Personas, kura strādā jurista amatā pie zvērināta notāra, tiesības kļūt par zvērinātu notāru
Plānots, ka persona, kura strādā jurista amatā pie zvērināta notāra, varēs kļūt par zvērinātu notāru, ja tai būs vismaz piecu gadu darba pieredze. Šobrīd Notariāta likumā noteikts, ka personai, kura strādā jurista amatā pie zvērināta notāra, pretendējot uz zvērināta notāra amatu, jābūt vismaz septiņu gadu darba pieredzei.
Eksāmenu komisijas sastāvs
Šobrīd atbilstoši spēkā esošajam regulējumam katrā eksāmenu komisijas sastāvā ir pienākums iekļaut divus vai vairākus pārstāvjus no katras institūcijas (Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolām). Kā norādīts anotācijā, esošais regulējums ir nepamatoti administratīvi smagnējs:
“Likumprojekts paredz, ka turpmāk katrā eksāmenu komisijas sastāvā nebūs pienākuma iekļaut divus vai vairākus pārstāvjus no katras institūcijas, kas regulējumu padarīs elastīgāku un ļaus pielāgot komisijas locekļu skaitu katram gadījumam. Attiecīgi ar to likumprojekts dos tiesības atbilstoši katras situācijas apstākļiem komisijā nepieciešamības gadījumā iekļaut vairākus pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolām.
Likumprojekts arī stiprinās vairāku personāla atlases speciālistu dalības iespēju komisijas sastāvā, kas īpaši aktuāli gadījumos, kad zvērināta notāra eksāmena kārtošanai pielaists liels skaits pretendentu. Plānots palielināt arī zvērinātu notāru īpatsvaru komisijā.”
Atteiksies no aizlieguma apdrošināšanas līgumā pielīgt zvērināta notāra risku
Saskaņā ar anotācijā minēto iecerēts atteikties arī no aizlieguma apdrošināšanas līgumā pielīgt paša zvērināta notāra risku: “Pašrisks ir apdrošināšanas polisē norādīta zaudējumu daļa, kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinājuma ņēmējs.
Aizlieguma atcelšana samazinās apdrošināšanas prēmijas apmēru un nekādā veidā neapdraudēs zvērināta notāra maksātspēju. Sarunās ar apdrošināšanas speciālistiem noskaidrots, ka pašlaik zvērināta notāra pašrisks varētu būt ne vairāk kā 200 eiro par gadījumu un 5000 eiro par apdrošināšanas periodu.”
Papīra formātā taisītās notariālo aktu grāmatas nevajadzēs nogādāt Latvijas Zvērinātu notāru padomei
Patlaban Notariāta likuma 53. pants paredz kārtību papīra formātā taisīto notariālo aktu grāmatu caurauklošanai un nogādei Latvijas Zvērinātu notāru padomei (turpmāk – padome), kas pārbauda notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju un pēdējā lappusē nostiprina auklu galus ar papīra uzlīmi, taisa slēguma uzrakstu, kurā norāda attiecīgās notariālo aktu grāmatas atbilstību noteiktajai formai, lapu skaitu un slēguma datumu.
Ar likumprojektu, mazinot administratīvo slogu, plānots atteikties no padomes kompetences, kas mūsdienās ir zaudējusi aktualitāti.
“Proti, pastāv aktu un apliecinājumu reģistrs, kurā glabājas visu notariālo darbību saraksts un cita veida informācija. Zvērināts notārs ir pilnībā atbildīgs par notariālo aktu grāmatām un to noformēšanu atbilstoši lietvedības un arhīva prasībām. Šāda kontrole saglabājas, nododot grāmatas Latvijas Nacionālajam arhīvam. Turklāt padomes kontrole pār grāmatu pareizu noformēšanu vairs nav nepieciešama, jo ieguldījums ir nesamērīgi lielāks nekā ieguvums,” paskaidrots anotācijā.
Iepriekš minētā iemesla dēļ likumprojektā paredzēts izslēgt no Notariāta likuma tiesību normu, kas paredz padomei pienākumu reizi gadā iesniegt tieslietu ministram informāciju par praktizējošo zvērinātu notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām.
Par personas pirkstu nospiedumu salīdzināšanu ar biometrijas datu apstrādes sistēmā pieejamajiem datiem
Iecerēts precizēt Notariāta likuma 76. pantu par personu identificēšanu, paredzot, ka gadījumā, ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības.
Savukārt, ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti, pārbaudot personas datus biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamajiem datiem. Ja personas dati biometrijas datu apstrādes sistēmā nav pieejami, zvērināts notārs noskaidro identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem – tādā gadījumā personas identitāti papildus apliecina divi liecinieki.
“Ja pastāvēs aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu, arī tad zvērināts notārs varēs pārbaudīt personas datus gan pēc pases vai personas apliecības, gan biometrijas datu apstrādes sistēmā, salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamajiem datiem,” vēstīts anotācijā.
Šobrīd spēkā esošā redakcija paredz, ka zvērināts notārs noskaidrot personas identitāti, pārbaudot datus biometrijas datu apstrādes sistēmā un salīdzinot personas pirkstu nospiedumus ar šajā sistēmā pieejamajiem datiem, var tikai nekustamo īpašumu darījumos.
