Invaliditātei īsākais periods būs viens gads; precizēti atkārtotas invaliditātes ekspertīzes termiņi

Pilnveidoto kārtību nosaka grozījumi Invaliditātes likumā, kas stājas spēkā trešdien, 4. decembrī.

Likuma 8. panta otrā daļa paredz, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija), izvērtējot personas funkcionēšanas ierobežojumus, nosaka invaliditāti uz noteiktu laiku.  

Līdz šim īsākais periods, uz kādu noteica invaliditāti, bija seši mēneši. Turpmāk īsākais periods būs viens gads. 

Tādējādi likumā ir norādīts, ka invaliditāti nosaka: 

• no viena līdz pieciem gadiem (iepriekš – no sešiem mēnešiem); 

• personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu; 

• bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu). 

Likumā iekļautas vairākas jaunas normas, tai skaitā saistībā ar iesniegumu izskatīšanu Valsts komisijā, kura veic invaliditātes un darbspēju ekspertīzi.

Piemēram, likuma 8. pants papildināts ar sesto un septīto daļu, paredzot, ka:

• Personai ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Pirms minētā termiņa persona var lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, ja veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.
• Valsts komisijas amatpersonai atkārtotas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes gadījumā ir tiesības izdot administratīvo aktu triju mēnešu laikā no iesnieguma invaliditātes ekspertīzes veikšanai saņemšanas dienas, ja iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš ir spēkā vismaz četrus mēnešus.

Atkārtota ekspertīze ne biežāk kā reizi pusgadā

Labklājības ministrija pamatojumā likuma 8. panta sestajai daļai norādījusi, ka iedzīvotāji iesniegumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai iesniedz arī tādos gadījumos, kad invaliditātes ekspertīze pēdējo reizi ir veikta pēdējo sešu mēnešu laikā (gan ar lēmumu invaliditāti noteikt, gan nenoteikt). Tātad Valsts komisija pirms salīdzinoši neilga laika ir veikusi pilnu invaliditātes ekspertīzi, vērtējusi personas veselības stāvokli, tā tiešo ietekmi uz personas funkcionēšanu un pieņēmusi lēmumu par invaliditātes statusa noteikšanu vai nenoteikšanu.

Nosakot, ka personai ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos (izņemot gadījumus, ja ir pamatots iemesls ātrāk vērsties Valsts komisijā), pakāpeniski samazināsies to iesniegumu skaits, kuri Valsts komisijā tiek iesniegti neilgā laika periodā pēc veiktās ekspertīzes – gan ar pozitīvu lēmumu par invaliditātes noteikšanu, gan negatīvu.

Normā vienlaikus garantētas tiesības pamatotos gadījumos pretendēt uz ekspertīzi arī pirms sešu mēnešu perioda, ja tiek pamatota veselības stāvokļa būtiska pasliktināšanās un tā ietekme uz funkcionēšanas ierobežojumu stabilitāti.

Savukārt 8. panta papildinājums ar septīto daļu, nosakot, ka Valsts komisijai atkārtotas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes gadījumā ir tiesības izdot administratīvo aktu trīs mēnešu laikā no iesnieguma invaliditātes ekspertīzes veikšanai saņemšanas dienas, ja iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš ir spēkā vismaz četrus mēnešus, pamatots ar to, ka jānodrošina sistēmiska pieeja iesniegumu izskatīšanai un korekta iesniegto iesniegumu pārdales plūsma, primāri paredzot, ka ekspertīze viena mēneša laikā, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa, tiktu nodrošināta tiem, kam invaliditāte veicama pirmreizēji (sekmētu iespēju saņemt savlaicīgu atbalstu invaliditātes gadījumā), vai tiem, kuriem ekspertīze veicama atkārtoti, bet invaliditātes statuss beigsies salīdzinoši drīz (lai nebūtu pārrāvumu invaliditātes statusā un tiktu nodrošinātas personas tiesības saņemt nepieciešamo atbalstu).

Iesnieguma invaliditātes statusa pagarināšanai izskatīšanas laiks

Personām, kurām jau noteikts invaliditātes statuss un kurām iesnieguma iesniegšanas brīdī tas ir spēkā vēl vismaz četrus mēnešus, ir sociālais nodrošinājums (monetārais atbalsts, pakalpojumi, atvieglojumi) invaliditātes gadījumā, pārrāvuma statusā nav. Arī tad, ja pārskatīšanas gadījumā tiks noteikta smagākas pakāpes invaliditātes grupa vai izsniegts papildu atzinums, valsts garantēto finansiālo atbalstu varēs saņemt no invaliditātes noteikšanas dienas, proti, no iesnieguma iesniegšanas Valsts komisijā.

Ar attiecīgo regulējumu būs iespējams primāri izskatīt tos iesniegumus, kuriem iepriekš noteiktais invaliditātes lēmuma termiņš iestājas ātrāk, lai konkrētajām personām netiktu kavētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā.

Nosacījums, ka Valsts komisijai ir tiesības šādu iesniegumu izskatīt līdz trim mēnešiem, nemazina komisijas pienākumu ievērot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus, tostarp ievērojot labas pārvaldības principu, kas aptver taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanu, ievērojot labas pārvaldības principu, uzsver Labklājības ministrija.

Tādējādi trīs mēneši kā termiņš iesnieguma izskatīšanai minētajos gadījumos paredzēts kā izņēmums un ikviens iesniegums jāizskata pēc iespējas ātrāk.

Pārejas noteikumos norādīts, ka likuma grozījumu 8. panta sestā un septītā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Iesniegumu, kas atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai Valsts komisijā ir iesniegts līdz 2024. gada 31. decembrim, Valsts komisija izskata un invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī.