FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija turpmāk būs iespējama tikai valsts valodā. To nosaka grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Vienlaikus izmaiņas aģitācijas regulējumā paredz ES oficiālo valodu lietojumu Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kā arī sadala kontroles funkcijas starp uzraugošajām institūcijām.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību vai deputāta kandidātu.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laikposms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai.
Saeima grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā pieņēma 22. jūnijā, un tie stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Grozījumi paredz, ka turpmāk priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotajos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā, vai lībiešu valodā.
Valsts valodas lietojuma prasība attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem. Aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus varēs uzrunāt arī citā valodā.
Likuma grozījumu anotācijā pamatots, ka tie esot nepieciešami, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos.
Papildus likumā noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas, kā arī latgaliešu rakstu valodas vai lībiešu valodas lietojums ne audiāli, ne vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
“Latvijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem ir jānodrošina iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības piedalīties EP un pašvaldību vēlēšanās, kas ir nostiprinātas EP līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tātad ir veicamas korekcijas, papildinot likumu ar normu, ka aģitāciju pirms pašvaldību un EP vēlēšanām ir iespējams veikt arī ES oficiālajās valodās, vienlaikus saglabājot mērķi – latviešu valodas lomas stiprināšanu sabiedrībā,” iepriekš skaidroja viens no likumprojekta iesniedzējiem, deputāts Rihards Kols.
Savukārt sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka papildina: “Ļoti labi, ka grozījumos ir atzīta atšķirība starp EP un pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām. Proti, EP un pašvaldību vēlēšanās var piedalīties cilvēki – jebkuras ES dalībvalsts iedzīvotāji –, kuri vēlēšanu norises brīdī dzīvo Latvijā un latviešu valodu var leģitīmi nezināt.”
“Pozitīvi ir arī tas, ka tagad skaidri pateikts: par valodas jautājuma kontroli atbild Valsts valodas centrs, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas pirms vēlēšanām nodarbojas ar partiju tēriņu kontroli,” piebilst I. Kažoka.
Līdz ar grozījumiem jaunā redakcijā tiek izteikts likuma 36. pants, kas nosaka kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Administratīvā pārkāpuma procesu par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vai Valsts valodas centrs (VVC) par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Par minētajiem pārkāpumiem, ja tos konstatējušas Valsts policijas (VP) vai pašvaldības policijas amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesu līdz lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija, savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vai Valsts valodas centrs par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Turpretī par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vai Valsts valodas centrs par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu paredzēts brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – no 500 līdz 7100 eiro (jeb tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām).
Līdz šim par minētajiem pārkāpumiem bija paredzēts naudas sods fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 1400 eiro.