Ziņas par labojumiem būs jānorāda arī izraksta apliecinājumā
Notariāta likuma 103. panta ceturtā daļa pašlaik noteic, ka labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta. Tādējādi izrakstos tiek izdarīts atbilstošs ieraksts, bet tā apliecinājuma tekstā iztrūkst informācijas par to, ka oriģinālā tika izdarīti labojumi, pausts anotācijā.
Līdz ar to likumprojektā paredzēts noteikt, ka apstāklis, ja pēc akta oriģināla parakstīšanas tajā izdarīts labojums, norādāms arī izraksta apliecinājumā.
Videokonferences nevajadzēs ierakstīt
Kā norādīts anotācijā, 2018. gadā ieviešot notariālos pakalpojumus videokonferences režīmā, tika paustas bažas par to, vai šāda darbība ir iespējama, kā tā notiks un vai nebūs daudz tiesu strīdu: “Līdz ar to noteica, ka vizītes tiks ierakstītas, lai saglabātu pierādījumus, un ieraksts tiks uzglabāts desmit gadus, kas ir vispārējais Civillikumā noteiktais noilguma termiņš.
Vienlaikus kopš šīs iespējas ieviešanas nav konstatēti strīdi vai viltojumu gadījumi, savukārt atteikšanās no ierakstiem stiprinās personas datu aizsardzību un vienlīdzīgu attieksmi pret klātienes un attālinātajiem pakalpojumiem.”
Ņemot vērā praksē gūto pieredzi, likumprojektā plānots atteikties no prasības ierakstīt notariālās darbības videokonferencē un glabāt ierakstus desmit gadus.
Par zvērināta notāra palīgiem
Esošā kārtība paredz, ka notāra palīgu atceļ no amata tiklīdz viņam nav spēkā esoša darba līguma ar zvērinātu notāru. Praksē tas rada problēmas gadījumos, kad zvērināts notārs kā darba devējs nomirst vai pēkšņi izbeidz praksi.
Likumprojektā paredzēts šādos gadījumos atceltam zvērināta notāra palīgam tiesības atjaunot savu palīga statusu septiņu mēnešu laikā. Kā vēstīts anotācijā, tieslietu ministrs atbrīvos zvērināta notāra palīgu no amata pie iepriekšējā zvērinātā notāra, tomēr viņam būs tiesības kļūt (atjaunot statusu) par palīgu, ja cits zvērināts notārs viņu pieņems darbā un lūgs tieslietu ministru apstiprināt par zvērināta notāra palīgu.
Tāpat atcelts zvērināta notāra palīgs, atsākot pildīt palīga amata pienākumus septiņu mēnešu laikā no darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar zvērinātu notāru vai zvērināta notāra biroju, būs atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas.
Vienlaikus likumprojekts papildina Notariāta likumu ar jaunu 153.1 pantu, kas noteiks, ka tieslietu ministrs varēs atstādināt palīgu no amata, ja palīgs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta notāra amata pienākumu pildīšanu.
Plānots, ka turpmāk tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm būs jāpaziņo padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērināta notāra palīgiem, kā arī jānosūta nolēmumi, kas taisīti sūdzību un prasību lietās attiecībā uz zvērināta notāra palīgu taisītajiem aktiem un apliecinājumiem, ņemot vērā, ka likumā noteiktajos gadījumos zvērināta notāra palīgs aizvieto zvērinātu notāru. Pašreiz konkrētās prasības attiecas tikai uz zvērinātiem notāriem.
Zvērinātam notāram būs tiesības lūgt tieslietu ministram atļauju savienot amatu ar citiem amatiem visos atstādināšanas gadījumos
Notariāta likuma 213. pants nosaka gadījumus, kad tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata. Turpretī lūgt savienot amatu notārs patlaban var tikai vienā gadījumā, proti, kad zvērināts notārs atstādināts no amata saistībā ar to, ka viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta notāra amata pienākumu pildīšanu.
Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk zvērināts notārs varēs lūgt tieslietu ministram atļauju savienot amatu ar citiem amatiem visos atstādināšanas gadījumos. Vienlaikus anotācijā paskaidrots, ka tieslietu ministrs katrā gadījumā atsevišķi, to izvērtējot, pieņems lēmumu – atļaut vai liegt savienot amatus.
Izdevumus bezmantinieku lietās segs tā institūcija, kas pārņems mantu
Atbilstoši likumprojektam plānots, ka gadījumos, kad notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas un zvērināts notārs notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, zvērināta notāra izdevumus par mantas atzīšanas par bezmantinieka mantu procesa kārtošanu un akta par mantojuma lietas izbeigšanu sagatavošanu segs tā kompetentā institūcija, kas pārņēmusi bezmantinieka mantu.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka tikai tad, kad ziņas par laulību nebūs pieejamas Fizisko personu reģistrā, iesniegumam par laulības šķiršanu būs jāpievieno laulības apliecības oriģināls vai dzimtsarakstu iestādes izsniegts noraksts vai izraksts, vai izziņa no civilstāvokļa aktu reģistra.
Savukārt zvērinātiem notāriem iecerēts noteikt tiesības izsniegt ziņas sakarā ar amata pienākumu pildīšanu mantojuma lietā zvērinātiem tiesu izpildītājiem un bāriņtiesām.
Plašāk ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.
