Ieviešot ES regulējumu, veicinās preču remontēšanu
Šā gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kura mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību un veicināt aprites ekonomiku, vienlaikus sekmējot preču remontējamību, t. i., noteikt jaunas prasības attiecībā uz preču remontu, komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kā arī prasības Eiropas remonta informācijas veidlapai (turpmāk – remonta veidlapa) un Eiropas tiešsaistes platformai remontam (turpmāk – remonta platforma).
2024. gada 30. jūlijā stājās spēkā Direktīva 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828 (turpmāk – Direktīva 2024/1799), kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus veicinot ilgtspējīgāku patēriņu un patērētāju iegādāto preču remontu pārdevēja atbildības laikposmā un pēc tā beigām.
|
|
Direktīva 2024/1799 jāsāk piemērot no 2026. gada 31. jūlija.
Pārņemot Direktīvas 2024/1799 prasības, nepieciešams veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), to papildinot ar jauniem termiņiem un nosakot papildu pienākumus ražotājiem attiecībā uz remontēšanu, kā arī nosacījumus remonta veidlapai un platformai, pausts anotācijā.
Direktīva 2024/1799 paredz 12 terminu definēšanu. Spēkā esošajā PTAL lielākā daļa terminu jau ir pārņemti ar citu ES tiesību aktu normām, taču papildus nepieciešams ieviest astoņus jaunus terminus: “remontētājs”, “remontējamības prasības”, “remonts”, “pilnvarotais pārstāvis”, “izplatītājs”, “importētājs” un “pārjaunošana”.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka precei, lai varētu uzskatīt, ka tā atbilst līguma noteikumiem, jāpiemīt arī tādai īpašībai kā “remontējamība”, lai attiecīgi patērētājam būtu iespēja pieprasīt konkrētās preces remontu, ja tai ES līmenī ir noteiktas remontējamības prasības.
Respektīvi, ES līmenī atsevišķām preču kategorijām jau šobrīd ir noteiktas remontējamības prasības. Kā skaidrots anotācijā, visas likumprojektā attiecināmās prasības par remonta pakalpojumu pieejamību, nodrošinājumu u. tml. attiecas tikai uz precēm, kurām ES līmenī ir noteiktas remontējamības prasības.
Plānots, ka minētās preču kategorijas, kurām jānosaka remontējamības prasības, un remonta veidlapa tiks pārņemtas ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem.
Likumprojekts cita starpā paredz noteikt prasības attiecībā uz remonta veidlapu un patērētāju informēšanu, izmantojot remonta veidlapu, kā arī nodrošināt iespēju iepazīties ar konkrētā remonta pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem, cenām un citu svarīgo informāciju, lai tā nebūtu manuāli jāmeklē vai jājautā pakalpojumu sniedzējam.
Ar likumprojektu tiks ieviesta arī remonta platforma tiešsaistē
Vienlaikus remontētājiem un, ja attiecināms, atjaunotu preču pārdevējiem, defektīvu preču pircējiem vai sabiedrības virzītām remontēšanas iniciatīvām reģistrācija remonta platformā būs brīvprātīga.
“Remonta platformas mērķis ir atvieglot remonta pakalpojumu meklēšanu remontētāju un patērētāju attiecībās, nodrošinot patērētājiem iespēju vienuviet sameklēt sev piemērotāko remontētāju, salīdzināt remontētāju sniegtos pakalpojumus, sagaidāmās izmaksas par remontu, kā arī citus aspektus.
Tas palīdzēs patērētājiem izvērtēt un salīdzināt remonta pakalpojumu sniedzēju priekšrocības, tādējādi mudinot patērētājus izvēlēties remontu, izmantojot digitālās attīstības iespējas,” norādīts anotācijā.
Vēl likumprojekts ievieš informēšanas pienākumu par remonta vai preces nomaiņas iespējām un potenciālo atbilstības laikposma pagarināšanu. Kā minēts anotācijā, atbilstības laikposma pagarināšana (t. s. “garantijas” pagarinājums) piemērojama vienu reizi: “Attiecīgi, ja piemēro atbilstības laikposma pagarinājumu, preces tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam par jebkādu neatbilstību, kas pastāvēja preču piegādes brīdī un kas atklājas atlikušajā atbildības laikposmā attiecībā uz preci, kurai ir pagarinājums.”
Tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau patlaban ir tirgus uzraudzības iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību un interešu efektīvu aizsardzību, likumprojektā nav papildus noteikts, ka PTAC uzraudzīs arī jaunās remontējamības prasības un no tām izrietošos pasākumus, jo tas jau izriet no pašreizējā regulējuma attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka PTAC būs Latvijas izraudzītais kontaktpunkts komunikācijā ar Eiropas Komisiju attiecībā uz remonta platformu.
Rosina uz pusi samazināt vēlētāja piesaistes termiņu pašvaldībai pirms dalības vietvaru vēlēšanās
2026. gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, kura mērķis ir:
- veicināt vēlētāju aktivitāti;
- nodrošināt tiesiskā regulējuma skaidrību;
- mazināt administratīvo slogu;
- nodrošināt vienotu pieeju dažādu vēlēšanu norisē;
- saskaņot Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (turpmāk – likums) tiesisko regulējumu ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Šobrīd likums paredz, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šajā likumā minētajiem ierobežojumiem.
Likumprojekts paredz vēlētāja piesaistes ilgumu jeb iepriekš minētās 90 dienas samazināt līdz 45 dienām. Kā norādīts anotācijā, “nosakot 45 dienu termiņu dzīvesvietas deklarācijai attiecīgajā pašvaldībā, veidosies arī vienota pieeja attiecībā uz ziņu iekļaušanu vēlētāju reģistrā pirms visu veidu vēlēšanām”.
Līdzīgi likumprojektā paredzēts precizēt arī pasta balsošanas termiņu. Proti, tāpat kā Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, arī pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs varēs pieteikties balsošanai pa pastu, sākot ar 35. dienu pirms vēlēšanu dienas, līdzšinējo 50 dienu vietā.
Tāpat likumprojekts noteic, ka visas likuma 10. panta pirmajā daļā minētās personas (Valsts prezidents, Saeimas deputāts, valdības loceklis, prokurors, tiesnesis, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis un karavīri), līdzīgi kā Eiropas Parlamenta deputāts, zaudē amatu ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi, nevis pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
Kā paskaidrots anotācijā, tādā veidā tiks novērsta situācija, ka periodā starp vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un jaunievēlētās domes pirmo sēdi persona vēl nepilda pašvaldības domes deputāta pienākumus, bet nav arī tiesīga pildīt iepriekšējā amata pienākumus.
Likumprojekts paredz precizēt arī:
- tiesību normas par kandidāta sniedzamajām ziņām un iesniedzamajiem dokumentiem;
- tiesisko regulējumu par drošības naudu, nosakot, ka drošības naudu iemaksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu, kā arī drošības naudas iemaksu veic kandidātu saraksta iesniedzējs – reģistrēta politiskā partija vai reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība, nevis trešās personas kandidātu saraksta iesniedzēja vārdā;
- drošības naudas apmēra aprēķina kārtību – līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, plānots atteikties no drošības naudas apmēra noteikšanas kā konstantas summas, bet piesaistīt to minimālajai mēnešalgai;
- vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu minimālo skaitu – plānots, ka komisija strādās ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, nevis četru, kā tas ir šobrīd;
- pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētājs varēs iesniegt, tikai izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.gov.lv, – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē šādas iespējas vairs nebūs;
- arī pati vēlēšanu iecirkņa komisija, kurai deleģēts uzdevums apkalpot vēlētājus, kas atrodas ārpus vēlēšanu apgabala, varēs apzīmogot reģistrācijas aploksnes ar savu zīmogu – vairs nebūs obligāts atrašanās vietas pašvaldības vēlēšanu komisijas zīmogs;
- valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc vēlēšanām būs nosūtāmi publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē – pašreiz termiņš attiecībā uz valstspilsētām ir ne vēlāk kā septiņu dienu laikā;
- konkrēts un visām pašvaldībām vienots jaunievēlētās domes pirmās sēdes datums – jūlija pirmā ceturtdiena.
Rosina noteikt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu pakalpojumiem starp fiziskajām personām
2026. gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz, ka fiziskā persona, kura sniedz pakalpojumus citai fiziskajai personai un kuras apgrozījums nepārsniedz 25 000 eiro taksācijas perioda laikā, būs tiesīga nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs un piemērot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ja visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā.
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme fiziskajai personai, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, būs 10%.
Vienlaikus likumprojektā noteikta vienkāršotā mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji.
Kā skaidro likumprojekta iesniedzēji, rosinātās izmaiņas paredz iespēju fiziskajai personai sniegt pakalpojumu citai fiziskajai personai, nereģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam vai izvēloties kādu no juridiskās personas formām:
“Tas mazinās birokrātisko slogu. Fiziskajām personām, piemēram, treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem, santehniķiem u. c., būs vienkāršāks veids, kā sniegt pakalpojumu citai fiziskajai personai, netērējot laiku un resursus sarežģītam reģistrācijas, grāmatvedības uzskaites vai atskaišu sagatavošanas procesam.”
Vienlaikus Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva divus saistītos likumprojekus:
- “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ” paredz pienākumu piecu darba dienu laikā pēc dienas, kad taksācijas gada ieņēmumi ir sasnieguši 25 000 eiro un maksātājs – fiziskā persona, kas saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu sniedz pakalpojumus citai fiziskajai personai, – plāno turpināt attiecīgo saimniecisko darbību, reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam (nereģistrējoties minētajā termiņā, nodoklis par nereģistrēto periodu maksājams vispārējā kārtībā);
- “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ” paredz, ka saistībā ar iepriekš minētajām izmaiņām nodokļa maksātājs, atverot kontu pakalpojumu sniegšanas iestādē, apliecina, ka atbilst Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam un izmantos vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, savukārt pakalpojuma sniegšanas iestāde divu darba dienu laikā pēc konta atvēršanas nosūta VID paziņojumu par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības konta atvēršanu un apstiprina, ka uzsāk nodokļa ieturēšanu un ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā saistībā ar e-cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu
Šā gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kura mērķis ir precizēt:
- terminu “elektroniskās smēķēšanas ierīces”, to salāgojot ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanas un piemērošanas kārtību un nosacījumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama;
- šobrīd noteiktās nodokļa likmes un to piemērošanas uzsākšanas datumu, to salāgojot ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
“Elektronisko smēķēšanas ierīču ražotājiem un tirgotājiem nepieciešams dot laiku jaunā regulējuma ieviešanai jeb depozīta sistēmas izveidošanai. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka elektronisko smēķēšanas ierīču ražotājs vai tirgotājs būs spiests maksāt nodokli tikai tāpēc, ka nav bijis piemērota pārejas laika normatīvā regulējuma ieviešanai,” pausts anotācijā.
Saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” no 2027. gada 1. februāra Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma e-cigarešu savākšanai un pārstrādei. Minēto likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 10. jūnijā atbalstīja galīgajam lasījumam.
Tādējādi arī likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz, ka visas iepriekš pieņemtās tiesību normas attiecībā uz e-cigarešu depozīta sistēmas ieviešanu stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz depozīta ierīču sistēmas piemērošanu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas.
Patlaban Dabas resursu nodokļa likuma pārejas noteikumu 50. punkts paredz, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā jau 2026. gada 1. oktobrī.
Likumprojekts tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts divos lasījumos.
Saskaņā ar anotācijā norādīto likumprojekta izstrādē tika vērtēts tas, ka šobrīd valstī atsevišķi elektronisko smēķēšanas ierīču mazumtirgotāji ir izveidojuši elektronisko smēķēšanas ierīču savākšanu kartona vai plastikāta kastēs pārdošanas vietās:
“Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), izvērtējot šo metodi, secina, ka kartona/plastikāta kastes kā savākšanas metode tiek izmantotas tirdzniecības vietās kā lēts un viegli pieejams risinājums elektronisko smēķēšanas ierīču, bateriju un to komponentu savākšanai. [..]
