarbību starp ģimenes ārstiem, speciālistiem, kā arī pakalpojumu un atbalsta sniedzējiem. Invaliditātes politikas virsmērķis valstī kopumā ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī īstenot pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.
VDEĀVK aicina invaliditātes statusu neuztvert kā šķērsli bērna attīstībai vai kā spriedumu nākotnei.
Šis statuss var būt atbalsta mehānisms, kas palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību un veicina bērna attīstību atbilstoši viņa individuālajām spējām un tempam. Sabiedrības informēšana par invaliditātes noteikšanas procesu un pieejamo atbalstu tiek veikta ESF+ projekta “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Iekļaujoši, atbalstoši, būt kopsolī – tā ir sabiedrība, kurā katram bērnam ir iespēja augt ar cieņu, drošību un atbalstu.
