Iluta Sauliete
FOTO: Jānis Deinats.
Novembra vidū zvērināta notāre ILUTA SAULIETE saņēma balvu “Gada notārs 2025”, kas piešķirta par aizrautīgu un nozīmīgu ieguldījumu notariāta IT grupas vadībā un digitalizācijas procesu attīstībā. Intervijā viņa stāsta par to, kādi ir darba grupas uzdevumi un ar kādiem jautājumiem cilvēki visbiežāk vēršas pie notāra.
Ko tieši ar kolēģiem IT darba grupā darāt, kādus jautājumus risināt?
Notariātam ir izveidota sava IT sistēma, kas nodrošina ikdienas profesionālo darbu un ļauj pildīt pamatfunkcijas. Tā kā tehnoloģijas strauji attīstās un arī normatīvie akti regulāri tiek grozīti, sistēma nepārtraukti jāpielāgo un jāatjauno. Tāpēc ir vajadzīga darba grupa, kas apkopo lietotāju vajadzības, skaidro tās IT speciālistiem un nodrošina, ka izstrādātie risinājumi atbilst praktiskajai realitātei.
Faktiski esam “tilts” starp tehnisko pusi un profesionālo lietotāju. Darba grupa izvērtē līdzšinējās funkcijas, formulē jaunus uzdevumus, piedalās testēšanā un gādā, lai darbojas ieviestie risinājumi.
Ļoti nozīmīgi ir panākt, ka juridiskās prasības tiek korekti “pārtulkotas” IT valodā. Tieši no šīs sadarbības kvalitātes ir atkarīgs tas, cik labi funkcionēs sistēma.
Esmu pārliecinājusies, ka lietotāju iesaiste ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Ja tās trūkst, tad tehniskās izmaiņas bieži vien neatrisina praktiskās problēmas. Tādēļ viens no galvenajiem mūsu grupas uzdevumiem ir nodrošināt, lai lietotāju pieredze kļūst par pilnvērtīgu izstrādes procesa sastāvdaļu.
Kas jūs pamudināja vadīt IT darba grupu?
Es pati diendienā izmantoju mūsu IT sistēmu un praktiski izjūtu, kas tajā būtu uzlabojams. Var gaidīt, ka kāds cits kaut ko izdarīs, taču daudz efektīvāk ir pašai iesaistīties un virzīt procesu uz konkrētiem risinājumiem.
Vadība nebija mans mērķis, vajadzēja kādu, kurš koordinē, salāgo viedokļus un virza darba kārtību.
Juristiem IT pasaule nereti šķiet sarežģīta, tomēr, kad tajā iedziļinās, pamazām atklājas gan tās struktūra, gan loģika.
Tas ir līdzīgi kā apgūt svešvalodu – sākumā ir bailes, taču ar laiku rodas sapratne un droša pamata sajūta.
Mana pieredze māca, ka juridiskie profesionāļi var būt labi partneri tehnoloģiju attīstībā, ja vien nebaidās darīt un iedziļināties.
Viens no IT grupas kolēģiem jūs raksturo kā cilvēku, kuram ir svarīgi sasniegt mērķi, likt domāt līdzi, runāt par lietu. Jūs vada profesionāls fanātisms, esat enerģiska, un tas arī citiem grupas dalībniekiem liek būt mundriem.
Darbs IT grupā notiek ārpus ikdienas darba pienākumiem, un kolēģi tajā piedalās brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka katra iesaistīšanās ir īpaši vērtīga un laiks jāizmanto ļoti apdomīgi. Diskusijas mums ir svarīgas, jo tieši dažādie viedokļi un individuālais redzējums palīdz analizēt problēmas no vairākiem skatpunktiem un nonākt līdz labākajam risinājumam.
Vienlaikus ir jāspēj saglabāt darba tempu – citādi process ieilgst. Tāpēc jāuztur gan strukturēta saruna, gan virzība uz mērķi.
Esam profesionālu kolēģu grupa, kurā cits citu papildinām, un savstarpējā dinamika palīdz gan sasniegt kvalitatīvus rezultātus, gan uztur motivāciju visā procesā.
20. novembrī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Digitālā tiesiskuma paketi 2030. gadam – iniciatīvu, kuras mērķis ir modernizēt tiesu sistēmas visā Eiropas Savienībā (ES) un nodrošināt, ka tieslietu speciālisti ir aprīkoti ar digitālajam laikmetam piemērotiem rīkiem.
Šī iniciatīva ir nozīmīga Eiropas mērogā, jo tā veicina ne tikai vietējo sistēmu modernizēšanu, bet arī savstarpējo saderību.
Pašlaik katra valsts attīsta savus risinājumus, un tas ne vienmēr ļauj ātri un viegli apmainīties ar datiem starp valstīm.