Taču Latvijas kontekstā, kur elektronisko smēķēšanas ierīču patēriņš strauji pieaug, kartona/plastikāta kastes kā savākšanas metode nespēj risināt problēmu. Šī metode nodrošina tikai minimālu pozitīvu ietekmi uz vides aizsardzību un neveicina sabiedrības iesaisti konkrētā atkritumu veida savākšanā.
Līdz ar to metodei, raugoties no turpmākās izmantošanas iespējām, nav attīstības perspektīvu. KEM ieskatā konkrētā metode varētu tikt izmantota tikai kā palīgmetode vietās, kur elektronisko smēķēšanas ierīču atkritumu apjoms ir ļoti ierobežots, piemēram, lauku apvidos, kur nebūs uzstādīta depozīta ierīču savākšanas iekārta.”
Rosina ieviest izņēmuma gadījumu, kas ļautu saglabāt Latvijas pilsonību sarežģītos atteikšanās no citas valsts pilsonības procesos
2026. gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt tiesiski skaidru un samērīgu regulējumu gadījumos, kad persona ir uzsākusi un veic nepieciešamās darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības, taču objektīvu, no pašas personas neatkarīgu iemeslu dēļ šo procesu nav iespējams pabeigt Pilsonības likumā noteiktajā termiņā.
Pašlaik personām, kurām līdz pilngadības sasniegšanai izveidojusies dubultpilsonība ar valsti, kura nav minēta Pilsonības likuma 9. panta pirmajā daļā, līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai ir pienākums pieņemt lēmumu par to, kuru pilsonību saglabāt. Ja persona izvēlas saglabāt Latvijas pilsonību, tai jāatsakās no citas valsts pilsonības.
Kā uzsvērts anotācijā, pēdējo gadu laikā iestādēs ir pieaudzis iesniegumu skaits saistībā ar grūtībām izpildīt Pilsonības likumā noteikto pienākumu atteikties no citas valsts pilsonības:
“Iesniegumos norādīts, ka atteikšanās process daudzos gadījumos ir būtiski apgrūtināts ārvalstu normatīvā regulējuma, ilgstošu administratīvo procedūru, kompetento institūciju darbības vai citu objektīvu šķēršļu dēļ. Rezultātā personas, kuras faktiski rīkojas ar mērķi izpildīt Pilsonības likuma prasības, var nonākt tiesiski nenoteiktā situācijā, kurā pastāv risks zaudēt Latvijas pilsonību no tām neatkarīgu iemeslu dēļ.”
Arī tiesībsarga rīcībā esošā informācija liecina, ka personas pārsvarā vēlas saglabāt Latvijas pilsonību, tomēr sastopas ar ievērojamām grūtībām atteikšanās procesā no citas valsts pilsonības: “Īpaši bieži šādas situācijas konstatētas attiecībā uz personām, kurām dubultpilsonība izveidojusies ar Krieviju vai Baltkrieviju. Situācijās, kad persona veic saprātīgi iespējamos pasākumus citas pilsonības izbeigšanai, valsts rīcībai jābūt vērstai uz Latvijas pilsonības saglabāšanu.”
Tādējādi likumprojekts paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājas arī Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai dubultā pilsonība izveidojusies nevis uz šā likuma 8.1 panta, bet uz cita tiesiskā pamata vai kuram saskaņā ar šā likuma 9. panta pirmo daļu Latvijas pilsonība nesaglabājas, bet kurš vēlas to saglabāt, tādēļ ir iesniedzis apliecinājumu par atteikšanos no citas valsts pilsonības.
Vienlaikus ar likumprojektu ieviesta īpaša procesuālā kārtība, kas paredz personas pienākumu iesniegt dokumentus par atteikšanās procesa uzsākšanu un regulāri (reizi gadā) informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par tā virzību.
