Tomēr ar likuma normu piemērošanu vien nepietiek. Iestādes darba kvalitāte sabiedrības acīs visbiežāk tiek vērtēta pēc tā, vai cilvēks attiecīgajā procesā jūtas saprasts, informēts un cieņpilni uzklausīts. Tādēļ man ir svarīgi, lai Komisija būtu ne tikai administratīvs “lēmumu punkts”, bet arī skaidri saprotams ceļvedis, proti, ko darīt, kur vērsties, kādi dokumenti nepieciešami un ko cilvēks var darīt tālāk pēc lēmuma saņemšanas.
Sistēma, kas balstīta uz cilvēku darbu, nevis automatizētiem procesiem
Pēdējos gados mūsu darba apjoms ir ievērojami audzis. Ja 2020.–2021. gadā vidēji mēnesī saņēmām aptuveni 5300–5500 iesniegumu, tad šobrīd tie ir vidēji 6000–6200 iesniegumu mēnesī. Gada laikā ekspertīzes veikšanai saņemam ap 70 000 iesniegumu, un arī šis gads nav izņēmums. Minētie dati ir būtiski, jo tie ataino, kādā realitātē sistēma darbojas un kāpēc invaliditātes ekspertīzi nav iespējams pārvērst par automātisku procedūru.
Iesniegumu pieaugumam ir vairāki iemesli. Cilvēki ir informētāki par savām tiesībām un biežāk tās izmanto. Sociāli ekonomiskie apstākļi ietekmē spēju segt ārstēšanās un citus izdevumus ikdienā, un valsts atbalsts kļūst arvien aktuālāks. Savukārt sabiedrības novecošanās nozīmē, ka vēl vairāk senioru pēc pensijas vecuma sasniegšanas saskaras ar invaliditātes sistēmu.
Vienlaikus jāuzsver – invaliditātes ekspertīze nav “poga, ko nospiež sistēma”. Lēmumus nepieņem mākslīgais intelekts. Tos pieņem ārsti–eksperti, izvērtējot medicīniskos dokumentus, personas veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus. Digitalizācija var palīdzēt, bet tā pilnībā neaizvieto profesionālu vērtējumu.
No 2024. gada marta Komisija strādā jaunā Invaliditātes informācijas sistēmā. Tas veido pārskatāmāku procesu gan iestādei, gan cilvēkam. Dokumenti tiek digitalizēti, lietas ir izsekojamas, un klients saņem paziņojumu par iesnieguma reģistrāciju un lēmuma pieņemšanu. Minētais mazina spriedzi un neskaidrību, kas iepriekš samērā bieži radās papīra formāta dokumentu apritē.
Kāpēc invaliditāte nav tūlītējs statuss
No 2025. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas noteic, ka dokumentus invaliditātes un darbspēju ekspertīzei nevar iesniegt biežāk kā reizi sešos mēnešos, izņemot īpašas situācijas, piemēram, nelaimes gadījumus vai saslimšanas ar tūlītējiem neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Izmaiņas nav vērstas pret cilvēkiem. To mērķis ir sakārtot izpratni par invaliditātes jēdzienu.
Invaliditāte nav diagnoze un akūta notikuma sekas pirmajās nedēļās pēc operācijas, insulta vai traumas. Akūtajā posmā primārā ir ārstēšana un rehabilitācija, kuru mērķis ir veselības stāvokļa un funkcionēšanas uzlabošana. Tikai tad, ja pēc šī procesa saglabājas būtiski funkcionēšanas ierobežojumi un tie ir stabili, ir pamats veikt invaliditātes ekspertīzi.
Praksē redzam, ka daļa cilvēku Komisijā vēršas atkārtoti ļoti neilgā laika periodā, cerot uz citu iznākumu, piemēram, smagāku invaliditāti. Konkrētā norma palīdz mazināt nepamatotu vilšanos, vienlaikus pasargājot gan ārstus, gan ekspertīzes sistēmu no liekas noslodzes. Ar laiku, pieaugot izpratnei, tas kļūs par pašsaprotamu procesu.
Kvalitatīvi lēmumi sākas ar kvalitatīviem dokumentiem
Vairums sarežģījumu ekspertīzē rodas praktisku iemeslu dēļ. Visbiežāk kavēšanās ir saistīta ar nepilnībām Komisijā saņemtajos dokumentos. Nereti iesniegums tiek iesniegts bez ārstējošā ārsta nosūtījuma, lai gan bez tā ekspertīzi nav iespējams veikt. Gadās arī nekorekti norādīti personas dati vai situācijas, kad iesniegumu paraksta cita persona bez pilnvarojuma. Īpaši bieži tas notiek pēc pilngadības sasniegšanas, kad dokumentus jaunieša vietā turpina parakstīt un iesniegt vecāki.
Ne mazāk svarīga ir ārstu nosūtījumu uz ekspertīzi un citu medicīnisko dokumentu kvalitāte. Mums nav nepieciešami gari apraksti vai diagnožu uzskaitījumi – būtiskākais ir objektīva informācija par cilvēka funkcionēšanu un tās ietekmi uz dzīvi ikdienā. Tāpēc Komisija pēdējos gados ir aktīvi strādājusi ar ārstiem, organizējot desmitiem semināru par nosūtījumu sagatavošanu. Uzlabojumi ir redzami, tomēr rokrakstā sagatavoti un grūti salasāmi dokumenti joprojām rada izaicinājumus. Tādēļ nozīmīgs solis nākotnē ir nosūtījumu pilnvērtīga ieviešana E-veselības sistēmā.
Skats uz priekšu: savlaicīgums, saprotamība un cieņa
Raugoties nākotnē, man kā iestādes vadītājai svarīgākās prioritātes ir procesu efektivitāte un savlaicīgums. Redzam, ka cilvēki dokumentus bieži iesniedz pēdējā brīdī, kad līdz invaliditātes termiņa beigām palikušas vien pāris nedēļu, kas rada saspīlējumu visā sistēmā. Tāpēc 2026. gada otrajā pusē plānojam ieviest paziņojumu mehānismu par termiņu tuvošanos, lai dokumentus varētu sagatavot laikus un lēmumus pieņemt bez steigas.
Vienlaikus turpināsim attīstīt e-pakalpojumus, lai cilvēkiem būtu vieglāk pieteikties pakalpojumam elektroniski un saņemt informāciju saprotamā veidā. Konsultācijas klātienē par pakalpojumiem joprojām būs pieejamas, taču ilgtermiņā mērķis ir nodrošināt uzticamu un ērtu digitālo vidi.
Invaliditāte nav ne diagnoze, ne operāciju skaits, ne īslaicīga veselības krīze – tas ir funkcionēšanas ierobežojumu kopums, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīvi. Jo labāk mēs to sapratīsim, jo mazāk būs vilšanos, pārpratumu un lieka sloga kā cilvēkiem, tā sistēmai.
Katrs iesniegums Komisijā pārstāv konkrētu cilvēku ar savu stāstu. Mūsu pienākums ir ne tikai pieņemt pamatotus lēmumus, bet arī tos skaidrot un palīdzēt cilvēkam saņemt atbalstu, kas viņam pienākas. Ja vēlamies iekļaujošu sabiedrību, Komisijas darbam jābūt profesionālam, saprotamam un cieņpilnam. Tieši tādēļ svarīga ir sabiedrības mērķtiecīga un sistemātiska informēšana par konkrētajiem jautājumiem. Iedzīvotāju informēšana par invaliditātes noteikšanu un pieejamo atbalstu tiek veikta ESF+ projekta “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros.
Gada nogalē vēlos sirsnīgi pateikties ikvienam, kurš ikdienā atbalsta iekļaujošas sabiedrības veidošanu, – gan Komisijas komandai, gan cilvēkiem ar invaliditāti par viņu spēku un līdzcilvēkiem. Novēlu, lai Ziemassvētku gaisma ienes mieru un siltumu katrā mājā, dāvājot klusu prieku un ģimenes mīlestību. Turpināsim veidot Latviju, kur ikviens var iekļauties, gūt atbalstu un būt kopsolī ar citiem. Gaišus un mierpilnus svētkus!