Lai tieslietu sistēma nākotnē būtu efektīva, nepieciešams domāt stratēģiski un ilgtermiņā – gan par standartiem, gan starptautisko sadarbību. Tas attiecas arī uz notariātu, jo mūsu ikdienas darbā daudzi pakalpojumi ir saistīti ar informācijas apmaiņu starp valstīm. Piemēram, testamentu vai pilnvaru pārbaudi starp ES valstīm varētu padarīt efektīvāku, ja sistēmas darbotos saskaņoti un vienotā tehnoloģiskajā platformā.
Svarīgi būs arī tas, kā Latvija izmantos potenciālo finansējumu – vai uz to būs iespēja pretendēt notariātam, vai arī tas nonāks tikai tiesu sistēmā.
Jūs jau bērnībā esot zinājusi, ka būsiet “izmeklētāja ar suni”. Kāpēc izvēlējāties tieši jurisprudenci?
Manuprāt, tiem, kuri nolemj studēt jurisprudenci, ir izteikta taisnīguma izjūta un vēlme ieguldīt savas spējas cilvēku tiesību aizstāvības labā. Vismaz man tā bija spēcīga motivācija. Bērnībā mans priekšstats par profesiju veidojās galvenokārt no iztēles, filmām un grāmatām, tādēļ joka pēc minētais redzējums par izmeklētāju ar suni bija vairāk simbolisks nekā reāls.
Taču vēlme darboties jomā, kas skar cilvēku tiesības un atbildību, ar laiku nostiprinājās. Jurista profesija sniedz plašas iespējas palīdzēt cilvēkiem saprast likuma principus un pieņemt pamatotus lēmumus – tas man šķita nozīmīgi.
Pēc kvalifikācijas iegūšanas strādājāt SIA “Latvijas Mobilais telefons” par juristi, bet 2009. gadā patstāvīgi sagatavojāties notāra eksāmenam un kļuvāt par notāri. Kā vispār jurists nonāk līdz notāra amatam?
Visbiežāk ceļš notariātā sākas ar darbu notāra birojā, taču man tas notika citādi – ar notāra amata darbu profesionāli iepazinos vispirms no klienta skatpunkta. Šī pieredze parādīja, cik būtiska un praktiska ir notāra loma ikdienas situācijās, un tas mani uzrunāja.
Notārs ir tuvākais tiesību speciālists, pie kura cilvēki vēršas gan sarežģītos, gan pavisam vienkāršos dzīves brīžos.
Tas prasa plaša spektra juridisko kompetenci un spēju rast risinājumus dažādām dzīves situācijām. Tieši šī iespēja būt par praktisku atbalstu cilvēkam mani mudināja izvēlēties notāra amatu.
Kādus jautājumus visbiežāk notārs palīdz risināt, ar kādām problēmām saskaras privātpersonas?
Notārs pilda valsts noteiktos uzdevumus un sniedz cilvēkiem pakalpojumus, ko paredz Notariāta likums un citi normatīvie akti. Pārsvarā tie ir saistīti ar nekustamo īpašumu, mantojuma lietām un citiem civiltiesiskiem dokumentiem.
Cilvēkiem nereti pietrūkst profesionāla juridiska atbalsta, tādēļ svarīgi, ka ar notāru var aprunāties un uzzināt, kādas juridiskās sekas izriet no konkrētām darbībām vai situācijas.
Tas palīdz katram pieņemt optimālu lēmumu tieši savā situācijā. Notāru uzdevums ir palīdzēt atrisināt sasāpējušus cilvēka tiesiskās dzīves samezglojumus, pēc iespējas panākot vienošanos bez strīdiem tiesās.
Pēdējā gada laikā ir būtiski mainīts tiesiskais regulējums mantošanas lietās. Grozījumi Civillikumā tika veikti, lai vairāk personu pieteiktos mantojumam un mirušām personām gadiem ilgi nepiederētu īpašumi. Vai tagad, kad ir atvieglota mantošanas kārtība un mantiniekam vairs nav jāatbild par visiem mirušā parādiem, mantojuma lietas sakārtojas?
Jautājums par to, vai mantojuma reformas mērķi tiek sasniegti un kādi ir redzamie rezultāti, primāri būtu tiesību politikas veidotāju darbības lauciņš.
Manā praksē mantojuma atstājēja parādu jautājums samērā reti ir bijis izšķirīgais faktors un arī iepriekšējā kārtība īpaši netraucēja cilvēkiem kārtot mantojuma lietas.
Lielākajā daļā gadījumu mantojuma masa sastāv no dzīvokļa, naudas noguldījumiem bankās un varbūt vēl no dārza mājas vai mantota īpašuma, un parādu apjoms samērā reti pārsniedz mantojamās masas vērtību.