Kā paskaidrots anotācijā, ja persona uzsākto procesu neturpinās vai nepildīs informēšanas pienākumu, būs uzskatāms, ka tā vairs neizrāda vēlmi saglabāt Latvijas pilsonību un neievēro savu rūpības pienākumu un šā īpašā, tai labvēlīgā procesa noteikumus. “Tāpat Latvijas pilsonības saglabāšana nebūs iespējama, ja personai tiek atteikta citas valsts pilsonības zaudēšana – dubultpilsonības turpmākas nepieļaujamības dēļ.”
NEPLP varēs ierobežot piekļuvi tīmekļvietnei arī pirms iepriekšējā lēmumā noteiktā termiņa beigām
Šā gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas paredz novērst situāciju, kurā pēc Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) noteiktā piekļuves ierobežojuma termiņa beigām tīmekļvietnes, kuru saturs vērsts pret Latvijas valsts drošības interesēm, kļūtu pieejamas sabiedrībai.
Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (turpmāk – likums) paredz NEPLP tiesības pieņemt lēmumu (vispārīgo administratīvo aktu), ar kuru tiek ierobežota piekļuve tīmekļvietnēm, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām, uz likumā noteikto laiku. Šis ierobežojums cita starpā tiek piemērots arī tām tīmekļvietnēm, kuras izplata prettiesisku saturu, kas nav atbilstošs tiesiskas un demokrātiskas valsts vērtībām, vēstīts anotācijā.
Tāpat anotācijā norādīts – nav pieļaujams, ka laikā, kamēr NEPLP veic administratīvās procedūras aizlieguma pagarināšanai, sabiedrībai kļūtu pieejamas tīmekļvietnes, kuru saturs ir vērsts pret Latvijas valsts drošības interesēm. Attiecīgi likumprojekts paredz papildināt likuma 21.8 panta 21 daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“NEPLP ir tiesīga atkārtoti pieņemt lēmumu, ar kuru piekļuve tīmekļvietnei tiek ierobežota, pirms iepriekšējā lēmumā noteiktā termiņa beigām, ja tīmekļvietnē tiek retranslēta audiovizuālā programma, kuras jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā.”
Līdz Muitas riska informācijas sistēmas nodošanai ekspluatācijā VID turpinās izmantot Integrētās riska informācijas sistēmu
2026. gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Nodokļu un muitas policijas likumā”, kas noteic, ka līdz Muitas likumā paredzētās Muitas risku informācijas sistēmas ekspluatācijā nodošanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam Nodokļu un muitas policija turpina nodrošināt Integrētās riska informācijas sistēmas (IRIS) mērķi.
IRIS mērķis ir tehniski atbalstīt profilakses un kontroles pasākumu īstenošanu saistībā ar preču pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) muitas robežai, nodokļu un muitas noziegumu atklāšanu un novēršanu, kā arī ES Muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un muitas kontroli.
Rosinātās izmaiņas saistītas ar Nodokļu un muitas policijas (NMP) nodalīšanos no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un NMP pārziņā esošās IRIS izmantošanu. Kā skaidrots anotācijā, lai VID varētu turpināt pārvaldīt muitas riskus un kontrolēt preču pārvietošanu, nepieciešams paredzēt pārejas periodu un noteikt, ka līdz Muitas riska informācijas sistēmas (MURIS) nodošanai ekspluatācijā VID turpina izmantot IRIS:
“Šāda atruna nepieciešama, jo pastāv risks, ka pēc MURIS izstrādes līdz tās testēšanas un nodošanas ekspluatācijā pabeigšanai VID nebūs pieejama sistēma, kurā veikt Muitas kodeksā noteikto risku pārvaldību un attiecīgi muitas kontroles pasākumu īstenošanu.”
Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles funkcijas vēlas nodot Latvijas Bankai
Šā gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu, uzraudzību un kontroli no 2027. gada 1. janvāra (ar pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim) veiks Latvijas Banka. Kopā ar šo likumprojektu komisijā nodoti 12 saistītie likumprojekti.
Plašāk par tēmu LV portālā →
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