Jaunais regulējums sniedz skaidrāku un saprotamāku pieeju gadījumos, kad ir runa par saistībām.
Tajā pašā laikā jaunie grozījumi nav universāls risinājums un neizslēdz nepieciešamību turpināt vērtēt sistēmu kopumā.
No 2024. gada 1. jūlija Latvijā var reģistrēt partnerību, ar to partneriem iegūstot juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī. Ziņas par partnerību tiek ierakstītas Fizisko personu reģistrā. Notariālo aktu par partnerību taisa zvērināts notārs. Vai redzat, ka šādas izmaiņas bija nepieciešamas – cilvēki nāk un reģistrē partnerattiecības?
Partnerības regulējuma ieviešana, manuprāt, ir pozitīvs solis. Cilvēki to izmanto. Praksē esmu ievērojusi, ka daļa klientu ir ļoti labi sagatavojušies šādam solim – viņi izprot gan procedūru, gan juridiskās sekas. Tas liecina, ka šis risinājums bija vajadzīgs un sabiedrība gaidīja skaidru, saprotamu tiesisku regulējumu šajā jomā.
Partnerības regulējums ir solis uz priekšu, taču tas vienlaikus iezīmē arī nākamos diskusiju virzienus, piemēram, par partneru mantošanas tiesībām.
Šī gada 21. janvārī stājās spēkā grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā, kas paplašina personu loku, kurām tiek nodrošināta iespēja atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro. Vai šādi grozījumi bija vajadzīgi un cilvēki tagad var vieglāk tikt vaļā no nepārdomāti aizņemtiem līdzekļiem?
Šis jautājums ir smags gan juridiski, gan sociāli. Šāda tipa parādu problēmas bieži vien sakņojas apstākļos, kas nav tikuši savlaicīgi risināti, – gan finanšu pratības jomā, gan nepietiekamā preventīvā tiesiskajā regulējumā. Tāpēc šobrīd esam spiesti risināt sekas, nevis cēloņus, un tas padara jebkuru risinājumu sarežģītu un emocionāli grūtu gan personai, kas nonākusi parādos, gan arī tiem, kas iesaistīti procesā.
No likumdošanas viedokļa grozījumi noteikti ir solis, kas paplašina iespējas cilvēkiem atbrīvoties no neliela apjoma saistībām. Taču to, vai šie grozījumi tiešām sasniedz savus mērķus un cik lietderīgi tie ir no kopējās tiesību politikas skatpunkta, būtu jāvērtē tiesību politikas veidotājiem. Viņi redz kopējo sistēmas arhitektūru un var analizēt, kā jaunais regulējums iekļaujas plašākā problēmas risinājumā.
Manuprāt, parādu jautājums pats par sevi nav vienkāršs un tam nav ātru risinājumu. Jaunais regulējums dod noteiktu atbalstu, bet tas nav universāls instruments, kas automātiski sakārtotu visas situācijas, kurās cilvēki nonākuši nepārdomātu vai sarežģītu apstākļu dēļ.
Līdz ar grozījumiem mantošanas regulējumā un parādnieka atbrīvošanā no saistībām tagad notāriem ir daudz vairāk darba.
Grozījumi mantošanas regulējumā un parādnieka atbrīvošanas no saistībām kārtībā tiešām ir diezgan būtiski palielinājuši notāru darba apjomu. Izmaiņas saistītas ar plašāku informācijas apkopošanu, un tā gulstas uz notāru.
Mēs darām to, kas ir jādara, lai process būtu korekts, cerot, ka pārmaiņas ilgtermiņā dos arī pievienoto vērtību sabiedrībai.
Kādi ir juridiskie jautājumi, kurus notāri iesaka dzīves laikā sakārtot ikvienam?
Noteikti ierosinātu laikus izrunāt un sakārtot mantiskās attiecības ģimenes ietvaros, kas ietver gan laulāto mantiskās attiecības, gan mantošanas jautājumus.
Tāpat svarīgi ir laikus parūpēties par uzticības personas iecelšanu situācijām, kurās persona par sevi vairs nevar parūpēties.
INFORMĀCIJAI
Gada notāre 2025 – Iluta Sauliete – zvērināta notāra amata zvērestu devusi 2012. gada 31. jūlijā. Amata praksi sākusi Vidzemes apgabaltiesas teritorijā – Valkā un Smiltenē –, vēlāk Cēsīs. Kopš 2019. gada maija notāre praktizē Rīgā. 2024. gada maijā Iluta Sauliete saņēma Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā.
Avots: Latvijas Zvērinātu notāru padome.
